Zatlers vērtēja, ka vairāk vai mazāk jau pirms 15. Saeimas vēlēšanām bijis skaidrs, ka “Apvienotais saraksts” vēlēšanās uzvarēs, tomēr bijis jautājums – ar cik lielu pārsvaru.
Eksprezidents tik lielu atbalstu “Apvienotajam sarakstam” nebija gaidījis, un viņš uzsvēra, ka šī jaunā situācija rada jaunus riskus, jaunas grūtības un jaunus izaicinājumus. “Tiklīdz jums ir liels pārsvars, ir arī cita atbildība,” sacīja eksprezidents.
Zatlers uzsvēra: “”Apvienotajam sarakstam” būs vajadzīgs ļoti spēcīgs politiskais līderis kā Saeimas frakcijas vadītājs, jo noteikti būs mēģinājumi šo frakciju šķelt.”
Jautājums ir, vai partijas biedru vidū būs cilvēks ar pietiekami stipru raksturu un labu reputāciju, kas spēs vadīt šo lielo frakciju.
Zatlera ieskatā, politiskajam spēkam vēl daudz jāstrādā, lai veidotos par efektīvu komandu.
Tāpat Zatlers vērtēja, ka, ja Kulbergam tiks uzticēts veidot arī nākamo valdību, viņš koncentrēsies valdības darbam. “Ceru, ka nebūs tādas situācijas, kad premjeram jābrauc uz Saeimu savākt frakciju,” sacīja eksprezidents.
1:30 Zatlers: «Apvienotajam sarakstam» vajadzīgs spēcīgs līderis Saeimas frakcijas vadītāja amatā
Frakcijas vadītāja nozīmi uzsvēra arī politoloģe Iveta Kažoka, uzsverot, ka tas nozīmē turēt rūpi par katru balsojumu:
“Tāpēc es teiktu, ka pie 41 cilvēka frakcijas, tas ir, nepārspīlējot, otrs sarežģītākais darbs pēc premjerministra un varbūt pat vēl stresaināks tāpēc, ka premjerministrs plus mīnus tomēr kontrolē savu darba vidi.
Attiecībā uz frakcijas vadītājiem tas ir kā ganīt kaķus. Turklāt kaķiem katram ir savs saprāts.
Un dabūt balsojumus tā, lai netiek norauti kaut kādi valstij svarīgi lēmumi, ir ļoti, ļoti sarežģīti.”
Arī politikas analītiķei, domnīcas “Providus” direktorei Sandai Liepiņai bija līdzīgs vērtējums:
“Viennozīmīgi, tas būs droši vien viens no sarežģītākajiem uzdevumiem šīs Saeimas laikā – šo 41 indivīda frakciju saturēt kopā un panākt, ka lēmumus spēj pieņemt.”
Pašreizējais premjers Andris Kulbergs paudis, ka par ministriem jākļūst savas jomas profesionāļiem, un šiem amatiem nevajadzētu būt politiskiem. Politologi pagaidām vairās komentēt, kuri tieši no jaunievēlētajiem deputātiem varētu būt potenciālie kandidāti uz ministru portfeļiem.
“Kas arī ir uzkrītoši, ka priekšvēlēšanu periodā arī LSM.lv, strādājot pie “Partiju šķirotavas”, aicināja partijas iezīmēt tos kolēģus, kuri ir uzskatāmi par nozaru speciālistiem, pat neprasot, ka viņi tiktu nominēti kā ministri tajā brīdī. Un “Apvienotais saraksts” izvēlējās šo nenorādīt. Tā kā mēs pat nezinām, ko viņi paši uzskata par saviem dažādu nozaru speciālistiem,” sprieda Liepiņa.
Ar 41 mandātu “Apvienotais saraksts” varētu valdībā iecelt arī bezpartejiskus profesionāļus, vērtēja Kažoka:
“Teorētiski viņi var jebkuru Latvijas cilvēku, kurš vien vēlas būt ministrs, ielikt jebkurā ministra amatā. Un 41 mandāts to ļauj izdarīt. Parasti profesionāļu nav tik daudz valdībās tāpēc, ka šiem cilvēkiem, kas nav saistīti ar partijām, ir grūtāk dabūt atbalstu kādām savām iniciatīvām.”
3:19
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 806 641 jeb 51,79 % balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati pēc visu balsu saskaitīšanas. Līdz ar to šoreiz vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā, kāda pieredzēta Saeimas vēlēšanās.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina – vēlēšanās triumfējusi partiju apvienība “Apvienotais saraksts” ar tās līderi, premjeru Andri Kulbergu priekšgalā. “Apvienotā saraksta” mandātu skaits ir vēsturiski lielākais Latvijas parlamentu vēsturē. Parlamentā nav iekļuvusi līdz šim valdībā bijusī Zaļo un Zemnieku savienība.
