ĪSUMĀ:
Limbažu novadā pielāgo septiņus objektus
Limbažu kultūras nama pagrabā rosās būvnieki. Viņu uzdevums – vienkārši remontdarbi, lai telpas atbilstu trešās kategorijas patvertnes prasībām. Šis ir viens no 7 objektiem Limbažu novadā, kurus paredzēts labiekārtot un arī aprīkot ar visu trešās kategorijas patvertnes prasībām vajadzīgo.
Telpās jāiekārto ventilācija, jāuzstāda atbilstošas durvis un galvenokārt jāveic nelieli kosmētiskie remontdarbi. Vietām darāmā ir vairāk, citā objektā nepieciešams vien aprīkojums. Limbažu kultūras nama pagrabā ir uzstādīts arī alternatīvās enerģijas risinājums.
Vietvara izvēlējusies patvertnes aprīkot ar lielas jaudas akumulatoru sistēmām. Limbažu novada civilās aizsardzības speciālists Dainis Siliņš sacīja, ka šāda iekārta ir daudz klusāka un tās darbināšanai nav nepieciešama degviela. “Pēc aprēķiniem – ar labu kapacitāti, konkrēti šis ir 20 kilovati, kas var diezgan ilgu laiku nodrošināt nepieciešamo apgaismojumu,” viņš pauda.
Siliņš uzsvēra, ka pašvaldība apzināti izvēlējusies īstenot telpu vienkāršotu pielāgošanu patvertņu vajadzībām, lai nebūtu vajadzīga būvprojektu izstrāde. Tas krietni atvieglo procesu un vairāk līdzekļu paliek reāliem darbiem objektos.
Siliņš sacīja: “Mērķi ir lieli: izveidot patvertņu tīklu, šajā gadījumā Limbažos 7 patvertnes. Tā kā tas viss ir šobrīd procesā, un gala rezultātā tad mums Limbažos varētu būt pēc šī posma noslēguma apmēram 1200 personām patvertnes. Nu, kas ir kā apmēram sestajai daļai.”
Foto: Laura Jansone Remontdarbi Limbažu patvertnē
“Mēs arī nedaudz atšķiramies, varbūt mēs gājām tādu ātrāku, vieglāku un varbūt nedaudz lētāku ceļu. Mēs neizstrādājām projektus, kas ir ilgi. Tad, kad iepriekš tika apzināti darbi, un tie darbi arī tiek veikti. Nu, paralēli tad tiek veikts iepirkums patvertņu aprīkošanai,” sacīja Siliņš.
Domā par to, lai patvertņu telpas varētu izmantot arī ikdienā
Realizējot šo projektu pašvaldība arī domā par to, lai telpas pēc remonta ne tikai gaidītu iespējamo X stundu un vienkārši stāvētu tukšas, bet lai ikdienā tās varētu izmantot arī vietējie iedzīvotāji.
“Protams, mēs to visu darām ar domu, ka to nekad nevajadzēs. Iekārtotajām patvertnēm, protams, tiek plānots arī duāls pielietojums, jo ieguldīt līdzekļus un pēc tam šīs telpas turēt tukšas arī nē. Vienā vietā [būs] audēju pulciņš, vienā vietā varbūt tur būs kaut kāda noliktava, bet ar domu, ka tas nepieciešamības gadījumā ātri tiek atbrīvots un šīs vietas tiek var tikt izmantotas.”
Arī pārējie objekti, kurus Limbažos pielāgo patvertnes vajadzībām, atrodas vietās, kur ikdienā uzturas cilvēki. Tie izvēlēti kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistiem un pašvaldība to pielāgošanai tērē vairāk nekā 320 tūkstošus eiro. Tiesa gan 85 % no šīs summas ir Eiropas fondu nauda.
Foto: Laura Jansone Ģenerātors Valmieras patvertnē
Limbažos uzrunātie cilvēki par šādu projektu maz ko dzirdējuši, tomēr uzskata, ka vietvarai ir jādomā par patvertņu ierīkošanu un labiekārtošanu.
Latvijas Radio: Vai jūs zināt, kur ir patvertne, ja nu kas?
Viļķenes iedzīvotāja Irēna: Jā, jā, te aiz kultūras nama, es eju tur dejot “Jampadracī”, tad vismaz ir šilte. Kā tur iekšā – to nemāku pateikt.
Latvijas Radio: Vai valstij vajadzētu vairāk rūpēties un labiekārtot patvertnes?
Irēna: Jā, protams, es strādāju bērnu dārzā ar bērniem un mēs arī esam izvērtējuši, kur mēs varētu paslēpties.
Limbažu iedzīvotāja Ināra: Noteikti jau ka vajag, bet vai tajā brīdī mēs spēsim noreaģēt un uz to patvertni aiziet… Man par to grūti spriest.
Latvijas Radio: Vai vajadzētu vairāk informācijas?
Ināra: Es domāju, ka noteikti vajadzētu.
Limbažu civilās aizsardzības speciālists Dainis Siliņš uzsvēra, ka šim projektam turpinoties, iecerēts aprīkot vēl vienu patvertni Limbažos, kā arī šim vajadzībām labiekārtot telpas Salacgrīvā un Alojā.
Cēsu novadā aprīkos 10 patvertnes; reāli darbi objektos vēl nav sākušies
Tikmēr blakus Cēsu novadā reāli darbi objektos vēl nav sākušies. Šeit pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Vilnis Karlsbergs sacīja, ka novadā ir iecerēts trešās kategorijas patvertņu vajadzībām aprīkot 10 objektus, tie būs gan Cēsīs, gan arī citviet novadā un kopumā šim mērķim tērēs vairāk nekā 458 tūkstošus eiro, arī šeit 85 % no šīs summas ir Eiropas finansējums.
Karslbergs skaidroja, ka darbi vēl nav sākušies, jo sākotnēji visos objektos bija iecerēts īstenot projektēšanas darbus.
Karslbergs sacīja: “Varētu uz nākamgad reāli praktiskā darbība notikt. Bet kāpēc vispār mēs varbūt neesam to “lāpstu vēl zemē iedūruši”, jo sākumā mēs bijām pārāk centīgi uz to, ka mēs gribējām, lai visām vietām ir projektēšanas darbi, bet gala rezultātā sapratām, ka tas ņem pārāk daudz līdzekļus, un tad mēģinājām samazināt līmeni, kādi viņi [darbi] varētu būt. Tā kā septiņām no tām mēs netaisām projektēšanu, bet trijām tomēr viņa ir vajadzīga.”
Karlsbergs uzsvēra, ka pašvaldībām šī iespēja ir ļoti nozīmīga, jo pielāgot un aprīkot patvertnes vien par saviem līdzekļiem, būtu liels slogs vietvaru budžetiem.
“Pieņemsim, uztaisīt vienu jaunu, īsto, pa dārgo un vienā vietā, laikam nebūs godīgi pret tiem pārējiem, kuriem arī kaut ko vajag. Protams, vēl arī tas otrs nošautais zaķis ar vienu šāvienu, ka pašvaldības ēkām būs sakopts, sagatavots kāds no pagrabiem,” sacīja Karlsbergs.
Taču, kā uzsver Cēsu novada Civilās aizsardzības speciālists, ne jau vienmēr krīzes brīdī patvertne būs pat galvenais risinājums, lai glābtu cilvēku dzīvības.
Arī iedzīvotāju pašu gatavība rīkoties var būt izšķiroša. Un šeit cilvēki ļoti bieži paļaujas, ka kāds cits krīzes brīdī par viņiem parūpēsies, un paši pietiekami neinteresējas, kā sevi nodrošināt. Lai gan Cēsu novada pašvaldība vairākkārt ir rīkojusi informatīvos seminārus par civilo aizsardzību, uz tiem ierodas pavisam maz cilvēku.
Karslbergs sacīja: “Kā es saku, pirmais līmenis: tiekam galā pats ar sevi. Otrais līmenis: tiekam ar sevi un palīdzam kaimiņam. Un trešais: jau piesaistāmies kaut kādā brīvprātīgajā darbā, jo krīzes situācijās dienesti darīs savu tiešo pienākumu, glābs, dzēsīs ugunsgrēkus, karos, kas nu kuram tur jādara, un mēs, iedzīvotāji, paliekam uz vietas. Tātad mums, uz vietas palicējiem, pašiem jātiek ar to visu galā.”
Valmieras novadā labiekārto 12 patvertnes
Ar vislielāko vērienu patvertņu attīstība un labiekārtošana Vidzemē notiek Valmieras novadā. Šeit ar Eiropas fondu naudas līdzfinansējumu iekārtos 12 objektus – 11 Valmierā, bet vienu Rūjienā. Labiekārtotajās patvertnēs būs vieta aptuveni 4000 cilvēkiem. Kopējās izmaksas Valmieras novadā sasniedz gandrīz pus miljonu eiro, pašvaldības līdzfinansējums ir aptuveni 83 tūkstoši eiro.
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks civilās aizsardzības, drošības un sociālajos jautājumos Ričards Gailums uzsvēra, ka patvertnes nedrīkst stāvēt tukšas. Šī pieredze aizgūta no Somijas, kur miera laikā tās ir sporta zāles, noliktavas vai jauniešu centri, bet krīzes brīdī tās īsā laikā var atbrīvot.
Gailums sacīja: “Mēs gan būvējam, gan labiekārtojam, jo ir skaidrs, ka patvertne – tā ir būve savā ziņā ar tādu specifiku, arī ar specifisku aprīkojumu.”
Viens no pielāgojamajiem objektiem – jau sākotnēji bija patvertne
Latvijas Radio kopā ar Valmieras novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes būvinženieri Kasparu Kļaviņu devās apsekot vienu no objektiem. Šī vieta jau sākotnēji bijusi patvertne, bet laiks šeit darījis savu. Pēc telpu labiekārtošanas šeit varēs patverties aptuveni 200 cilvēku.
Aiz pamatīgām metāla durvīm atrodas arī vēsturisks dīzeļģenerators, kurš pēc apkopes aizvien spēj pildīt savas funkcijas. Kļaviņš sacīja: “Te mums vēl ir ģenerators saglabājies. Šis ir darba kārtībā, kolēģi pārbaudīja. Ir jauns akumulators, viss darba kārtībā. Tagad, kad pārbūvējam mums nav no iepriekšējiem saglabājies nekāds ēkas plāns, tad salabosim kopā ar elektriķiem, lai darbojas visā patvertne. Un ģenerators tad dotu strāvu, kad nav elektrības.”
“Šeit ir saglabājušās arī vecās lāvas vēl no tiem laikiem. Izgatavots izstrādājums, var apsēsties divos stāvos, var arī gulēt ja grib. Kamēr vēl nav jaunās gultas nopirktas, vismaz kaut kas ir,” sacīja Kļaviņš.
Valmieras novada pašvaldībā priekšsēdētāja vietnieks civilās aizsardzības, drošības un sociālajos jautājumos Ričards Gailums vēl uzsvēra, ka pašvaldība iecerējusi piesaistīti arī Norvēģu finanšu instrumenta līdzekļus, lai trešās kategorijas patversmju vajadzībām pielāgotu vēl vismaz 20 objektus visā novadā. Gailums norādīja, ka nākotnē visdrīzāk taps arī kāds jauns objekts.
Viņš sacīja: “Ja mēs skatāmies kā pašvaldība, tad, protams, mēs arī savos plānos esam ieskicējuši, piemēram, kas mums vēl ir palicis tāds no tiem darbiem, kas mums jāizdara: jauna kultūras centra būvniecība. Un ir skaidrs, ka tur noteikti arī būs arī iespēja arī patvertnei.”
Valkas novadā divu patvertņu pielāgošanas darbi nevedas
Tikmēr Igaunijas pierobežā Valkas novadā ar darbiem tik labi neveicās. Pašvaldība patvertnes vajadzībām plāno pielāgot divus objektus Valkas pilsētā, kuros kopā varētu patverties ap 150 cilvēkiem, tomēr pirmais iepirkums noslēdzās nesekmīgi, jo iecerētajiem darbiem nepietiek līdzekļu.
Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns sacīja: “Mēs realizējām projektus, tomēr jāatzīst, kā pēc būvniecības iepirkuma sapratām, ka mēs nevaram un mūsu finansējums neatļauj šīs patvertnes izbūvēt un aprīkot tā kā tas ir paredzēts pēc projekta. Šobrīd mēs plānojam izsludināt otro kārtu, kur līdz ar to finansējums ir drusciņa lielāks. Mēs ceram otrajā kārtā tomēr iekļauties un patvertnes izbūvēt.”
Pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Toms Simtiņš uzsvēra, ka projektā abos objektos paredzēti vienkāršoti labiekārtošanas darbi, kā arī plānots iegādāt patvertnēm nepieciešamo aprīkojumu.
Simtiņš sacīja: “Tie minimālie būvdarbi ir domāti vairāk tā, lai izdarītu minimumu. Piemēram, lai būtu durvis, kas ir paredzētas. Lai būtu telpas pietiekami platas. Tas nozīmē, vienā ēkā mēs kaut kādas starpsienas izņemam ārā, otrā mēs neko tādu nedarām. Protams, katra ēkā ir sava specifika, bet galvenā būtība ir pielāgot telpas, lai viņas būtu drošas.”
Abu patvertņu pielāgošanai Valkas novads paredzējis tērēt 91 tūkstoti eiro, 13 tūkstoši ir vietvaras pašas finansējums. Tomēr ņemot vērā Valkas novada pašvaldības sarežģīto finanšu situāciju, no kaut kā var nākties arī atteikties.
Smiltenes novadā cer pielāgot četrus objektus patvertņu vajadzībām
Tikmēr Smiltenes novadā darbi rit raitāk. Šeit pašvaldība iecerējusi pielāgot četru objektus Smiltenes pilsētā. Divos darbi jau notiek, bet atlikušajos divos noslēgumam tuvojas iepirkums par darbu veikšanu. Vietvara plāno iztērēt aptuveni 183 tūkstošus eiro.
Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Dille sacīja: “Lai mēs pielāgotu telpas III kategorijas patvertņu prasībām, veicam dažādus darbus, piemēram, elektroinstalācijas uzlabošana, ventilācija. Tā pat kādos objektos ir nepieciešamība koka durvis nomainīt uz metāla durvīm.”
Arī Smiltenes novada pašvaldība gatavojas turpināt patvertņu labiekārtošanu novadā un tās pielāgot arī citviet teritorijā, piemēram, Apē.
Vidzemes pašvaldībās uzsvēra, ka labiekārtotajās patvertnēs tomēr varēs patverties vien neliela daļa iedzīvotāju, tāpēc arī iedzīvotājiem pašiem ir jāspēj stiprināt savas noturības spējas krīzes brīdī.
Pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras datiem Vidzemes reģionā telpu pielāgošanai un aprīkošanai patvertņu vajadzībām ir pieteikti 95 objekti, visvairāk Ogres, Valmieras un Cēsu novados.
