ĪSUMĀ:
Tieslietu ministrijā informēja, ka izmaiņas vajadzīgas, lai novērstu Satversmes tiesas konstatēto zemes īpašnieku tiesību aizskārumu un nodrošinātu, ka zemes likumiskās lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju.
Likumprojekts paredz noteikt minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu 4 % apmērā no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāku par 50 eiro gadā. Zemes un būves īpašnieki varēs vienoties par augstāku lietošanas maksu. Ja vienoties neizdosies, zemes īpašnieks varēs prasīt tiesai noteikt augstāku maksu. Savukārt būves īpašniekam papildus lietošanas maksai būs jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis par lietošanā esošo zemi.
Likumprojektā paredzēts pārejas periods līdz 2031. gada 31. decembrim, lai zemes un būvju īpašnieki varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajai kārtībai. Šajā laikā minimālā lietošanas maksa vēl būs noteikta likumā.
Pēc pārejas perioda beigām likums vairs nenoteiks maksas apmēru. Par to būs jāvienojas zemes un būves īpašniekiem, bet strīda gadījumā maksu noteiks tiesa.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) uzsvēra, ka likumprojektam jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī, jo tad beigsies iepriekšējais regulējums, ko atcēlusi Satversmes tiesa.
Pēc viņa teiktā, ja likums laikus netiks pieņemts, būs “anarhija un haoss”, kurā būs “absolūts zemes īpašnieku diktāts” un milzīga tiesu pārslodze, jo cilvēkiem nesaskaņas būs jārisina tiesas ceļā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja atgriezties pie idejas, ka pašvaldībai tiek dota iespēja piespiedu kārtā izpirkt zemes. Viņš skaidroja, ka iepriekš daudzdzīvokļu māju īpašniekiem tika dota šāda iespēja – ja mājas grib izpirkt zemi zem tās, tad īpašnieks nedrīkst atteikt. Šādu iespēju, pēc Valaiņa domām, vajadzētu dot arī pašvaldībām.
Latvijas Pašvaldību savienībā norādīja uz nepilnībām likumā, uzsverot, ka pašvaldībām izmaiņas būs papildu administratīvais slogs. Smiltēns norādīja, ka nepilnības ir iespējams labot, likumam virzoties Saeimā.
KONTEKSTS:
Saeima 2024. gadā lēma no 2025. gada nošķirt divas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, ļaujot tās aktualizēt un vienlaikus nemainot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Viena – universālā, otra – fiskālā.
Saeima lēma, ka fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012. gada tirgus datiem. Tādējādi arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs.
Savukārt universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022. gada tirgus datiem.
Tomēr Satversmes tiesa pēc 21 privātpersonas pieteikuma secināja, ka jaunais regulējums daļu zemes īpašnieku nostādīja sliktākā situācijā, jo viņiem zemes universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību, tādējādi no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas daļa iedzīvotāju saņem mazāku atlīdzību nekā iepriekš.
