ĪSUMĀ:
NATO sanāksmē – bez Baltijas valstīm.
Baltija – ASV stratēģiskajās interesēs
Melnis norādīja, ka turpinās karavīru rotācija un tāpēc var rasties priekšstats, ka viņu skaits samazinās, taču karavīri atbrauc un atgriežas, līdz ar to ASV bruņoto spēku klātbūtne Latvijā paliek stabila. Ministrs Vašingtonā arī saņēmis apliecinājumu, ka ASV stratēģiskās intereses saglabājas gan Eiropā, gan Baltijas reģionā, gan Latvijā.
“Pārrunājām karavīru klātbūtnes palielināšanu ar dažādām mācībām, pasākumiem, un šajā virzienā arī centīsimies strādāt, lai kopā attīstītu mūsu spējas,” sacīja Melnis.
ASV un Latvija arī pārrunājušas sadarbības iespējas par dronu un pretdronu sistēmu attīstībā, kā arī esošos iepirkumu līgumus. To vidū ir HIMARS raķešu artilērijas sistēmu iegāde un pretkuģu raķetes. Latvija vēlas, lai šīs sistēmas tiktu piegādātas laikus, kā arī saņemt nepieciešamo atbalstu karavīru apmācībai un sistēmu lietošanai.
1:00 Aizsardzības ministrs Melnis: ASV neplāno izvest karavīrus no Latvijas
Izprot Krievijas draudus
Melnis norādīja, ka ASV esot labi informētas par situāciju Baltijā un drošības bažām.
“Protams, ir jāstrādā, biežāk jārunā, lai mēs atgādinātu par mūsu vajadzībām, par spēju nepieciešamību šodien nevis rīt vai parīt, un caur šādu diskusiju, dialogu un savstarpēju tikšanos mēs panākam to, ka viss atnāk tajā laikā, kad vajag un ar mazākām nobīdēm. Bet arī jāsaprot, ka ASV dažādās vietās pasaulē gādā par drošību un klātbūtni un vajadzības ir daudz un plašas, un mēs esam vieni no daudziem. Bet ASV saprot, ka mēs esam blakus agresora valstij, ka mums šī apdraudējuma situācija ir daudz citādāka un tāpēc arī cenšas, lai sistēmas, kas mums ir vajadzīgas, būtu pieejamas laikus un pieprasītajos apjomos, un, ka Vašingtona spētu nodrošināt mums to atbalstu, kas ir gan apmācības, gan uzturēšana,” tā Melnis.
Ukraina – no palīdzības saņēmējas līdz padomdevējai
Latvija ar ASV pārrunājušas arī atbalstu Ukrainai un Melnis informējis par to, ko dara Latvija.
“Ukraiņi no palīdzības saņēmējiem ir kļuvuši par padoma devējiem. Viņi brauc arī uz ASV, sniedz savas konsultācijas, strādā kopā ar amerikāņu karavīriem, pilnveido spējas, piemēram, Mičiganā, kas ir arī mūsu sadarbības partneris mūsu Zemessardzei. Šeit redzējām kopsakarību, vienotu izpratni par nepieciešamībām, ko ukraiņi ir stāstījuši ASV un ko mums. Mēs saprotam, ka ejam vienā virzienā, ka mūsu attīstība arī notiek pareizi – gan ņemot vērā Ukrainas pieredzi, gan redzot, ka ASV karavīri un vienības dodas tajā pašā virzienā,” pauda ministrs.
Melnis apmeklēja arī Mičiganas Nacionālo gvardi un tikās ar Nacionālās gvardes komandieri, ģenerālmajoru Polu D. Rodžersu. Pārrunāta esošā sadarbība un nākamie soļi – gan mācības, gan inovācijas dronu, pretrodnu, kiberaizsardzības, elektromagnētiskās kara darbības jomā, dažādu attālinātu mācību veidošanā.
“Mācības Latvijā varētu vadīt šeit no ASV, Mičiganas un tās būtu šādi savstarpēji saistītas,” norāda Melnis.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis Mičiganas militārajā bāzē
Nemainīgs atbalsts Latvijai un Baltijai
Laikā, kad ASV pārskata savu militāro spēku izvietojumu Eiropā, Baltija pagaidām nav saņēmusi signālus par būtiskām izmaiņām.
ASV ģenerālis Kriss Donahjū vēl jūnijā vizītē Igaunijā uzsvēra, ka ASV būs kopā ar Eiropas sabiedrotajiem Baltijas valstu aizsardzībā un amerikāņu klātbūtne un praktiska rīcība ir daļa no atturēšanas.
Savukārt septembrī Viļņa paziņoja, ka ASV nosūta uz Lietuvu jaunu karavīru rotāciju. Precīzs karavīru skaits nav zināms, taču Lietuva norādīja, ka atgriežas ievērojams ASV spēku daudzums. Kopš 2019. gada Lietuvā ASV parasti ir izvietojusi apmēram bataljona lieluma vienību – aptuveni 1000 karavīru.
Latvijā nav viena pastāvīga ASV karavīru skaita, jo amerikāņu spēki tiek rotēti. ASV karavīri regulāri atrodas Ādažos un Lielvārdē, piedalās NATO un Latvijas militārajās mācībās. Viņu skaits plašāk izpausts netiek.
NATO sanāksmē – bez Baltijas valstīm
Baltijas valstis, Francija un Lielbritānija nav uzaicinātas uz ASV rosinātu sanāksmi Polijā, kur paredzēts apspriest NATO nākotni. Lietuvā ziņa izraisījusi diskusijas par valsts attiecībām ar Vašingtonu.
Lietuvai ASV militārā klātbūtne ir būtiska valsts aizsardzības sastāvdaļa. Amerikāņu bataljoni Lietuvā regulāri izvietoti kopš 2019. gada, bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma to rotācija kļuva nepārtraukta.
Šovasar vairāk nekā tūkstotis ASV karavīru pabeidza savu rotāciju, bet oktobra beigās Lietuvā paredzēta divu jaunu amerikāņu bataljonu ierašanās.
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns mudina neielūgšanu uz NATO sanāksmi Polijā nepārspīlēt.
Viņš skaidro, ka uz sanāksmi uzaicinātas valstis ar militārajām un finansiālajām spējām pārņemt lielāku daļu no ASV pienākumiem Eiropas aizsardzībā. Līdzīgi situāciju vērtē arī vairāki Seima komiteju vadītāji.
Savukārt opozīcijā esošais konservatīvais politiķis Žigimants Pavilionis neielūgšanu vērtē daudz asāk. Viņš apgalvo, ka Lietuva zaudējusi savas agrākās pozīcijas Vašingtonā un kļuvusi par otrās šķiras valsti.
