Ko domā suņu saimnieki?
Nordeķu parkā, Iļģuciemā, iežogotā suņu pastaigu teritorija pēc platības izskatās kā mazs futbola laukums. Lai gan vakaros suņu tur esot daudz, darbdienas rītā tur nav neviena kustoņa. Dzirciema ielā Latvijas Radio pamana vīrieti, kuram pavadā ir paliels, tumšs skotu seters.
“Mēs [uz suņu pastaigu laukumiem] ejam, jā. Sunim patīk. Vienīgais, ka tas laukums rudenī paliek netīrs. Tad mēs staigājam kaut kur citur.”
Latvijas Radio: “Vai vajag vairāk tādu laukumu?”
“Vajag mazāk baidīties no suņiem. Suņus vajag audzināt. Tad to problēmu ir mazāk. Manuprāt, [suņu laukumu] pietiek.”
Saimnieks Andis neslēpj, ka savam seteram ļauj izskrieties arī bez pavadas.
“Mēs braucam uz Kleistu mežu. Vēlu vakarā varam aiziet uz Dzegužkalnu. Es nezinu, tie noteikumi ir mainījušies? Agrāk no pulksten desmitiem vakarā līdz rītam zaļajā zonā drīkstēja [palaist suni bez pavadas].”
Latvijas Radio: “Tā bija līdz 2024. gada vasarai.”
“Tad mēs neesam pārlieku likumpaklausīgi pilsoņi.”
Arī Dzirciema iedzīvotāja Gunta savu suni mēdzot palaist bez pavadas, bet mežā un ārpus Rīgas. Biežāk gan brīvsolī suni palaižot Nordeķu parka suņu laukumā.
“Viņš jau ir seniors, tad manās interesēs ir, lai viņš staigā. Aiziet, apguļas, pagrauž zariņu. Protams, forši, ka tur suni var palaist bez pavadas, bet, kā jūs redzat, viņš nekur tālu neiet, nevar jau arī paiet. Bet, ja astoņi ir visā Rīgā, tas ir pamaz tam [suņu] daudzumam, kas ir. Droši vien prasītos nedaudz lielāki, bet saprotams, ka tas prasa dažādus resursus.”
Turpmāk bez pavadas – tikai suņu laukumos
Agrāk suņus bez pavadas Rīgā varēja laist parkos, mežos un citos publiskajos apstādījumos, bet tikai naktīs un agri no rīta. To noteica saistošie noteikumi, ko pirms diviem gadiem atcēla. Kopš tā laika kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tajos teikts, ka suns pie pavadas jāved vienmēr, izņemot specializētos pastaigu laukumus. Vēl viens izņēmums – brīvi var staigāt pilsētu un ciemu publiskajās vietās, kurās tas atļauts saskaņā ar konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Jauni noteikumi domē ir izstrādāti. Tajos gan nav paredzētas publiskas vietas vai konkrēti laiki, kuros suns varētu staigāt bez pavadas. Tas nozīmē, ka Rīgā ārpus īpašnieka teritorijas suni bez pavadas varēs laist tikai suņu pastaigu laukumos. Tādi ir astoņi. No tiem pieci ir Daugavas labajā krastā: Eksporta ielā, Pļavniekos Zaļajā birzī, ir arī Ziedoņdārzā, Grīziņkalna parkā un Čiekurkalna 1. līnijā pie Džutas ielas. Suņu laukums ir arī Lucavsalā, bet Pārdaugavā, kur dzīvo ap 200 tūkstošiem cilvēku, ir tikai divi laukumi – minētajā Nordeķu parkā un Imantā Vecanniņmuižas parkā pie Jūrmalas gatves.
Kinoloģe: Ar suni jābrauc arī uz mežiem
Valsts policijas Kinoloģijas nodaļas priekšniece un suņu saimniece Gunda Šabanova teic, ka sunim brīvā dabā ir jāļauj izskrieties. Viņasprāt, mežos Rīgā drošā attālumā no citiem sunim bez pavadas būtu jāļauj atrasties arī pa dienu. Ar viņu Latvijas Radio tiekas Nordeķu parkā, kur laukumā viens suns jau skraidelē.
“Man personīgi vislabāk patīk [vietas] sunim gan fiziskai, gan mentālajai labsajūtai. Man patīk mežs, kur suns var skriet, bet, protams, jābūt kontrolējamam tam sunim, bet tur viņš var brīvi izskrieties. Laukumos suns tomēr ir ierobežots, viņš var patipināt, aiziet paostīt, pačurāt, izlasīt kādu vēstulīti, bet tieši fiziskajai formai tas nebūs. Jā, protams, ir svarīgi šie laukumi, bet tiem, manuprāt, nevajadzētu būt kā tādai vienīgajai vietai, kur suni nodarbināt. Ar suni jāstrādā gan ārpus šādiem laukumiem, gan arī jāaizbrauc uz mežiem pastaigāt,” saka Šbaanova.
Publiskajās vietās suns jāved pie pavadas, lai uzlabotu cilvēku un dzīvnieku drošību un nodrošinātu suņa nepārtrauktu kontroli. Tā skaidro domē, norādot, ka pavada samazina risku, ka dzīvnieks var apdraudēt cilvēkus, izraisīt negadījumu vai konfliktu ar citiem kustoņiem. Domnieki arī vēlas noteikt citus ierobežojumus – ar suni nedrīkstēs atrasties bērnu rotaļu laukumos, izglītības iestāžu sporta laukumos, oficiālajās peldvietās peldsezonas laikā un arī publiskajos pasākumos, ja to noteiks organizators.
Pret izmaiņām ir iebildumi
Potenciālajām izmaiņām iebilst Mežaparka iedzīvotājs Ģirts Smelters, kura iesniegumu parakstījuši vairāk nekā 50 iedzīvotāju.
“Rīgas komiteja izvēlējās vienkāršāko variantu – pavada visur –, neparādot ne incidentu statistiku, ne alternatīvu salīdzinājumu, ne tādu reālu budžeta ietekmes izvērtējumu. Neviens nebija pat apsvēris domu, ka ar astoņiem laukumiem uz 59 tūkstošiem suņu varētu būt par maz un būtu jāiegulda gan laukumu uzlabošanā, gan jaunu laukumu izveidē, lai cilvēkiem, suņu saimniekiem, dzīvojot dažādās Rīgas apkaimēs būtu pieejami suņu laukumi. Es neprasītu suņus laist vaļā visur. Tas, ko es prasu – drošu, skaidru un pilsētas reālai videi atbilstošu sistēmu,” skaidro Smelters.
Iebilst arī pret nodevas atcelšanu
Savukārt Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības nozares organizāciju un brīvprātīgo palīgu sadarbības memoranda dalībnieki iebilst pret domes plānu atcelt suņu turēšanas nodevu, kas gadā ir 10 eiro, bet par sterilizētajiem suņiem – pieci eiro. Pēc pašvaldības datiem šo nodevu maksā vien apmēram 10 % suņu īpašnieku, pēdējos četros gados iekasējot vien vidēji 65 tūkstošus eiro gadā. Organizāciju viedokli pārstāv Rigonda Bērziņa.
“Līdz šim brīdim mēs nezinām, kā vispār pašvaldība grasījās administrēt šo nodevu. Varbūt viņi vienkārši to rūtiņu kladē kaut kur mēģināja skaitīt. Bet mūsdienās, kad mēs runājam par efektīvu datu pārvaldību, labu finanšu pārvaldību, tas ir absurdi, ka Rīga, kas ir Latvijas galvaspilsēta, kā priekšzīme pārējiem, nespēj apgūt pusmiljonu eiro budžetu, ko no suņa turēšanas nodevas varēja iekasēt pašvaldība. Tas nozīmē, ja mums nebūs šādu ieņēmumu, tad tas viss tiks paņemts no visādiem citiem budžetiem: no sociālā budžeta, no izglītības, no visa pārējā,” norāda Bērziņa.
Rīgas domē saka, ka nodevu iekasēt ir pārāk birokrātiski
Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija no “Nacionālās apvienības” skaidro, ka kontrolēt nodevas nomaksu pašvaldībai būtu neizdevīgi.
“Tas investīcijās vien ir pietiekami liels ieguldījums – vairākos simtos tūkstošos. Protams, ja mēs gribam regulāri sākt sekot līdzi tam, ko tas prasa birokrātijas aparāta pieaugumu un jaunu štata vietu – minimums vienu vai divas izveidi. Skaidrs, ka esošās nodevas apmērā tur nekādi mēs nevarētu nosegt pat šīs izmaksas. Būtu uzreiz jārunā par nodevas celšanu,” pauž Treija.
Latvijas Radio: “Bet vai jūs rēķināt, cik izmaksās sabiedrības kontrole, un, lai visi tiem, kuriem ir suņi, maksātu? Būtu apmēram pusmiljons, ko pašvaldība ik gadu iekasētu. Tad tā kontrole, lai visi maksātu, izmaksātu vairāk nekā pusmiljons?”
“Nē, principā nav tik traki. Skaidrs, ka bez algām un atlīdzības fonda būtu nepieciešama arī darbavietu uzturēšana, bet arī IT sistēmas apkalpošana. Tie papildu simti tūkstoši, ko varētu iekasēt caur nodevu, jā, varbūt ļautu vienu papildu laukumu gadā izbūvēt. Tajā pašā laikā es noteikti gan kā Mājokļu un vides komitejas vadītāja, gan arī kā Vides aizsardzības fonda vadītāja esmu noskaņota, ka mēs katru gadu noteikti pieņemsim par vismaz diviem jauniem suņu laukumiem, ko mēs varētu Rīgā būvēt. Šobrīd procesā bez tiem astoņiem gataviem laukumiem ir divi,” skaidro Treija.
Treija arī mierina, ka nodevas atcelšana situāciju nemainīs, jo ik gadu pašvaldība saņem pusmiljonu eiro dotāciju par dzīvnieku populāciju. Naudu saņem arī no vides aizsardzības fonda, kas palīdz izbūvēt suņu laukumus. Savukārt, ja nodevu palielinās, pusmiljona eiro dotācija, visdrīzāk, tiks atņemta – saka Treija, atsaucoties uz Finanšu departamentu.
Jaunos noteikumus, kuros, iespējams, arī varētu būt kādas izmaiņas, domes sēdē plānots skatīt pēc mēneša.
