“NATO FUSE” eksperimenta galvenais mērķis ir savienot jaunākās sakaru tehnoloģijas ar daudzām citām bruņoto spēku spējām. Eksperimentā piedalījās teju 100 uzņēmumu no vairāk nekā 20 valstīm.
Mūsdienu karalauks ir digitalizēts, un tajā darbojas bruņutehnika, bezpilota sistēmas, sensori un sakaru sistēmas. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem šajā situācijā ir apstrādāt visu ienākošo informāciju, nodot to tālāk un pieņemt pareizos lēmumus. Šogad NATO tehnoloģiju eksperimenta uzmanības centrā ir mākslīgais intelekts.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Kaspars Pudāns stāstīja, ka tā pielietojums var ievērojami paātrināt šo procesu:
“Viens ir sakari, kā un kur notiek datu apmaiņa.
Bet tad, kad to datu ir tik daudz, tad, protams, uzvarēs tas, kurš ātrāk sapratīs, kas notiek, un kurš spēs šo informāciju izmantot lēmumu pieņemšanai.
No demonstrācijām jāpāriet pie realitātes kaujas laukā
Mākslīgais intelekts palīdz izspēlēt dažādus scenārijus un piedāvā, kurš risinājums būs vislabākais. Vienmēr beigās paliek komandieris, kurš pieņems gala lēmumu, jo tas tomēr ir par cilvēku un karavīru dzīvību.”
Cita priekšrocība, ko sniedz mākslīgais intelekts, ir spēja savienot un darbībā apvienot iekārtas un bruņojuma sistēmas.
Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē norādīja, ka NATO sastāv no 32 valstīm, kas pielieto ļoti dažādas sistēmas, tāpēc šī problēma ir jārisina.
Mākslīgais intelekts arī palīdz labāk saprast situāciju kaujas laukā.
“Tā ir sarežģīta vide. Mūsu prāts, smadzenes nespēj saprast visu. Bet mākslīgais intelekts palīdz to visu ieraudzīt – kur ir vājās vietas, bīstamās teritorijas, kādus lēmumus mēs varētu pieņemt,” skaidroja Vandjē.
Šogad ar mākslīgā intelekta palīdzību izdevies panākt, ka bezpilota lidaparāti mērķus uztver pat sešas reizes ātrāk, norādīja admirālis. Tomēr viņš atzina, ka NATO vairāk jāstrādā pie jauno risinājumu ieviešanas. Lai gan NATO valstu aizsardzības tēriņi ir auguši un līdzekļu netrūkst, iepirkumu procesi ir sarežģīti, tajos ir daudz ierobežojumu un noteikumu. Tāpēc NATO ir apņēmusies tos atvieglot, stāstīja admirālis. Tāpat Rietumiem jāpāriet no tā dēvētā “inovāciju teātra” jeb jauno tehnoloģiju demonstrācijām, kas nenonāk kaujas laukā, pie reālas tehnoloģiju iegādes. Viņš aicināja NATO dalībvalstis iepirkt jaunās tehnoloģijas, kas tām sniegs militāras priekšrocības un atturēs ienaidniekus no iebrukuma.
Izstādes dalībnieku skaits trīskāršojies
Eksperiments “NATO FUSE” notika NATO jauno tehnoloģiju izstādes (DIBAX) laikā. Tā Latvijā norisinās jau piekto gadu, un tas ir lielākais NATO pasākums, kurā sabiedroto valstu tehnoloģijas testē modernā, digitālā un piesātinātā nākotnes karalaukā.
“Latvijas Mobilais telefons” (LMT) kopš izstādes pirmsākumiem 2022. gadā nodrošina sakaru infrastruktūru un palīdz savienot dažādu ražotāju tehnoloģijas vienotā sistēmā. “LMT Defence” direktors Salvis Skladovs norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dalībnieku skaits trīskāršojies:
“Arī ārvalstu viesu skaits ir krietni pieaudzis. Principā, kad DIBAX sākās, 5G jeb mobilā tehnoloģija militāriem uzdevumiem bija kaut kas nedaudz eksotisks.
Šo piecu gadu laikā tā jau ir kļuvusi par reālu militāro spēju, un arī NATO no savas puses ir definējusi to kā tehnoloģiju, ar kuru jau ir jāveido militārās operācijas.”
“LMT Defence” direktors pozitīvi vērtēja pēdējo gadu pavērsienus valsts attieksmē pret aizsardzības jomu:
“Šobrīd mēs esam nonākuši strauji mainīgā situācijā, kad nenormālā tempā ir jāspēj iet līdzi tam, kas šobrīd notiek karalaukā Ukrainā. Ja salīdzina 2024. un 2026. gadu, šīs izmaiņas ir bijušas milzīgas gan no Latvijas Aizsardzības ministrijas, gan NBS puses. Tiek radīti nepieciešamie apstākļi, lai Latvijas vietējā industrija varētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izstrādāt un testēt šīs tehnoloģijas. Pēc tam jau ir spēle Aizsardzības ministrijas pusē par iepirkumu un NBS pusē par ieviešanu.”
Vienlaikus militārajā pasaulē jaunajām tehnoloģijām tiek izvirzītas augstākas kvalitātes prasības un standarti, tāpēc jau pieminētā mākslīgā intelekta plaša ieviešana NATO bruņotajos spēkos prasīs laiku, norādīja “LMT Defence” direktors. Tomēr, ja ne kaujas laukā, tad citās jomās tas jau tiek lietots un pamazām kļūst par centrālo tehnoloģiju.
Piektdien arī paziņots par Eiropas Savienības dronu un tehnoloģiju centra attīstību Sēlijas poligonā. Tas ļaus tepat uz vietas testēt, kā sauszemes un gaisa droni un pretdronu tehnoloģijas nosaka, izseko un neitralizē pretinieku. Īpašu uzmanību veltīs tehnoloģiju efektivitātei, savietojamībai un spējai reaģēt uz strauji mainīgiem drošības apdraudējumiem.
