Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) norādīja, ka kopumā tas ļaušot ietaupīt miljardiem eiro, bet to, cik daudz izmaksās projekta pirmā kārta, valdības pārstāvji nenosauca.
“Mums ir jāsaprot no finansēšanas modeļa pie noteiktā laika nogriežņa, kāda ir ietekme uz budžetu, cik ir nepieciešams līdzekļu no valsts. Tur ir vairāki modeļi. Gribu dzirdēt, kādi tad tie ir, jo mums ir jāsalāgo visi izdevumi. Mēs budžetu nevaram salikt kopā ar to deficītu, kas mums ir jau tagad izveidojies, un solījumiem. Tad ir jautājums par prioritātēm. Svarīgākais no šīs sēdes – man 15. oktobrī jābrauc uz Briseli Eiropadomē aizstāvēt mūsu pozīcijas par nākošo gadu budžetu Eiropā. “Rail Baltica” ir atslēgas jautājums. Trīs Baltijas valstīm ir prasība par to, ka mums ir pieejams skaidrs, konstants finansējums, lai mēs to varam realizēt,” sacīja Kulbergs.
Pirmās kārtas izmaksas varētu pieaugt
Valdība pagaidām neteica, ka lauzīs līgumu ar būvnieku. Valdība arī vēl nesauc, cik tad izmaksās projekta pirmā kārta, kas jāpabeidz līdz 2034. gadam. Satiksmes ministrijā Latvijas Radio gan teica, ka
pirmā kārta varētu izmaksāt 7,5 miljardus eiro, kas ir aptuveni par diviem miljardiem eiro vairāk,
nekā prognozēja pirms dažiem gadiem.
Visa pamattrase Latvijā paredzēta vairāk nekā 200 kilometru gara. Baltijas valstu premjeri pagājušajā nedēļā vienojās, ka projekta pirmo kārtu pabeigs līdz 2034. gadam.
Kulbergs skaidroja, ka, balstoties uz neatkarīgu konsultantu pētījumu, valdība noteica, ka nedrīkstēs pārsniegt 20 miljonus eiro par kilometru. Šajā summā nav ņemtas vērā “lielās būves”,
bet tajā ietilpst sliedes, elektrifikācija un signalizācija, lai “fiziski varētu pārvietoties vilciens pa pamattrasi”.
Tāpat viņš sacīja, ka, piesaistot konsultantu, Satiksmes ministrijai līdz decembrim būs jāizstrādā minimālais projekta scenārijs, kad būšot zināmas arī reālās pirmās kārtas izmaksas. “Ar minimālākajiem resursiem ir jāsaprot, kā var nonākt pie funkcionāla dzelzceļa,” viņš sacīja.
Politiķis tāpat uzsvēra, ka valdība atbalstīja arī pirmās kārtas tvērumu, kas paredz pamattrases uzbērumu vienam sliežu ceļam ar iespēju nākotnē izbūvēt otru sliežu ceļu, kā arī paredz ne vairāk kā četras reģionālās stacijas.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijas noslēgtais pamattrases līgums, kas noslēgts 2023. gada decembrī ar pilnsabiedrību “E.R.B. Rail JV”,
ir ļoti neizdevīgs, jo laikā, kad nekas netiek būvēts, ir jāmaksā kompensācijas, ir dīkstāve un turpinās sadārdzinājums.
Latvija tagad vērtēs, kā pārskatīt esošā līguma saistības. Satiksmes ministrijai līdz decembrim jāizstrādā minimālais projekta scenārijs, pēc kura varēs precīzāk noteikt arī pirmās kārtas izmaksas. Pašlaik valdība kopējo summu vēl nenosauc.
KONTEKSTS:
Baltijas valstu apjomīgais dzelzceļa projekts “Rail Baltica” paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltiju savienotu ar citām Eiropas valstīm. Plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju, kuru izmantotu ātrvilcieni.
2024. gadā pār projektu savilkās tumši mākoņi, kad tapa zināmas reālās projekta izmaksas. Projekta pirmajā kārtā Baltijā tās varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tām Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā Ģenerālprokuratūra 2024. gadā sāka kriminālprocesu par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijā Saeimā secināts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi valdībai patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu.
Valsts kontrole iesaistās Baltijas valstu kopīgā projekta revīzijā, kuras rezultātus sola 2027. gada sākumā.
Latvijas valdība bija konceptuāli vienojusies, ka līdz 2025. gada novembrim jāizanalizē Rīgas savienošana ar “Rail Baltica” pamattrasi. Latvijā būvdarbi sākti Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva “Rail Baltica” būvniecību sākušas ar pamattrasi, kas uz priekšu ļāvis pavirzīties straujāk. Tomēr lielākā problēma visās Baltijas valstīs ar projekta realizāciju ir naudas trūkums. 2026. gada septembrī Baltijas valstis vienojās pagarināt “Rail Baltica” pirmās kārtas termiņu līdz 2034. gadam. Kopuzņēmumā “RB Rail”, kas koordinē projektu, gan lēš, ka termiņa pagarinājums sadārdzinās projektu par daudziem simtiem miljonu eiro.
