Otrdien publicēta aptauja liecina, ka 52 % respondentu balsotu par demokrātu kandidātiem, bet 44 % gatavi atbalstīt republikāņus.
Foto: AP Photo/Alex Brandon ASV prezidents Donalds Tramps vēlēšanu kampaņas pasākumā Aiovas štatā
Tikmēr Trampa reitings no rekordzema pakāpies par vienu procentpunktu uz 32 %, taču tas tāpat ir zems, salīdzinot ar 47 %, kas viņam bija pērn aprīlī. Lielākā neapmierinātība ir tieši ar ekonomiku, kuras uzlabošana bija viens no Trampa galvenajiem solījumiem.
Republikāņi var zaudēt pat Teksasā
Kongresa vēlēšanas ir arī kā referendums par Baltā nama saimnieka un viņa partijas paveikto. Tāpēc pirms balsojuma uz svārstīgajiem štatiem par republikāņu kandidātiem aģitēt dodas arī prezidents Donalds Tramps.
Katru dienu no Baltā nama paceļas prezidenta Trampa helikopters, lai viņu nogādātu uz lidmašīnu, kas tālāk ceļo uz štatiem. Pēdējās nedēļās ASV prezidents ir piedalījies vairāk nekā 20 priekšvēlēšanu kampaņas pasākumos vairāk nekā 20 štatos, uz vairākiem dodoties arī atkārtoti, piemēram, uz Teksasu.
Teksasa tradicionāli bijusi viens no republikāņu bastioniem, bet arī tas sācis ļodzīties. Sīvākā cīņa ir par vietu Senātā, par kuru cīnās demokrāts Džeimss Talariko un republikānis Kens Pakstons.
Teksasiešus satrauc dzīves dārdzība, ekonomika, īpaši degvielas cenas, arī imigrācija un robežas drošība.
Salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis to štatu skaits, kuros republikāņiem jācīnās vairāk, tostarp Teksasā un Kanzasā. Ja Teksasā demokrāti iepriekš ir uzvarējuši, tad Kanzasā pēdējā demokrātu uzvara Senāta vēlēšanās bija pirms gandrīz gadsimta.
Trampu vaino dzīves dārdzībā
Katras Kongresa vēlēšanas ir kā referendums par prezidenta un līdz ar to viņa pārstāvētās partijas paveikto, tāpēc demokrātiem šoreiz ir vieglāk, jo viņi savu kampaņu var būvēt mazāk uz solījumiem, bet vairāk izmantot konkurentu darba kritizēšanu.
“Republikāņu problēma ir tāda, ka 2024. gadā daudzi vēlētāji nosliecās tieši viņu virzienā cerībā, ka viņi palīdzēs atrisināt šīs problēmas, kas jau tad bija aktuālas. Pēc kovida pandēmijas visa situācija tiešām republikāņiem bija labvēlīga, bet tagad, pēc diviem gadiem, daudzi amerikāņi jūtas tā, ka šie solījumi nav bijuši pildīti un joprojām ir milzīgs finanšu stress,” sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules Panorāma” stāsta Arizonas Universitātes profesore Samara Klāra.
“Lielākais neapmierinātības iemesls ir dzīves dārdzība, augošā inflācija. Starp citu, tas bija arī iemesls, kādēļ Tramps tika ievēlēts, jo tā bija problēma arī Baidena laikā. Daudzi balsoja par Trampu cerībā, ka viņš to atrisinās, taču sanāca otrādi.
Te jāmin starptautiskais elements – karš Irānā, kam ir milzīga ietekme uz degvielas cenām, kas, protams, ir sadārdzinājušas arī citu preču cenas. Un cilvēki to cieši saista ar prezidenta politiku Irānā,” secina Bostonas koledžas profesors Deivs Hopkinss.
Sabiedrību uzrunā neparasti dzīvesstāsti
Šajās vēlēšanās svarīga nav tikai Trampa popularitāte un vēlētāju neapmierinātība ar ekonomiku. Liela nozīme ir arī pašiem kandidātiem – viņu reputācijai un personībai.
Liela mediju un sabiedrības uzmanība pievērsta vairākiem, kuru uzvara ir reāla un arī dzīvesstāsts ir neparasts, piemēram, sabiedrības veselības profesoram demokrātam Abdulam el-Sajedam Mičiganas štatā, kurš ievēlēšanas gadījumā kļūtu par pirmo musulmani ASV Senātā. Savukārt viņa konkurents republikānis Maiks Rodžerss ir bijušais FIB aģents.
Foto: Getty Images via AFP, CHIP SOMODEVILLA Demokrātu partijas uzlecošā zvaigzne Abduls el Sajeds no Mičiganas štata varētu kļūt par pirmo musulmani ASV Senātā
No Aiovas štata republikāņiem uz Senātu kandidē Ešlija Hinsone, kura ir bijusī televīzijas ziņu vadītāja, bet no Aļaskas lielu popularitāti gūst demokrāte Mērija Peltola. Viņa jau ir iegājusi vēsturē kā pirmā Aļaskas pamatiedzīvotāja ar jupiku izcelsmi, kura ievēlēta ASV Kongresā un tagad kandidē uz Senātu.
Šajās vēlēšanās Amerikas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem būs jāizlemj, kas turpmākos divus gadus strādās Kongresā, proti, kuri sēdīsies 435 Pārstāvju palātas vietās un kuri aizpildīs 35 Senāta vietas no 100 kopumā, jo Senātu pārvēl daļēji. Un tad arī taps skaidrs, kura no abām partijām pārņems vairākumu Kongresā.
Demokrāti varētu rosināt Trampa impīčmentu
“Mums ir dažas domas par to, kā viss varētu izskatīties, ja demokrāti pārņems, piemēram, kaut vienu Kongresa palātu, jo tieši tā bija arī Trampa pirmās prezidentūras laikā. Un tas viss beidzās ar lielu spriedzi Kongresā un Baltajā namā. Un tas noteikti varētu atkārtoties,” spriež profesors Hopkinss.
“Bija ļoti daudz agresīvas izmeklēšanas, un vienu brīdi tika pat apturēts valdības darbs budžeta strīdu dēļ. Grūti paredzēt, vai varētu notikt prezidenta Trampa impīčments, kas jau divreiz iepriekš pieprasīts viņa pirmā termiņa laikā.
Katrā ziņā būs daudz demokrātu, kuri uzskatīs, ka Tramps to ir pelnījis, jo ir pārkāpis savas pilnvaras, taču, vai tam būs kāda politiska jēga, tas jau ir pavisam cits jautājums.
Iepriekšējās reizēs tam nebija lielas ietekmes uz viņa politisko popularitāti, jo daudzus tas nepārliecināja. Un kāda jēga no impīčmenta pieprasīšanas, ja tam nav seku?”
Analītiķi pauduši cerību, ka Kongresa vēlēšanu iznākums, lai kāds arī tas būtu, neizraisīs protestus un nemierus. Tomēr vēlēšanu organizatori štatos jau gatavojas dažādiem scenārijiem.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
