ĪSUMĀ:
Risinājuma meklēšana, visticamāk, paliks nākamās Saeimas pārziņā
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) skaidroja, ka kompensācijas ir atlīdzības jautājums. Tāpēc tās būtu jāregulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurā jau noteikta arī deputātu alga. Savukārt Saeimas kārtības rullis nosaka parlamenta darba organizāciju.
Taču iecere ir ne tikai pārcelt normas no viena likuma uz otru, bet arī pārstrādāt līdzšinējo sistēmu. Judina ieskatā, jāatsakās no kompensāciju aprēķināšanas pēc attāluma no dzīvesvietas līdz parlamentam. Vienlaikus jānodrošina, lai no reģioniem ievēlētie deputāti varētu pilnvērtīgi strādāt un viņu izdevumi nebūtu nesamērīgi lielāki nekā citiem kolēģiem.
Konkrēta piedāvājuma, kā to varētu īstenot, vēl nav, bet, iespējams, praktiski tas nozīmētu, ka reģionos dzīvojošiem deputātiem palielinātu algas.
Darbs pie grozījumiem Atlīdzības likumā ir sākts, taču risinājums, visticamāk, būs jāizstrādā un jāpieņem nākamajai Saeimai.
“Es nezinu, kādu risinājumu 15. Saeima atradīs, bet mēs nolēmām – ja mēs neko nedarītu, tad sanāktu tā, ka pirms 16. Saeimas būtu tāda pati diskusija. Mēs gribam spert to vienu soli un pateikt – jā, grozījumiem ir jābūt. Bet jums ir iespēja šos grozījumus sagatavot un apspriest. Šis ir skaidrs signāls, ka ar šo jautājumu ir jāstrādā, nevis jāgaida jaunas vēlēšanas, lai apliecinātu, ka mēs to risināsim drīz,” sacīja Judins.
Par grozījumiem pirmajā lasījumā balsoja 87 deputāti, viens bija pret, neviens neatturējās.
Deputātiem domas par kompensāciju iekļaušanu atalgojumā dalās
Tomēr plašais atbalsts vēl nenozīmē vienprātību par piedāvāto risinājumu. Vairums norāda, ka uz otro lasījumu iesniegšot savus priekšlikumus.
Piemēram, ārpusfrakciju deputāte Skaidrīte Ābrama debatēs pārmeta kolēģiem pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Viņas ieskatā normu pārcelšana uz citu likumu pati par sevi neko neatrisina un rada risku, ka diskusijas turpināsies vēl visu nākamo sasaukumu. Ābrama aicināja jau tagad vienoties par konkrētām pārmaiņām, izmantojot deputātu un frakciju iesniegtos priekšlikumus.
Arī “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Viļums no tribīnes atzina, ka vēlas skaidru piedāvājumu vēl pirms galīgā balsojuma.
Viņš uzskata, ka pašreizējie kompensāciju griesti ir pārāk augsti, un pieļauj to samazināšanu par 30 vai pat 50 procentiem.
Taču atbalsts reģionu deputātiem jāsaglabā. Ja jaunā sistēma nebūs skaidra, Viļums grozījumus otrajā lasījumā neatbalstīšot.
Atšķiras arī citu Latvijas Radio uzrunāto deputātu vērtējumi. Vieni pieļauj lielāku atalgojumu no reģioniem ievēlētajiem deputātiem, citi bažījas, ka tā kopējie tēriņi tikai pieaugtu.
Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”): “Kaut kādai kompensācijai ir jābūt, jo, piemēram, man līdz Saeimas namam ir divi kilometri, bet pašreizējam “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājam ir 240 kilometri. Ir kaut kāds šis koeficients, kurš tiek piemērots deputāta algai attiecībā no viņa dzīvesvietas. Līdz ar to, teiksim, Viļuma gadījumā viņam būtu lielāka alga nekā man un viņš varētu pats izvēlēties, vai viņš brauc ar vilcienu, stopiem, personisko transportu, sabiedrisko transportu.”
Andris Šuvajevs (“Progresīvie”): “”Progresīvie” neatbalsta komisijas piedāvājumu. Mēs uzskatām, ka, visticamāk, šādā veidā tas izmaksāto kompensāciju apjoms palielināsies, nevis samazināsies. Tikai tāpēc, ka deputāts dzīvo tālāk par 100 kilometriem no Rīgas oficiāli, deklarētā veidā, – tikai tāpēc viņam palielināt atalgojumu…
Es domāju, ka to sabiedrībai būs vēl grūtāk izskaidrot nekā esošo sistēmu.”
Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība): “Nacionālās apvienības pozīcija paliek nemainīga – tas kopējais [kompensāciju] apjoms būtu jāsamazina neatkarīgi no tā, vai runa ir par to, ka tās paliek kā kompensācijas pret attaisnojošu dokumentu. Tad arī tur būtu jānosaka stipri zemāki griesti, nekā tas ir šobrīd. Un līdzīgi arī, ja to pārnes uz Atlīdzības likumu, tad arī, lai tā kopējā izmaksu summa ir mazāka, nekā tas ir bijis līdz šim.”
Arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis piedāvājumu sauca par pussoli – tas pasakot, kur jautājumu regulēs, bet neatbild, kāda būs jaunā kārtība. ZZS piekrita limitu pārskatīšanai, taču uzstāja, ka tālu no Rīgas dzīvojošajiem deputātiem izdevumu segšanas mehānisms jāsaglabā.
Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā. Paredzēts, ka otrajā – galīgajā – lasījumā tos skatīs jau nākamās nedēļas sēdē.
Pirms 15. Saeimas vēlēšanām politiķi solīja pārmaiņas, taču tagad domas dalās arī par to, kuram sasaukumam tās jāpieņem. Vieni aicina rīkoties vēl šai Saeimai, citi nevēlas sasteigt un darbu atstātu nākamajai. Konkrēta jaunā modeļa pašlaik nav – par to vēl būs jālemj.
KONTEKSTS:
Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro.
Saeimas deputātu kompensācijas vētīja arī KNAB, secinot, ka Saeimas deputātu izdevumu kompensāciju sistēmas regulējums rada riskus publisko līdzekļu nepamatotai saņemšanai un negodprātīgai izmantošanai.
Portālā “ManaBalss.lv” savākti vairāk nekā 15 000 parakstu par deputātu kompensāciju atcelšanu.
