Aizliegums tiek noteikts, grozot 2022. gada 29. septembra valdības lēmumu par atsevišķu preču ievešanas aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas saistībā Krievijas agresiju Ukrainā un Baltkrievijas sniegto atbalstu šai agresijai.
Līdz šim Krievijas graudi nav tikuši vesti tranzītā caur Igauniju. Tomēr Krievija meklē jaunus eksporta maršrutus, Krievijas graudi tiek vesti caur Latvijas un Lietuvas ostām, un Krievijai ir interese izmantot Igaunijas ostas.
Aizliegums nodrošina, ka Igaunija nekļūs par jaunu tranzīta maršrutu Krievijas graudiem.
“Krievija uzbrūk Ukrainas ostām un neļauj Ukrainas graudiem nonākt pasaules tirgū.
Būtu ciniski vienlaikus atļaut tai eksportēt savus graudus caur mūsu ostām. Igaunija to nepieļaus,” norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
Pēc ministra teiktā, Igaunijas nostāja ir bijusi skaidra.
“Jau septembrī mēs teicām, ka nav jēgas plānot Krievijas graudu transportēšanu caur Igauniju. Tagad mēs ar valsts līmeņa sankcijām galīgi pieliekam tam punktu. Mēs nepalīdzēsim Krievijai mīkstināt tās sāktā kara sekas,” sacīja Cahkna.
“Mēs sadarbojamies ar Latviju un Lietuvu, lai nodrošinātu, ka Krievijas graudu tranzīts nenotiek caur Baltijas valstu ostām. Baltijas valstis nevar atļaut, ka caur mūsu ostām tiek atbalstīta Krievijas kara ekonomika,” uzsvēra Cahkna.
Valdības lēmums par grozījumiem stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā vēstnesī “Riigi Teataja”.
Latvijā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu imports ir aizliegts, taču tranzīts uz trešajām valstīm joprojām ir atļauts.
Latvijas valdība tā vietā plāno būtiski palielināt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu Krievijas graudu pārvadājumiem, lai tranzītu caur Latviju padarītu ekonomiski neizdevīgu.
Latvija vēl tikai vērtēs graudu tranzīta aizliegumu
Latvija pagaidām Igaunijas piemēram neseko un Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu nav aizliegusi. Valdībā norāda – vispirms jānoskaidro, kā Igaunija savu lēmumu juridiski īstenos. Satiksmes ministrijai uzdots nākamnedēļ valdību informēt par iespējamiem risinājumiem Latvijā.
Vēl pirms dažām dienām premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) norādīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības ārējās robežas valsts nevar vienpusēji aizliegt graudu tranzītu. Pēc Igaunijas lēmuma valdība savu nostāju gan sola vērtēt atkārtoti. Premjers atzina, ka pagaidām nezina, uz kāda tiesiskā pamata aizliegumu ieviesusi Igaunija.
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) arī atzīmēja – būtiska atšķirība ir tā, ka
Igaunijā šādu graudu tranzīta kravu līdz šim faktiski nav bijis.
“Droši vien ir vienkāršāk, ja jums nav potenciālu risku un izmaksu saistītu ar šo, tad arī pieņemt lēmumu ir vieglāk. Bet es tiešām varu apliecināt, ka tas ir šodienas lēmums, un mēs nebijām iepriekš informēti par šo rīcību,” teica Kozlovskis.
Satiksmes ministrijai līdz nākamajai nedēļai jāizvērtē, kādi likumu grozījumi vai citi lēmumi būtu vajadzīgi, lai Latvija varētu ieviest papildu ierobežojumus.
KONTEKSTS:
Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.
Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90 % no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.
Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.
Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80 % Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.
