Eiropas Savienība un Kanāda veido jaunu stratēģisko partnerību

Kanādas premjers Marks Kārnijs izteicies, ka ciešāku saišu veidošana nav nekāds mārketinga projekts, tāpēc nav tik svarīgi, kā tieši tas tiek nosaukts.

Eiropai ir svarīgi veidot plašāku sadarbību ar Kanādu, kur dzīvo vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju un Kanādas ekonomika ir 2 triljonus eiro liela. Šī sadarbība sniedzas tālāk par tirdzniecību: amatpersonas ir apspriedušas sadarbību arī izglītības, kvalificēta darbaspēka un Arktikas drošības jomās.

Viena no galvenajām ES interesēm saistībā ar Kanādu ir iespēja dažādot kritiski svarīgo izejvielu un energoresursu piegādes avotus, lai vēl vairāk mazinātu atkarību attiecīgi no Ķīnas un Krievijas.

ES un Kanādas samitā arīdzan paziņos par vienošanos, kas atvieglos abu pušu uzņēmumu darbību e-komercijā. Tas ir pirmais konkrētais rezultāts šajos centienos tuvināt abu pušu ekonomikas.

Kanāda raizējas, ka tā varētu tikt izslēgta no ES iniciatīvas “Ražots Eiropā”, kas paredz priekšrocības publiskajos iepirkumos; savukārt Eiropa grib piedalīties kanādiešu iepirkumu sistēmā “Pērc Kanādas ražojumus”.

“Mēs esam šeit, jo mums ir kopīga misija. Mēs veidojam jaunu aliansi – “Aliansi nākotnei” starp Kanādu un Eiropas Savienību, kurā Kanāda darbotos kā asociētā locekle. Šī alianse balstās uz kopīgām vērtībām un izmanto mūsu savstarpēji papildinošās stiprās puses,” teica Kārnijs.

“Mēs vienmēr esam bijuši cieši saistīti, taču tagad raugāmies uz jaunām iespējām, lai paceltu mūsu partnerību visaugstākajā iespējamajā līmenī. Tieši tāpēc mēs divpusējā formātā apsveram asociētās dalības modeli. Tas nozīmē, piemēram, mūsu politiku, programmu un pārvaldības saskaņošanu,” pavēstīja EK prezidente Leiena.

ES un Kanādas attiecibu nosaukums bija kļuvis par strīdus ābolu, jo Leiena turpināja runāt par Kanādu kā “asociēto locekli”, bet šim terminam iebilst Vācija un vēl dažas valstis, uzskatot to par nepiemērotu valstij, kura necenšas kļūt par ES dalībvalsti.

Tā vietā Vācija piedāvā ES un Kanādas attiecības dēvēt par “Aliansi nākotnei” un tā varētu būt plašāka “kopēja ekonomiskās labklājības telpa”, kurā ietilptu uzticami partneri, tostarp Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija.