Veselības ministrija slimnīcu tīkla pārmaiņas pamato ar nepieciešamību uzlabot ārstniecības kvalitāti un pacientu drošību, vienlaikus efektīvāk izmantojot pieejamo finansējumu. Tomēr slimnīcu un ģimenes ārstu pārstāvji uzskata, ka pirms izmaiņu ieviešanas rūpīgāk jāizvērtē reģionu faktiskās vajadzības un tas, vai lielākās slimnīcas spēs uzņemt papildu pacientus.
Zemgalē šobrīd ir dažāda līmeņa slimnīcas, taču pēc plānotajām pārmaiņām neviena no tām nebūs augstākajā – daudzprofilu līmenī.
Jelgavas un Jēkabpils slimnīcas paredzēts klasificēt kā reģionālās, bet Bauskas, Dobeles un Aizkraukles slimnīcas kā lokālās.
“Tas nav labs signāls, jo nozīmē to, ka cilvēkiem ir jārēķinās, ka būs jābrauc uz Jelgavu vai, iespējams, pat Rīgu. Līdzīga situācija ir arī Bauskas slimnīcā, kur dežūrē viens speciālists,” teica Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs.
Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā pērn palīdzību saņēmuši vairāk nekā 34 tūkstoši pacientu, no kuriem aptuveni 10 tūkstošus atvedušas neatliekamās palīdzības brigādes. Slimnīcas gada apgrozījums ir ap 20 miljoniem eiro, bet plānotās finansējuma izmaiņas tās vadība vērtē kā būtisku risku.
“Plānots, ka finansējumu samazinās par 960 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka nevis samazinās, bet netiek piešķirts. Tas savukārt nozīmē to, ka mēnesī finansējums samazinās par 80 tūkstošiem. Uz slimnīcu tas ir ļoti liels iespaids,” teica SIA “Jelgavas pilsētas slimnīcas” valdes locekle Kintija Barloti.
Arī Bauskas slimnīcā pacientu kļūst vairāk. 2022. gadā stacionārā ārstējās 815 cilvēki, pērn jau 1119. Gandrīz puse šā gada deviņos mēnešos uzņemto pacientu pārvesti no augstāka līmeņa slimnīcām. Vienlaikus Bauskas uzņemšanas nodaļas finansējumu paredzēts samazināt par aptuveni 200 tūkstošiem eiro, daļu līdzekļu novirzot ambulatorajiem pakalpojumiem.
“Mēs joprojām strādāsim 24/7. Tas, kas mainās no 2027. gada 1. janvāra, jau pēc pāris mēnešiem: pa dienu nav paredzēts ķirurgs.
No 1. janvāra šīs mazās ķirurģiskās traumatoloģiskās aprūpes mēs nodrošināsim, piesaistot citu speciālistu,” pastāstīja SIA “Bauskas slimnīcas” valdes locekle Margarita Epermane.
Jelgavas slimnīcas vadība bažījas, ka nepietiekama kapacitāte mazākajās slimnīcās var vēl vairāk noslogot jau tā aizņemtās nodaļas.
“Nevar tā būt, ka “ekselī” vienu nosvītrojam un tagad būs par vienu pacientu mazāk. Speciālisti ir vajadzīgi, ja ienāk akūta trauma. Faktiski pat diviem cilvēkiem ir jābūt klāt uzreiz pie šī cilvēka, lai viņu aprūpētu,” uzsvēra SIA “Jelgavas pilsētas slimnīcas” valdes locekle Kintija Barloti.
Savukārt ģimenes ārsti uzsver, ka slimnīcu pakalpojumu pārskatīšanai jānotiek vienlaikus ar primārās veselības aprūpes stiprināšanu. Pretējā gadījumā pacienti, kuriem nepieciešama regulāra medicīniskā uzraudzība, varētu biežāk nonākt ģimenes ārstu aprūpē.
“Tad mums ir jāstiprina ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamība,” teica Dzalbs. “Gan šis papildu darbinieks, gan reģionālie atbalsta pasākumi ir tās lietas, kas noteikti ir jāvirza, lai primārā veselības aprūpe būtu pieejama reģionos.”
