Pamiera laikā Oleškos vispirms paredzēts atmīnēt piekļuves ceļus. Ceturtdien plānots pilsētā nogādāt humānās palīdzības sūtījumus, tostarp medikamentus un aprīkojumu slimnīcai. Līdz šim Ukrainas karavīri iedzīvotājiem pārtiku piegādājuši ar droniem. Kopš pavasara šādi īstenotas daudzas operācijas, pēdējās nedēļās nogādājot aptuveni četras tonnas pārtikas simt dažādās vietās.
Drons nevar aizstāt humānās palīdzības konvoju
“Cilvēkiem joprojām ir bīstami iziet no mājām, lai savāktu šo pārtiku. Tāpēc mēs piegādes sadalām starp daudzām vietām, lai mazinātu risku. Tomēr drons nevar aizstāt humānās palīdzības konvoju. Vienīgā īstā aizsardzība šiem cilvēkiem ir atvērts ceļš un iespēja droši aizbraukt,” sarunā ar Latvijas Televīziju stāsta Ukrainas parlamenta deputāte Anna Purtova.
Foto: AP Photo/Evgeniy Maloletka Karadarbībā izpostītā Olešku pilsēta Ukrainā
Civiliedzīvotāju evakuāciju paredzēts sākt piektdien, lai gan sākotnēji to bija paredzēts uzsākt jau ceturtdien. Taču joprojām nav skaidrs, cik cilvēkiem izdosies nokļūt Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Oleški atrodas Dņipras upes kreisajā krastā, vien dažu kilometru attālumā no Hersonas, tomēr īsākais ceļš pāri upei iedzīvotājiem nav pieejams Krievijas nosacījumu dēļ.
“Lielākā problēma ir mīnas, jo visi ceļi ir mīnēti. Otra problēma ir maršruts. Krievija atteicās pieļaut tiešu evakuācijas koridoru pāri Dņiprai. Tāpēc cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Ukrainā, vispirms būs jādodas caur okupēto Krimu vai Krieviju.
Iedomājieties astoņdesmitgadīgu sievieti, kurai jāpārvar tikai četri kilometri pāri upei, lai nokļūtu Hersonā, bet tā vietā viņai jāmēro simt kilometru caur ienaidnieka teritoriju,” norāda Purtova.
Pamiers ir sākums, nevis risinājums
Pašreizējā vienošanās par uguns pārtraukšanu ir spēkā līdz 1. novembra vakaram. Turklāt Oleškos joprojām ir daudz gados vecu un slimu cilvēku, no kuriem daudzi nevēlas vai pat nespēj pamest savas mājas.
“Piecas vai sešas klusuma dienas ir sākums, nevis risinājums. Ar to nepietiks, lai evakuētu visus cilvēkus, kuri vēlas aizbraukt. Bet kas notiks ar tiem, kuri paliks?
Tuvojas ziema. Nav ūdens, elektrības un apkures. Bez pastāvīgas palīdzības piegādes jau pēc dažām nedēļām viņiem atkal draudēs bads un aukstums.
Mums vajadzīgs ilgstošs humānās palīdzības mehānisms, kurā varētu piedalīties starptautiskās organizācijas,” secina Purtova.
Krievijas sniegto drošības garantiju detaļas abas puses pagaidām neatklāj. Ukrainas deputāte uzsver, ka tieši starptautiskās sabiedrības un žurnālistu uzmanība var būt izšķiroša, lai panāktu vienošanās ievērošanu un civiliedzīvotāju drošību.
Zelenskis: Sarunām ir jānotiek
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr cer, ka trīspusējā Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju tikšanās varētu notikt novembra sākumā starp 6. un 10. novembri. Vizītē Nīderlandē Ukrainas līderis uzsvēra, ka gaida no Vašingtonas apliecinājumu gatavībai tikties pēc ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, kas notiks 3. novembrī. Zelenskis uzsvēra, ka šāda formāta sarunām ir jānotiek, pat ja nākas mainīt plānus.
“Jebkurā gadījumā trīspusēja tehniskā līmeņa tikšanās Abū Dabī notiks. Taču mēs nevaram paredzēt jutīgus brīžus Tuvajos Austrumos. Cerams, ka nebūs.
Mēs varam mainīt vietu. Taču, domāju, datumus pārāk daudz nevaram mainīt. Mums šī tikšanās ir jārīko līdz mēneša beigām. Ceru, ka mēneša vidū.”
Zelenskis norādīja, ka trīspusējā līderu tikšanās būs atkarīga no Krievijas gatavības.
Nīderlandes premjers Robs Jetens tikmēr aicinājis Eiropas valstis un ASV ieviest stingrākas sankcijas pret Krieviju, norādot, ka tās jau nodara kaitējumu agresorvalsts ekonomikai. “Krievijas enerģijas iegāde ir ļoti stulba ideja”, šo aicinājumu pamato Jetens.
