Stāsts par 500 gadiem, kas apritējuši kopš pirmās grāmatas latviešu valodā iznākšanas, nav tikai par vēsturi, bet arī par mūsdienām, jo lasīšanas veicināšana, it sevišķi jauniešu vidū, šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums. LNB direktore Dagnija Baltiņa saka, ka jaunieši lasa citādi nekā vecākās paaudzes. Tādēļ pieaugušo loma ir palīdzēt, lai jauniešiem izveidotos ieradums lasīt. LNB to vēlas panākt ar topošās lasīšanas stratēģijas palīdzību.
“Lasīšana īstenībā ir viens no būtiskākajiem instrumentiem kā neatkarīgi, brīvi un īstenībā arī inovatīvi domāt. Mēs redzam, ka latviešu valoda arī mums ļauj domāt domas, ko nedomā citās valodās. Tam ir milzīga nozīme,
un tas ir tas instruments, ko mēs savai jaunajai paaudzei varam iedot. Tas prasa piepūli no mūsu puses caur lasīšanas stratēģiju un caur dažādām citām programmām veicināt šo paradumu un parādīt tā vērtību, ka tieši caur to mēs varam dzīvot arī turīgu dzīvi, veidot izcili veiksmīgus uzņēmumus un atvērt durvis sev pasaulē,” sacīja Baltiņa.
Latvijas grāmatniecībai veltīto izstādi uz EP ēku Strasbūrā atveda deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”).
“Ja nebūtu pirmās publikācijas latviešu valodā un tālāk sekojošo publikāciju, arī Glika Bībeles tulkojums, tad es nezinu, vai latvieši būtu ieguvuši to pašapziņu, kas bija vajadzīga, lai 19. gadsimta otrajā pusē radītu priekšnoteikumus, garīgos priekšnoteikumus, lai Latvija kļūtu par neatkarīgu valsti. Pateicoties tieši rakstītajam vārdam, mēs esam izturējuši padomju okupāciju. Pirms padomju okupācijas jau bija cara impērijas rusifikācijas politika, jo visiem bērniem, arī lauku skolās bija jāmācās krievu valoda. Piemēram, Latgalē vispār bija aizliegts latviešu valodā runāt, bija tikai krievu valoda,” teica Kalniete.
Studiju gados Kalniete strādāja LNB. Viņai toreiz jau bija mazs dēls un līdz ar to ilgstoši sēdēt bibliotēkā bija grūti.
“Bet tiem, kas strādāja, bija tā lielā privilēģija jebkuru grāmatu pasūtīt uz mājām. Pateicoties šai iespējai, es varēju pabeigt, es teikšu ar ļoti labiem rezultātiem Mākslas vēstures fakultāti, un tā ir ielikusi pamatu man visai dzīvei,” sacīja Kalniete.
Padomju laikos valdīja cenzūra un nebūt ne visas grāmatas bija pieejamas sabiedrībai. Bažas par tās atgriešanos ir dzirdamas arī mūsdienās, jo arī Rietumu pasaulē netrūkst politiķu, kuri vēlas izņemt noteiktas grāmatas no bibliotēkām un pat veikaliem.
EP priekšsēdētājas pirmā vietniece Sabīne Verheiena saka, ka tas nav nekas cits kā mēģinājums kontrolēt un manipulēt ar to, ko cilvēki domā un dara.
“Mūsdienās informācija var apceļot pasauli dažu sekunžu laikā. Tāpat arī manipulācijas un dezinformācija. Meli var sasniegt miljonus, pirms žurnālistiem ir bijusi iespēja noskaidrot, kas patiesībā notika. Tas padara neatkarīgu žurnālistiku un no politiskas iejaukšanās pasargātu literatūru par neaizstājamu, jo demokrātija sākas krietni pirms brīža, kad mēs nododam savu balsi vēlēšanās. Tā sākas tad, kad mēs varam lasīt, klausīties, uzdot jautājumus un veidot paši savu viedokli,” pauda Verheiena.
Tādēļ vācu kristīgā demokrāte Verheiena atgādina par Eiropas mediju brīvības likumu, kas pērn stājās spēkā. Viens no tā galvenajiem mērķiem ir aizsargāt autorus no nepamatotas iejaukšanās un spiediena.
