“Manabalss.lv” iniciatīvā norādīts, ka katram cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, kā arī savu dzīvesvietu. Tiek uzsvērts, ka ikdienā daudzi veselības un sociālās aprūpes darbinieki, kā arī pedagogi dodas uz darbu no attālākiem reģioniem vai ir spiesti īrēt dzīvesvietu citā pilsētā, sedzot šos izdevumus paši.
Viens no iniciatīvas autoriem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Andis Feldmanis: “Zemākā mēnešalga pēc Ministru kabineta noteikumiem pieļaujama ir aptuveni 870 eiro. Tā ir bruto alga sanitāram vai māsu palīgam, kurš slimnīcā kopj [cilvēkus]. Un viņi brauc no citām pilsētām, un viņi strādā divās, trīs, četrās vietās. Viņiem sāp sirds. Viņiem jādomā, kā savu ģimeni uzturēt, un viņiem neviens neko neapmaksā. Par to ir šī netaisnība.”
Ņemot vērā, ka normatīvie akti neuzliek darba devējam pienākumu darbiniekiem apmaksāt transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumus, nav objektīva pamata, lai Saeimas deputāti atrastos labvēlīgākā situācijā nekā citi valsts un pašvaldību sektorā nodarbinātie, pausts iniciatīvā. Jebkuram deputātam, kandidējot Saeimas vēlēšanās, ir jāapzinās tas, kur būs viņa darba vieta, kādas potenciālas izmaksas viņam tas radīs, uzskata iniciatīvas autori.
Iesniedzēju argumentiem nepiekrita Mandātu un ētikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Jūs minējāt, ka ārsti, tāpat arī pedagogi un tā tālāk brauc un izvēlas darbavietu citur. Bet viņiem likumā nav paredzēts, ka viņi nedrīkst kaut ko citu vēl darīt. Deputātiem Valsts amatpersonas ierobežojumu likumā ir vesela virkne ļoti smagu ierobežojumu, ko deputāti nedrīkst darīt. Otra lietas puse ir saistīta ar to, ka mēs tomēr vēlamies, vismaz man tā šķiet, lai visi Latvijas reģioni būtu pārstāvēti ar lemtspējīgiem, ar iniciatīvas bagātiem cilvēkiem,” izteicās Vucāns.
Pēc viņa teiktā, lai šādi cilvēki izvēlētos strādāt parlamentā, nevis savos pamatdarbos, kur viņi pelna krietni vairāk, deputātu algām ir jābūt atbilstošā līmenī. Pēdējos gados ir arī būtiski pieaugušas dzīvokļu īres un arī transporta izmaksas, kas rada jautājumu par to, vai pilnībā atcelt kompensācijas deputātiem būtu samērīgs lēmums.
Savukārt partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāts Edmunds Zivtiņš pilnīgi atbalsta iniciatīvu un sauc to par sabiedrības vērtējumu Latvijas politikai.
“Šis konkrētais kolektīvais iesniegums ir visas Latvijas politikas vērtējums, un es viņam pilnībā piekrītu. Tas ir jāņem vērā. Un, manā skatījumā, izejot no tās situācijas, kas mums ir šobrīd vispār valstī, kā dzīvo cilvēki, principā vajadzētu deputātiem būt minimālai algai,” klāstīja Zivtiņš. Viņš uzskata, ka deputātu algas varētu celt tikai tad, ja valstī minimālā alga ceļas.
Par iniciatīvas tālāku virzību izteicās arī “Progresīvo” deputāts Atis Švinka. Viņš uzskata, ka kompensācijas deputātiem ir jāizmaksā, taču ne no Saeimas budžeta, bet gan no partijām paredzētā finansējuma. Viņaprāt, šādā veidā valstij un sabiedrībai nebūtu jāmaksā dubulti.
Komisijas deputāti atbalstīja tālāko iniciatīvas nodošanu skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā. Saeimā šo jautājumu plānots izskatīt nākamās nedēļas ceturtdienā, 15. oktobrī.
KONTEKSTS:
Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro.
Saeimas deputātu kompensācijas vētīja arī KNAB, secinot, ka Saeimas deputātu izdevumu kompensāciju sistēmas regulējums rada riskus publisko līdzekļu nepamatotai saņemšanai un negodprātīgai izmantošanai.
Portālā “ManaBalss.lv” savākti vairāk nekā 15 000 parakstu par deputātu kompensāciju atcelšanu.
