ĪSUMĀ:
Parādu piedziņa – lēna
Latvijā ir tūkstošiem bērnu, par kuriem rūpējas tikai viens vecāks. Šajos gadījumos otra vecāka vietā bērnus palīdz uzturēt valsts. Bet vecāks, kurš aprūpē nepiedalās, ik mēnesi uzkrāj arvien lielāku parādu.
Monētas otra puse – vecāks, kam bērna audzināšanā jāpaļaujas tikai uz sevi. Pastāstīt par savu pieredzi, vienatnē audzinot bērnu, LTV piekrita divi vecāki – vientuļā mamma un vientuļais tētis. Abi pašu spēkiem audzina un uztur sākumskolas vecuma atvases, kā arī saņem uzturlīdzekļus no garantiju fonda. Abi vecāki sarunai piekrita anonīmi.
Vientuļā mamma tiesas ceļā panākusi, ka bērna tēvam būtu jāmaksā 400 eiro mēnesī. Tēvs dzīvo Lielbritānijā, tiesas procesā nepiedalījās, un parāda piedziņa turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu.
“Visu šo laiku, kopš ir spēkā tiesas lēmums, mēs saņemam no fonda. Protams, ka vecākam, kas nemaksā šos uzturlīdzekļus, viņam tiek aprēķināts šīs starpības parāds bērnam, kas ir jāatmaksā, plus vēl parāds fondam, līdz ar to tā summa ir diezgan liela,” sacīja sieviete.
Sākotnēji mamma nevēlējās vērsties tiesā, lai nesabojātu attiecības pavisam.
“Acīmredzot kaut kādā dzīves brīdī sapratu – nē, tas ir manu bērnu interesēs. Un, ja tas uzturlīdzekļu parāds aug tādā tiešām ievērojamā summā, tad pat ja viņu piedzītu pēc pāris gadiem, tāpat tie būtu līdzekļi bērna nākotnei, bērnu izglītībai, un es esmu to nostādījusi sev, ka tas ir bērna nākotnes jautājums,” sacīja māte.
Arī Lielbritānijā piedziņa lēna un neskaidra
Piedziņas process Lielbritānijā savukārt esot lēns un neskaidrs. Līdzīgu ikdienas slogu izjūt arī vientuļais tētis. Viņš par atvasi vienatnē rūpējas kopš bērna otrā dzīves gada. Tēvs stāsta, ka pēc tiesas sprieduma bērna māte uzturlīdzekļus nav maksājusi. Ilgāku laiku neizmanto arī saskarsmes tiesības.
“Tiesas spriedums bija, arī tiesu izpildītāji iesaistīti un arī visus tiesu izpildītāja papīrus bērna māte ignorēja, nelikās ne zinis. Patlaban bērns saņem 180 eiro no garantiju fonda,” norādīja tēvs.
Ar to gan nepietiek, sacīja tēvs.
“Cenšos arī bērnam neatteikt visu, lai viņš nebūtu atdalīts no pārējiem. Lai nav tā, ka citiem bērniem kaut kas ir un manam bērnam nebūs tikai tāpēc, ka viņam nav otrs vecāks?” teica vīrietis.
Arī aprūpe un bērna nogādāšana uz skolu un treniņiem jāapvieno ar darbu. Tēvam palīdz viņa māte – bērna vecmāmiņa. Viņš pats strādā garas stundas un saka: bez tuvinieku palīdzības būtu jāmeklē cits darbs. Ar mazākām stundām un mazākiem ienākumiem.
Kopumā Latvijā – 42 000 parādnieku
“Kopējais parādnieku skaits ir 42 000. Parādnieki ir parādā 312 miljonus – tas ir pamatparāds, un 112 miljoni ir likumiskie procenti,” stāstīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
Bet kas ir šie parādnieki?
Viņi ne vienmēr ir viegli atrodami. 11 % nav deklarētas adreses, 12 % tā norādīta ārvalstīs, bet par 3 % vispār nav ziņu – viņiem nav arī personas koda.
Tikai 12 % parādnieku ir sievietes. Pārējie – vīrieši. No visiem parādniekiem lauvas tiesa – 94 % ir darbspējas vecumā. Visvairāk alimentu nemaksātāju ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 36 procenti.
Alimentu nemaksātājiem visbiežāk ir arī citi parādi. Reģistrētajiem parādniekiem kopumā ir gandrīz 330 tūkstoši parādu piedziņas lietu. Aptuveni katra piektā ir par uzturlīdzekļiem.
Alimentu nemaksātājiem nosaka arī virkni ierobežojumu. Piemēram, autovadītāja tiesību izmantošanas liegumu.
“Ja parādniekam ir derīga vadītāja apliecība, attiecīgi var piemērot tiesību liegumu, ja viņš nemaksā, ja nav noslēdzis vienošanos. Šobrīd, piemēram, 2300 parādniekiem ir aktīvi tiesību liegumi. Vēl var parādniekiem piemērot ieroču liegumu. Parādniekiem tiek liegts spēlēt azartspēles – tie ir vidēji 3,5 tūkstoši mēnesī parādnieku, kam tiek liegts spēlēt azartspēles,” skaidroja Sparāne.
Noteikti arī ierobežojumi konkrētu amatu ieņemšanā un vēl citi apgrūtinājumi. Vienlaikus kopējās tendences jautājumā par parāda atmaksu ir pozitīvas.
“No savas statistikas mēs skatāmies no noslēgto vienošanos apjoma. Tad šobrīd, piemēram, ar 5600 parādniekiem ir noslēgtas vienošanās, un salīdzinājumā pret pagājušo gadu, tas ir par tūkstoti vairāk. Tātad mēs redzam, ka cilvēki ir ieinteresēti, vienojas un sāk maksāt,” pauda Sparāne.
Parādam noilguma nav
Fondā gan uzsver – parādam nav noilguma, tādēļ agrāk vai vēlāk to nāksies atmaksāt.
“Galvenais, lai tas parādnieks nāk pie mums un runā, un risina situāciju. Ja pie mums nē, tad viņi var doties arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fondu un risināt šo situāciju,” norādīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.
Spore skaidroja – ja parādniekam nav oficiālu ienākumu vai uz viņa vārda reģistrētas mantas, piedzīt parādu ir grūti. Arī automašīna, ar kuru cilvēks brauc, ne vienmēr pieder viņam – tā var būt līzingā.
“Citreiz arī sabiedrībā izveidojies viedoklis – nu kā, taču parādnieks braukā ar labu mašīnu, un viņam viss ir. Bet ir tāda interesanta nianse – nereti ir līzinga mašīnas īpašums uz cita vārda, naudas līdzekļi atrodas ārpus Latvijas kredītiestādes. Tiesu izpildītājs Latvijā var vērst piedziņu uz naudas līdzekļiem, kas atrodas Latvijas kredītiestādēs,” teica Spore.
Latvijā arī populāri tādu finanšu pakalpojumu sniedzēji kā “Paysera” un “Revolut”. Arī šajā gadījumā tiesu izpildītāja rokas ir sasietas, jo nauda atrodas ārpus Latvijas. Abu vientuļo vecāku pieredze rāda – parāda atgūšanas process var būt sarežģīts un ilgs, taču bērna vajadzības atlikt nevar.
Konceptuāli atbalsta pilnu uzturlīdzekļu izmaksu no fonda
No likumdevēja puses izskan piedāvājums palielināt summu, ko no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņem vecāks, kurš vienatnē rūpējas par bērnu. Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, lai atjaunotu kārtību, ka no fonda bērniem tiek izmaksāti uzturlīdzekļi pilnā valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Tiesa, tam 2027. gadā būtu jāatrod 20 miljoni eiro.
“Tas tomēr ir komplekss risinājums. Ne tikai jautājums – 20 miljoni –, bet ir jautājums arī par nemaksātājiem, bargāka attieksme, un jāsagatavo līdzekļu piedzīšana tiem, kas ir bezatbildīgi,” teica Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”).
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minimālās algas pieauguma dēļ atšķirība starp valsts garantētajiem un normatīvajos aktos noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem ir būtiski palielinājusies. Pašlaik bērniem līdz septiņu gadu vecumam valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs ir par 40 eiro mazāks nekā minimālais uzturlīdzekļu apmērs, bet vecākiem bērniem atšķirība sasniedz 54 eiro. Vienlaikus politiķi gan norāda – tas būs nākamā parlamenta jautājums.
