“Rail Baltica” pamattrases garums Latvijā ir 207 kilometri. Pieņemot, ka viens kilometrs sliežu būs 20 miljonus eiro vērts, pamattrase izmaksās 4 miljardus un 140 miljonus eiro. Tagad viens sliežu ceļš izmaksā 28–32 miljonus eiro, sacīja premjerministrs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). Tātad bez cenu griestiem pamattrases izmaksas būtu aptuveni 6,60 miljardi eiro.
Starpība starp šobrīd dārgāko risinājumu un noteiktajiem griestiem ir gandrīz 2,5 miljardi eiro.
Valdība arī nolēma, ka būs viens sliežu ceļš, ne vairāk kā četras reģionālās pieturas, savukārt uzbērums būs par trim metriem zemāks. Kopumā tas ļaušot ietaupīt miljardus eiro. Skaidri vēl nesaka, cik tieši.
Satiksmes ministrijā Latvijas Radio teica, ka pirmā kārta kopumā varētu izmaksāt 7,5 miljardus eiro. Tas jau ir par diviem miljardiem eiro vairāk, nekā prognozēts pirms trim gadiem, kad lēsa, ka pirmā kārta izmaksās 5,5 miljardus eiro.
Projekta koordinators priekšlikumu izstrādē neesot piedalījies
Projekta kopuzņēmuma “RB Rail” finanšu direktors Ojārs Daugavietis Latvijas Radio komentēja, ka uzņēmumā nav saņemts spāņu konsultanta ziņojums, uz kuru balstoties valdība pieņēma lēmumu par cenu griestiem. “RB Rail” neesot arī piedalījies priekšlikumu izstrādē. Uzņēmumā arī nav skaidrs, ar ko jaunā “minimāli dzīvotspējīgā konfigurācija” atšķiras no jau ieviestās projekta pirmās kārtas.
“”RB Rail” nav saņēmis analīzi, kas pamatotu tehnisko prasību maiņu, tostarp vilcienu ātruma samazināšanu. Viņi arī teic, ka 20 miljonu eiro uz kilometru izmaksu griestu noteikšana un projekta tehnisko prasību pārskatīšana ir leģitīmi mērķi. Tiesa, tehniskos parametrus Latvija nevar mainīt vienpusēji. Par tiem jāvienojas Baltijas valstīm un Eiropas Komisijai,” norādīja Daugavietis.
Daudzviet projektēšana jau pabeigta un būvdarbi sākti. Prasību maiņa varētu nozīmēt pārprojektēšanu un kavēšanos.
Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš atzinīgi vērtēja valdības iesaisti, bet tajā pašā laikā veltīja kritiku:
“Tā kilometra izmaksas. Tas jau nav empīriski nosakāms lielums. Īstenībā es nezinu, vai valdībā būtu kāds cilvēks, kas būtu ar būvinženiera kvalifikāciju, kurš spētu noteikt, kāda ir ģeodēzija apakšā, kas tur ir jādara un kā tas ir no mūsu, būvnieku, viedokļa. Mēs ļoti labprāt piedalāmies šādos un līdzīgos projektos. Ar tādu domu, ka projektā viss ir uzrakstīts un projektā viss ir pateikts, cik ir jābūvē, kas ir jābūvē, kā ir jābūvē, kāpēc ir jābūvē. Bet katrā gadījumā šobrīd tā ļoti dīvaini izklausās, ja jau spēkā ir kāds esošais projekts, iepirkums, tad ir jautājums, kurš tur bija klāt pie tā projekta, kurš to lēmumu bija pieņēmis? Kuram par to ir jāatbild? Tie visi ir jautājumi, uz kuriem acīmredzot būs jāatbild.”
Ko par Latvijas lēmumu saka igauņi un lietuvieši? Iepriekš izskanējis, ka abas mūsu kaimiņvalstis projekta pirmo kārtu gatavas pabeigt līdz 2030. gadam.
Lai gan Baltijas valstis ir vienojušās pagarināt Eiropas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pirmā posma īstenošanas termiņu līdz 2034. gadam, Lietuvas satiksmes ministrs norādījis, ka Lietuva gatavojas īstenot sākotnējo plānu pabeigt projektu līdz 2030. gadam.
Arī Igaunijā, izskatās, pagaidām nav vienprātības, kāpēc gala termiņš ir pagarināts par četriem gadiem.
KONTEKSTS:
Baltijas valstu apjomīgais dzelzceļa projekts “Rail Baltica” paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltiju savienotu ar citām Eiropas valstīm. Plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju, kuru izmantotu ātrvilcieni.
2024. gadā pār projektu savilkās tumši mākoņi, kad tapa zināmas reālās projekta izmaksas. Projekta pirmajā kārtā Baltijā tās varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tām Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā Ģenerālprokuratūra 2024. gadā sāka kriminālprocesu par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijā Saeimā secināts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi valdībai patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu.
Valsts kontrole iesaistās Baltijas valstu kopīgā projekta revīzijā, kuras rezultātus sola 2027. gada sākumā.
Latvijas valdība bija konceptuāli vienojusies, ka līdz 2025. gada novembrim jāizanalizē Rīgas savienošana ar “Rail Baltica” pamattrasi. Latvijā būvdarbi sākti Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva “Rail Baltica” būvniecību sākušas ar pamattrasi, kas uz priekšu ļāvis pavirzīties straujāk. Tomēr lielākā problēma visās Baltijas valstīs ar projekta realizāciju ir naudas trūkums. 2026. gada septembrī Baltijas valstis vienojās pagarināt “Rail Baltica” pirmās kārtas termiņu līdz 2034. gadam. Kopuzņēmumā “RB Rail”, kas koordinē projektu, gan lēš, ka termiņa pagarinājums sadārdzinās projektu par daudziem simtiem miljonu eiro.
