Ilgtspējīgs budžets ir valsts spēja ilgtermiņā finansēt savas saistības vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti – konferences atklāšanā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība). Šobrīd Latvijas budžetu par tādu saukt nevar, jo ik gadu redzam, ka budžetā veidojas deficīts, valstij ir jāaizņemas papildu līdzekļi un vairāk jāmaksā par šī parāda apkalpošanu.
Arī valsts ekonomiskā izaugsme, iekšzemes kopprodukts (IKP), kurš parāda, cik lielā mērā valstī kļūst lielāks pārdoto un saražoto preču un pakalpojumu apjoms – aug pārāk lēni. Aplēses rāda, ka nākamgad šis rādītājs pieaugs vien par 1,9 %. Šādi turpināties nedrīkst – pauda premjerministrs.
“Mēs nevaram turpināt audzēt izdevumus straujāk par ieņēmumiem un cerēt, ka ekonomikas izaugsme visas problēmas atrisinās mūsu vietā.
Pirmkārt, valstij ir jāiemācās tērēt gudrāk. Mēs nevaram katru problēmu risināt ar jaunu finansējumu, jaunām štata vietām un jaunām institūcijām.
Katram iztērētajam eiro ir jābūt izmērāmam rezultātos. Pirmkārt – paskatīties uz lietderību katram lēmumam. Ja sistēma nestrādā, tā ir jāmaina, nevis automātiski tai jāpiešķir finansējums. Otrkārt, mums ir jāmācās ne tikai tērēt, bet arī pelnīt un vairot valsts turību. Mēs bieži skatāmies uz izdevumiem, bet neskatāmies uz ieņēmumiem,” norādīja Kulbergs.
Šobrīd finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) piedāvā jau līdz jaunās valdības apstiprināšanai izstrādāt jaunā valsts budžeta galvenās aprises un reformu priekšlikumus ar konkrētiem aprēķiniem. Tos pārrunātu ar premjeru un sociālajiem partneriem, lai nākamā valdība varētu ķerties pie politisko lēmumu pieņemšanas un budžeta apstiprināšanas.
Finanšu ministrija ir piedāvājusi trīs scenārijus. Pirmais rāda, kas notiktu, turpinot palielināt izdevumus bez atbilstoša finansējuma – augtu gan budžeta deficīts, gan valsts parāds. Otrais paredz ievērot budžeta nosacījumus, vienlaikus nodrošinot aizsardzības finansējumu. Trešais ir visstingrākais – līdz 2030. gadam panākt bezdeficīta budžetu, būtiski samazinot izdevumus vai palielinot ieņēmumus. Konkrētais scenārijs būs jāizvēlas nākamajai valdībai.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis uzskata, ka galvenajai jaunās valdības prioritātei ir jābūt nevis tikai izdevumu samazināšanai un jauno ienākumu avotu meklēšanai, bet tieši budžeta sabalansēšanai.
“Es uzskatu tā, ka pirmā prioritāte, kas ir valstij, ir budžeta sakārtošana, un tas būs sākums tam rezultātam par izaugsmi,
kuru mēs gribam sasniegt, bet par mērķi liekot nevis sasniegt kaut kādu IKP pieaugumu un skatīties – esam sliktāki vai labāki par Igauniju vai Lietuvu, vai kādu citu valsti, bet vairāk domāt, kā mēs domāsim par šo ekonomisko attīstību, proti, cilvēku izglītošanu, naudas novirzīšanu tehnoloģiju investīcijām,” pauda ekonomists.
Arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja Baiba Šmite-Roķe, runājot par jaunā budžeta veidošanu, norādīja – mazināt izdevumus ir svarīgi, taču vēl svarīgāka ir cilvēku izglītošana.
“Mēs runājam arī par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma mazināšanu un te es absolūti esmu par un to vajag izdarīt uzreiz tagad visā valsts pārvaldē – mīnus 10 % kā minimums. Bet – un te ir viens liels bet – mēs nedrīkstam mazināt resursus, lai izglītotu arī valsts pārvaldes darbiniekus. Bet vēl lielāks jautājums ir par to, ka mēs nedrīkstam mazināt finansējumu IT un mākslīgā intelekta produktu attīstībai,” teica VID vadītāja.
Ekonomikas stabilai attīstībai ir nepieciešams, lai nauda strādātu valsts labā – to ir gudri jāinvestē un jāizmanto.
Naudas trūkums pats par sevi nav ne Eiropas, ne Latvijas īstā problēma, problēma ir šīs naudas efektīvs izlietojums, uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks:
“Eiropas un Latvijas problēma ir tā, ka šī nauda nestrādā mūsu labā pietiekoši kvalitatīvi, nav ražīga. Ja tā nauda ir, tad cilvēki pārsvarā to tur depozītos, nevis investē akciju tirgos, nevis investē biznesos,” atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.
Atsevišķās jomās šīs problēmas sakne slēpjas tieši Eiropas Savienības vai atsevišķu valstu pārspīlētā regulējumā, pauž Kazāks.
Patlaban nav zināms, kad tieši sāksies budžeta veidošanas sarunas, taču jau iepriekš izskanēja, ka to faktiski veidos divas valdības: pašreizējā sagatavos aprēķinus un iespējamos rīcības variantus, bet nākamā noteiks prioritātes un pieņems gala lēmumus.
Šodienas konferencē uzmanība pievērsta gudras tērēšanas kultūrai, valsts investīcijām nākotnē, budžeta plānošanas pilnveidei, pārvaldes efektivitātei un mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām valsts pārvaldē.
