ĪSUMĀ:
Rute: NATO aizsargās savu teritoriju no pirmā centimetra
Rutes paziņojums izskanējis Briselē sarunā ar mediju “Euronews” aizsardzības un kosmosa jautājumiem veltītā samita laikā, kurā pulcējās politikas veidotāji, militārie līderi, aizsardzības nozares uzņēmumu vadītāji, drošības eksperti un inovāciju jomas pārstāvji.
Pēc Rutes teiktā, NATO jau ilgstoši gatavojas dažādiem iespējamiem apdraudējuma scenārijiem un ir izstrādājusi rīcības plānu gadījumam, ja rastos tieši militārie draudi no Krievijas. Alianses ģenerālsekretārs arī apliecinājis, ka iebrukuma gadījumā NATO aizsargās savu teritoriju no pirmā centimetra.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NATO ir ievērojami spēcīgāka par Krieviju un militāras konfrontācijas gadījumā Maskava nespētu pārspēt aliansi.
NATO vadītājs aicinājis Maskavu izbeigt kodolšantāžu
Rutes sarunā ar mediju tika izcelts kodolretorikas jautājums, ņemot vērā, ka šonedēļ kļuva zināms, ka Krievija nosūtījusi vēstuli NATO. Tajā Maskava pauž gatavība izmantot militāro līdzekļu arsenālu, tostarp kodolieročus, lai aizsargātu Krievijas teritoriju, ja alianse mēģinātu izolēt tās valdījumā esošā Kaļiņingradu (Kēnigsbergas) eksklāvu no pārējās valsts daļas.
Rute atteicās apstiprināt vēstules saturu, norādot, ka lēmums par tās publiskošanu jāpieņem Krievijai.
Viņš arī noraidījis pieņēmumus, ka Krievija plāno eskalēt situāciju Baltijas valstīs. Vienlaikus Rute aicinājis Maskavu izbeigt kodolšantāžu.
“Putins apzinās, ka Krievija nekad nespēs uzvarēt NATO. Tādēļ es šos izteikumus neuztveru pārāk nopietni. Tomēr mums, protams, ir jāsniedz atbilde un skaidri jānorāda, ka NATO, kā jau esmu sacījis, ir aizsardzības alianse. Jāsaka, ka ir jāizbeidz karš Ukrainā un ir jāizbeidz kodoldraudi, jo tie neko neatrisina,” sacīja Rute.
Eiropa stiprina kodolatturēšanas spējas
Maskavas brīdinājusi, ka tā var pielietot kodolieročus, pēc tam, kad Lietuvas Seims nobalsoja par grozījumu konstitūcijā, kas atceltu aizliegumu valsts teritorijā izvietot masu iznīcināšanas ieročus, tostarp kodolieročus. Dokumentu vēl izskatīs atbildīgās parlamenta komitejas. Lai to galīgi pieņemtu, būs nepieciešami vēl divi balsojumi ar trīs mēnešu intervālu.
Vasarā laikraksts “Financial Times” vēstīja, ka ASV apspriež kodolieroču izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Viļņa toreiz apliecināja, ka sarunas notiek un tiek apsvērta iespēja grozīt konstitūciju.
Savukārt šonedēļ izskanējusi informācija, ka Lielbritānija apsver iespēju nodrošināt Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) dalībvalstis ar kodolatturēšanas garantijām. Šādu priekšlikumu izteicis Lielbritānijas Karaliskās jūras kara flotes komandieris admirālis Gvins Dženkinss.
Tiekoties ar Somijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Heiki Auto, viņš norādījis, ka Lielbritānijas kodolspēki nākotnē varētu veidot pamatu atturēšanas sistēmai jaunajām JEF kaujas vienībām.
JEF ir Lielbritānijas vadīta militārā partnerība, kurā apvienojušās Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija, kā arī Nīderlande.
Sagaidāms, ka JEF dalībvalstu sarunas par šo jautājumu turpināsies novembrī Oslo.
