Vēstniecība trešdien publicēja sarakstu ar Kanādas politiķu izteikumiem, kurus diplomātiskā pārstāvniecība interpretē kā piemērus centieniem ietekmēt ASV iekšpolitiku.
Starp sarakstā minētajām amatpersonām ir Kārnijs, Kanādas rūpniecības ministre Melānija Žolī un Ontārio provinces premjerministrs Dags Fords.
ASV vēstnieks Kanādā Pīts Hūkstra pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ASV “uzmanīgi vēro” Kanādas politiķus, lai pirms Kongresa vidustermiņa vēlēšanām pamanītu iespējamās iejaukšanās pazīmes.
Arī ASV prezidenta Donalda Trampa viens no tuvākajiem padomdevējiem Pīters Navarro septembrī paziņoja, ka Kanāda varētu iejaukties ASV vēlēšanās. Viņš brīdināja, ka Kanādai par to būs “dārgi jāmaksā”.
Atbildot uz amerikāņu izteiktajām apsūdzībām, Kārnijs sacīja, ka Kanādai ir tiesības atbildēt uz ASV ieviestajiem augstajiem ievedmuitas tarifiem Kanādas ražojumiem.
Savukārt Ontārio premjers Fords noliedza jebkādu interesi iejaukties ASV vēlēšanās.
Kanāda arī paziņojusi par vairāk nekā piecu miljardu eiro vērtu atbalsta plānu valsts rūpniecībai, lai mazinātu ASV noteikto muitas tarifu sekas.
Tādā veidā valdība vēlas pasargāt darbavietas un samazināt valsts ekonomisko atkarību no ASV, kas līdz šim bijušas tās lielākais tirdzniecības partneris.
Par jaunajiem pasākumiem paziņoja Kārnijs un Ontārio provinces vadītājs Fords. Lielākā finansējuma daļa paredzēta tērauda rūpniecībai, kas īpaši smagi cietusi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto tarifu dēļ.
Uzņēmumiem palīdzēs modernizēt ražotnes un atrast jaunus pircējus ārpus ASV. Vēl divarpus miljardus dolāru ieguldīs autobūvē, tostarp elektromobiļu ražošanā. Savukārt Kanādas ziemeļos plānots izbūvēt jaunus ceļus, lai attīstītu vērtīgo derīgo izrakteņu ieguvi.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
