Iespēja iecelt īpašu pārstāvi sarunām ar Putinu Eiropas Savienībā tika apspriesta vēl janvārī. Tolaik to atbalstīja vairāki Eiropas valstu līderi, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni.
Diskusijas par šo jautājumu aktivizējušās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa vizītes Krievijā. Tās laikā viņš piedāvājis rīkot trīspusējas ASV, Ukrainas un Krievijas līderu līmeņa sarunas.
Šāda notikumu attīstība raisījusi eiropiešu bažas, ka sarunās, kurās nepiedalītos Eiropas pārstāvji, Vašingtona varētu piekrist nosacījumiem, kas būtu nelabvēlīgi Ukrainai.
Pēc “Politico” avotu teiktā, diskusijās par to, kas varētu pārstāvēt ES sarunās ar Putinu izskanējuši vairāki vārdi. Viņu vidū Eiropas Komisijas (ES) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.
Čehijas prezidents Petrs Pavels atzinis, ka Putins nevēlas runāt ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, tādēļ nepieciešams cilvēks, kuram Eiropas valstis kopīgi uzticētu sarunu vešanu.
Vienlaikus daļa Eiropas diplomātu uzskata, ka šo uzdevumu varētu uzticēt Somijas prezidentam Stubam. Viņa kandidatūru par piemērotu padara labas attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Somijas pieredze kontaktos ar Maskavu. Kāds vārdā neminēts ES diplomāts sacījis “Politico”, ka Stubs pašlaik ir vienīgais Eiropas politiķis, kurš demonstrējis izteiktu līderību.
Stubu kā piemērotu kandidātu minēja arī Ukrainas ārpolitikas eksperts Viktors Šlinčaks.
“Mums, pirmkārt, bija ļoti svarīgi nezaudēt šo saikni ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas pastāvēja iepriekš. Un man šķiet, ka ir iespēja atjaunot dialogu ar Balto namu. Tai skaitā ar to Eiropas līderu starpniecību, kuri bija klāt Oslo sanāksmē. Īpaši Somijas prezidents Stubs, kurš droši vien ir viena no tām figūrām, kas prezidentā Trampā neizraisa aizkaitinājumu. Turklāt viņš ir zināms golfa spēlētājs. Tātad viņiem ir arī citas tēmas saziņai,” sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules Panorāma” spriež Šlinčaks.
3:53
“Un tas nozīmē, ka varbūt caur Stubu izdosies aizklauvēties līdz Baltajam namam un atrisināt trīs jautājumus, kas Ukrainai šobrīd ir ļoti neatliekami. Pirmais jautājums ir izlūkdienestu datu apmaiņa Ukrainai. Otrais jautājums ir satelīti un “Starlink” izmantošana Ukrainā. Un trešais jautājums ir Ukrainai paredzētā amerikāņu bruņojuma nodošanas atbloķēšana, kuru, atgādināšu, izpirka Eiropas Savienības valstis, taču līdz šim šis bruņojums vēl nav piegādāts Ukrainai. Tāpēc rezumējot teikšu, ka ir liela iespēja, ka visas trīs funkcijas agri vai vēlu sāks darboties. Bet jautājums ir – par cik lielu asiņu cenu tas viss nāk Ukrainai?”
Ukrainas domnīcas “Pasaules politikas institūts” vadītājs Šlinčaks gan pārāk netic, ka tagadējās sarunas varētu novest pie karadarbības izbeigšanas.
“Ja nemaldos, Vitkofs uz Kremli ved jau trešo vai ceturto kara izbeigšanas plānu no Amerikas Savienoto Valstu puses. Tas izskatītos pēc panākuma, kuru viņi ierakstītu savā aktīvā, un tas būtu pozitīvs sasniegums. Prezidents Tramps pastāvīgi runā par to, ka šis karš ir jāizbeidz. Bet problēma ir tāda, ka mēs vēl neesam nonākuši, manuprāt, līdz īstām sarunām. Tāpēc, ka Krievija visu laiku veic vienīgi informatīvās specoperācijas, bet uz jebkuriem amerikāņu priekšlikumiem sākt tiešas sarunas viņiem ir ļoti ērta mājas sagatave. Šī sagatave saucas: “Atgriezīsimies pie kara cēloņiem,” kā to pastāvīgi saka Putins. Un tas neparedz ātrus lēmumus. Tas neparedz izlīgumu, tas neparedz kauju apturēšanu, tas neparedz uguns pārtraukšanu,” secina Šlinčaks.
“Mēs saprotam Putina taktiku. Šoziem viņš vēlas nosaldēt Ukrainu. Nākamā gada maijā viņš vēlas svinēt šķelšanos Eiropas Savienības iekšienē. Un viņš vēlas padziļināt mūsu konfrontāciju ar ASV.
Tātad trīs taktiskie gājieni, lai iegūtu stratēģisku ieguvumu. Tā viņš to redz. Viņš to redz ļoti vienkārši. Viņš nav atteicies no centieniem ieņemt visu Ukrainu. Un viņš uzskata, ka šie trīs punkti, par kuriem es tikko runāju, palīdzēs viņam sasniegt šos maksimālos mērķus.”
Ukrainai par labu nenāk arī ASV prezidenta Trampa personīgā nepatika pret Ukrainas līderi Zelenski.
“Mēs atceramies, ka Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā Zelenska uzvārds bija viens no tiem, kas figurēja impīčmenta procedūras izmeklēšanā. Un jau toreiz tika runāts, ka Ukraina varētu kļūt par vēlēšanu kampaņas ietekmēšanas elementu. Arī tagad tas izskatās tieši tāpat. Jo ir acīmredzami, ka pēc tam, kad Kongress tiks pārvēlēts, var rasties ļoti daudz iemeslu uzdot Trampam vienus vai otrus jautājumus.
Piemēram, kāpēc tiek pārkāpti tie likumi, kurus pieņēma Kongress, jo īpaši attiecībā uz izlūkdienestu datu nodošanu, militāro atbalstu Ukrainai un tā tālāk. Tātad tas sev līdzi nesīs daudz nepatīkamu lietu pašam Trampam. Un attiecīgi Tramps, man šķiet, jau avansā attiecas pret Ukrainu nevis ar pietāti, bet, šķiet, iet ar pretēju procesu. Un konkrēti pret Zelenski kā Ukrainas līdera iemiesojumu,” secina Šlinčaks.
Krievija joprojām nav piekritusi pārtraukt karadarbību. Aizvadītajā naktī tās armija pret Kijivu raidījusi vairāk nekā 20 ballistiskās raķetes.
Uzbrukumos cietuši civiliedzīvotāji, iznīcinātas dzīvojamās ēkas un transporta infrastruktūra. Ukraina atbildējusi ar plašu dronu uzbrukumu Maskavas apgabalā.
