Bulgārijas prezidenta vēlēšanas notiek īsi pēc dronu uzbrukumiem vairākiem kravas kuģiem pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem. Tajos dzīvību zaudējuši arī vairāki jūrnieki.
Šie uzbrukumi rada daudz jautājumu par drošību un arī ekonomisko ietekmi uz Melnās jūras ostu darbību. Šobrīd gan rietumnieciski noskaņotie politiķi un komentētāji, gan valdību atbalstošie spēki mēģina šo situāciju izmantot savās interesēs.
Premjers Rumens Radevs, kas tiek uzskatīts par prokremlisku politiķi, netieši apgalvo, ka opozīcijas kandidāts Andrejs Gjurovs varētu ieraut Bulgāriju Krievijas karā pret Ukrainu.
Savukārt otra puse uzdod jautājumus par to, kādēļ Radevs izvairās asāk vērsties pret Krieviju un kādēļ Bulgārijas armija ir tik vāji aprīkota.
ASV Vācijas Māršala fonda pētnieks Dimitars Keranovs Radeva politiku dēvē par neizlēmību ar mērķi izpatikt pretējo nometņu vēlētājiem.
“Neizlēmība nav laba stratēģija, jo Krievija pārbauda Bulgāriju un vēlas saprast, kāda būs tās reakcija. Šāda neizlēmība tikai mudina uz jaunām provokācijām. Tas nav labi Bulgārijai, jo mūsu valsts un tās iedzīvotāji sagaida, ka valdība aizstāvēs mūsu teritoriju un mūsu ekonomiskās intereses,” uzskata Keranovs.
Pašreizējais premjers Radevs ilgstoši bija Bulgārijas prezidents. Gada sākumā viņš atkāpās no amata neilgi pirms sava otrā pilnvaru termiņa beigām, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās un tajās uzvarēja.
Jotova bija viceprezidente un pēc Radeva atkāpšanās kļuva par valsts galvu. Tagad viņa vēlas iegūt pilntiesīgu pilnvaru termiņu.
Priekšvēlēšanu aptaujas solīja, ka Jotova pirmajā kārtā uzvarēs ar lielu atrāvienu, bet rezultātā abi kandidāti saņēma gandrīz līdzīgu balsu skaitu, proti 34,8 % un 32 %.
Turklāt vēlēšanās piedalījās tikai 22% vēlētāju. Tas parāda vispārējo iedzīvotāju politisko apātiju un neuzticību politiķiem.
Bulgārijā pēdējos gados bija daudz ārkārtas parlamenta vēlēšanu un cilvēki, iespējams, ir noguruši no politikas. Tādēļ
var droši teikt, ka otrajā kārtā daudz ko izšķirs tas, kurai pusei labāk izdosies pārliecināt savus atbalstītājus atnākt uz iecirkņiem.
Gjurova atbalstītāji saka, ka prezidentam būtu jānāk no citas politiskās nometnes nekā premjeram, jo, lai arī tas lielākoties ir ceremoniāls amats, tas palīdzētu radīt varas atzaru līdzsvaru.
Savukārt Jotovas ievēlēšana varētu veicināt ciešākas Bulgārijas saites ar Maskavu, vienlaikus saglabājot pragmātiskas attiecības ar Briseli.
Pētnieciskais žurnālists Spass Spasovs pievērš uzmanību arī tam, ka prezidents pārrauga spiegu darbu:
“Saskaņā ar Bulgārijas konstitūciju un likumiem, Bulgārijas Nacionālās drošības aģentūra ir pilnībā pakļauta prezidentam. Ņemot vērā gan bijušā Bulgārijas prezidenta, gan pašreizējās prezidentes, kura kandidē uz jaunu pilnvaru termiņu, ģeopolitisko orientāciju, jūs varat paši iedomāties, kam kalpo Bulgārijas Nacionālās drošības aģentūra.”
Balsošana norisināsies svētdien un oficiālie rezultāti, visticamāk, būs zināmi pirmdien no rīta.
