Vēstulē uzsvērts, ka, uzbrūkot Ukrainas kravas kuģu, dzelzceļa un citiem svarīgiem tirdzniecības maršrutiem, Krievija mēģina vājināt Ukrainas ekonomiku. Tikmēr Krievija meklē jaunus maršrutus, lai eksportētu savus graudus, tostarp pa Baltijas jūru. Vēstulē uzsvērts, ka ES nedrīkst dot Krievijai iespēju kompensēt savas agresijas ekonomiskās sekas. Viņi arī norāda, ka ir jānovērš no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagto graudu eksports caur ES.
Lai atbalstītu Ukrainas tirdzniecību, vēstulē aicināts stiprināt ES un Ukrainas solidaritātes koridorus – transporta savienojumus, kas izveidoti, lai palīdzētu Ukrainas precēm sasniegt pasaules tirgu.
“Krievija bombardē Ukrainas ostas un neļauj Ukrainas graudiem nonākt pasaules tirgū, taču tajā pašā laikā vēlas gūt peļņu, transportējot savus graudus caur ES.
Mūsu infrastruktūra nedrīkst palīdzēt Krievijai finansēt tās karu. Mums jāpalielina spiediens uz agresoru un jāpalīdz Ukrainai nogādāt savas preces pasaules tirgū,” sacīja Igaunijas premjers.
Visticamāk, šis nebūs vienkāršs jautājums. Ņemot vērā, ka šie graudi pārsvarā nonāk nevis pie patērētājiem ES valstīs, bet gan Āfrikā, Āzijā un citviet, tad bieži vien tiek lietoti argumenti par nepieciešamību nepieļaut badu šajos reģionos. Proti, civiliedzīvotājiem šajos reģionos nevajadzētu ciest no Krievijas kara pret Ukrainu un tā sekām.
ES sankciju sūtnis Deivids O’Salivans intervijā izdevumam “Kyiv Independent” ir sacījis, ka ES līdz šim nav piemērojusi sankcijas lauksaimniecības produkcijai, jo, viņaprāt, tā īsti netiek izmantota kara finansēšanai.
Tāpat O’Salivans ir norādījis, ka sankcijas jau ir samazinājušas ES tirdzniecību ar Krieviju par 75 %, bet pilnīga saišu saraušana nekad neesot bijusi sankciju mērķis.
Var paredzēt, ka Baltijas valstu premjeri izmantos nākamnedēļ gaidāmo dalībvalstu līderu tikšanos Briselē, lai runātu par šo jautājumu. Bet nekāds gala lēmums tajā netiks pieņemts.
