ĪSUMĀ:
Kulberga un partijas “Progresīvie” tikšanās piektdien, 30. oktobrī, paredzētās stundas vietā ilga aptuveni divas stundas. Kulbergs skaidroja, ka pārrunāts plašs jautājumu loks, tostarp iepriekš neizrunātais par tā saukto kokrūpnieku lietu. Sarunās no “Apvienotā saraksta” piedalījās pats premjers un viņa biroja vadītājs Mareks Gruškevics sekretāra lomā, bet no “Progresīvajiem” – partijas līdzpriekšsēdētāji Andris Šuvajevs un Agnese Lāce.
Kulbergs novērojis līdzīgas domas partijās
Pēc tikšanās Kulbergs īpaši izcēla kopīgo redzējumu par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības maiņu. Viņa ieskatā, tā jāpadara profesionālāka, mazinot politisko ietekmi un korupcijas riskus. Līdz ar šo apspriesta arī Latvijas Attīstības fonda ideja.
Puses vienojušās arī par godīgu un atklātu valsts mežu resursu izmantošanu, priekšroku dodot lielākas pievienotās vērtības radīšanai Latvijā. Kulbergs uzsvēra, ka šie resursi nedrīkst tikt izniekoti.
Pēc premjera teiktā, “Progresīvajiem” pieņemams šķitis arī piedāvātais darba modelis – īsa valdības deklarācija, atsevišķs pārmaiņu plāns Saeimai un ministru misijas vēstules. Kopīgs redzējums bijis par politiķu izdevumu pārskatīšanu, tostarp deputātu kompensācijām un ministru reprezentācijas izdevumiem. Taču par partiju finansējuma samazināšanu viedokļi atšķīrušies.
“Man bija svarīgi arī dzirdēt no “Progresīvajiem” par viņu vēlmēm no plāna, par ko es esmu uzdevis jautājumus arī Nacionālai apvienībai un “Jaunajai Vienotībai”. Varu pateikt, ka ķeksīši viņiem ir gandrīz pie visiem punktiem, kas ir labi. Tas ir labi, ka partijām ir līdzīgas domas par to, ka mums ir jāpārskata ministriju skaits, Saeimas funkcijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu centralizēšana un vadība, iepirkumu sistēmu centralizēta, uz datiem balstīta pārvaldība,” sacīja Kulbergs.
“Man personīgi būtu svarīgi, ka veidotos tāda sadarbība, ka neko nevaram atļauties darīt bez finansiāla seguma, ja pretī nav naudas,” teica Kulbergs.
Vienlaikus Kulbergs sarunā jautājis, kā “Progresīvie” finansētu savus priekšvēlēšanu solījumus. To izmaksas viņš pats provizoriski lēsis divu miljardu eiro apmērā. Premjers uzsvēra, ka jaunus izdevumus bez finansējuma avota valsts nevar atļauties.
“Progresīvajiem” sarunās trūcis konkrētības
Tomēr ir arī jautājumi, kuros vienprātības nav. Tās ir termiņuzturēšanās atļaujas un Krievijas graudu tranzīts – šajās jomās “Progresīvo” un Kulberga nostājas atšķiras. Tikšanās laikā gan netika apspriests, kā varētu izskatīties nākamās valdības koalīcija. Arī “Progresīvo” pārstāvis Šuvajevs pēc sarunas atzina, ka par kopīgu darbu valdībā nav ticis runāts un vismaz pagaidām partija nav aicināta uz atkārtotu sarunu.
Šuvajevs savukārt atzina, ka finanšu situācija prasīs sarežģītus lēmumus, un partija ir gatava par tiem runāt, ja tie ilgtermiņā būs sabiedrības interesēs.
Viņš gan norādīja, ka konkrētus izdevumu samazinājumus vai jomas, kurās taupīt, sarunā nav dzirdējis.
“Netika apspriesti nekādi koalīcijas modeļi, es nezinu kādi gaidāmi turpmākie soļi, tie nav tikuši iezīmēti,” teica partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Tāpat detalizēti nav apspriests, kuras ministrijas varētu apvienot vai likvidēt un kas tieši būtu ierakstīts Saeimas deklarācijā. Pašu gatavību pārskatīt ministriju funkcijas un uzlabot valdības, parlamenta un komisiju darba saskaņotību Šuvajevs vērtēja pozitīvi.
Foto: LETA, Lita Millere Partijas “Progresīvie” pārstāvis Andris Šuvajevs
Sarunā skarta arī veselības aprūpe. Kulbergs veselības apdrošināšanu nosauca par vienu no iespējamiem risinājumiem, taču detalizētu vienošanos par to puses nepaziņoja.
Domstarpības par termiņuzturēšanās atļaujām un Krievijas graudu tranzītu
Savukārt kā būtiskākās domstarpības “Progresīvie” pieteica termiņuzturēšanās atļaujas un Krievijas graudu tranzītu. Šuvajeva ieskatā, pašlaik likumīgas uzturēšanās atļauju iegūšanas iespējas tiek izmantotas shēmām, nevis ekonomikas attīstībai. Partija savu nostāju nav mainījusi arī par Krievijas graudiem – to tranzīts būtu jāaizliedz. Šuvajevs atzina iespējamos finanšu un tiesiskos riskus, taču uzskata, ka tos var pārvaldīt.
Kulbergs savukārt jautāja, kā kompensēt šāda tranzīta ierobežošanas lēmuma finansiālās sekas.
Viņš tās lēsa 300 līdz 500 miljonu eiro apmērā un norādīja, ka tūlītēju atbildi par finansējuma avotu nav saņēmis.
Atšķirības premjers saskata arī vides prasību un ekonomikas attīstības savienošanā. Kā piemēru viņš minēja militāro rūpniecību, kuras attīstībai atsevišķās vietās Latvijā gribētu paredzēt atkāpes no prasībām un ātrāku projektu virzību. Atšķirīgi uzskati esot arī enerģētikas un klimata jautājumos.
Koalīcijas sastāvu neesot apsprieduši
Sarunā pārrunāts arī “Progresīvo” iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iespējamu Kulberga padomnieka Didža Dejus interešu konfliktu. Šuvajevs uzsvēra deputātu tiesības šādus jautājumus uzdot, taču nevarēja pateikt, vai tas ietekmēs partijas izredzes saņemt aicinājumu valdībā.
Arī koalīcijas sastāvs šodien nav apspriests, norādīja Šuvajevs:
“Netika apspriesti nekādi koalīcijas modeļi. Attiecībā uz “Progresīvo” prognozēm, [vai būsim valdībā], – mēs esam tik neordinārā procesā pēdējā mēnesī bijuši, es vēl precīzi nezinu, kādi ir tie tālākie soļi. Es saprotu, ka ir tikšanās arī ar partiju “Latviju pirmajā vietā”, un es prognozēju, ka tur arī varētu būt daudz saturisku saskarsmes punktu. Bet attiecībā uz to, kādi ir nākamie soļi, tie nav tikuši iezīmēti – līdz ar to es nezinu.”
Pēc sarunas Kulbergs uzsvēra, ka kopumā ar sarunu esot apmierināts. Taču to, vai un kad būs otrā sarunu kārta ar “Progresīvajiem”, Šuvajevs nezina. Kulbergs savukārt joprojām neizslēdz nevienu valdības modeli, arī mazākumvaldību.
Sarunas Kulbergs turpinās arī nākamnedēļ
Šonedēļ Kulbergs tikās arī ar Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, un pirmajā oficiālajā valdības veidošanas sarunu kārtā panācis konceptuālu vienprātību par vairākiem pārmaiņu virzieniem, tostarp valsts pārvaldes efektivizēšanu, ministriju funkciju pārskatīšanu un nepieciešamību sakārtot valsts finanses. Tāpat apspriesta birokrātijas mazināšana, valsts pārvaldes procesu centralizēšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana.
Savukārt nākamās nedēļas sākumā plānotas tikšanās ar partiju “Latvija pirmajā vietā”, bet pēc 15. Saeimas sanākšanas – ar “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši”.
Nākamo sarunu raundu Kulbergs iecerējis pēc oficiālas nominēšanas premjera amatam, kas gaidāma 4. novembrī.
Kulbergs un arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer, ka valdību izdosies izveidot novembrī līdz valsts svētkiem.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu. Kopā ar Nacionālās apvienības desmit deputātiem tam būtu minimāls vairākums, bet, pievienojoties arī “Jaunās Vienotības” septiņiem deputātiem, – plašāks atbalsts parlamentā.
Šonedēļ sākušās oficiālās valdības veidošanas sarunas. Pagaidām gan tās nav viesušas skaidrību, kāds varētu būt jaunās koalīcijas modelis un kādi politiskie spēki tajā varētu sadarboties. Tomēr neoficiāli izskanējuši iespējamie kandidāti uz ministru amatiem un Saeimas vadību.
Jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
