“Eiropas Savienība balstās uz multilaterālisma un starptautisko institūciju ievērošanu, un šī balva atzīst Tiesas nozīmīgo darbu starptautisko tiesību un taisnīguma ievērošanas nodrošināšanā,” norādīja Metsola.
SKT izskata kara noziegumu lietas un lietas par noziegumiem pret cilvēci. Tās darbība balstās Romas statūtos, kas stājās spēkā 2002. gadā. Kopumā 125 valstis ir parakstījušas SKT dibināšanas līgumu, tostarp visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
ASV nav parakstījušas SKT statūtus un neatzīst šīs struktūras pilnvaras. Arī Krievija un Izraēla nav tiesas dalībvalstis.
Nesen ASV piemēroja sankcijas SKT un tās darbiniekiem, draudot likvidēt šo institūciju.
Šovasar Vašingtona sāka plašu diplomātisku ofensīvu pret SKT, apsūdzot to par draudiem amerikāņiem un izraēliešiem. Sankcijas galvenokārt ir atbilde uz SKT izmeklēšanām, kas vērstas pret ASV sabiedroto Izraēlu.
2024. gadā SKT izdeva aresta orderi Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aizturēšanai saistībā ar karu Gazas joslā.
Pērn Saharova balvu saņēma žurnālisti Mzia Amaglobeli un Andžejs Počobuts, kuri tika turēti ieslodzījumā attiecīgi Gruzijā un Baltkrievijā. Savukārt 2024. gadā to pasniedza Nobela Miera prēmijas laureātei, Venecuēlas demokrātisko spēku vadītājai Marijai Korinai Mačado un opozīcijas kandidātam Venecuēlas prezidenta vēlēšanās Edmundo Gonsalesam.
Saharova balvu par domas brīvību Eiropas Parlaments pasniedz katru gadu jau kopš 1988. gada. To piešķir personām un organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Balva nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā, un tās laureāti saņem arī naudas prēmiju 50 000 eiro apmērā.
