Eksports – tas ir galvenais virziens pārtikas ražotājiem Latvijā, jo iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī vietējais tirgus sarūk. Jau šobrīd un tuvākajā nākotnē uzņēmumu izaugsme būs atkarīga no spējas atrast pircējus ārvalstīs.
“Ja mēs paskatāmies uz Latvijas eksportu, tad 30 % ir pie mūsu kaimiņiem. Tas ir tā kā eksportēt pie brālēniem ģimenes lokā. Ir ļoti svarīgi uzņēmumiem saņemties un eksportēt ārpus Baltijas valstīm. Man liekas, ka visiem uzņēmējiem jābūt fokusam, ka mums ir jāspēj savu produkciju pārdot vismaz Eiropas Savienībā, bet vēlams visā pasaulē,” sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.
“Pēc četriem gadiem būs jau par 200 000 pircēju vai maciņu mazāk. Tāpēc arī, domājot par to, lai Latvija varētu augt, lai Latvijas ekonomika varētu augt, ir nepieciešams veidot produktus, kurus varētu eksportēt visai lielajai, plašajai pasaulei,” teica pārtikas jaunuzņēmumu investors Aigars Ruņģis.
Latvijas tējas zīmols “Plūkt” savu produkciju eksportē uz 23 valstīm, taču tālāku izaugsmi apgrūtina izejvielu un darbaspēka trūkums.
“Mēs cenšamies darīt visu, lai eksporta īpatsvars pieaugtu. Šobrīd “Plūkt” eksportē apmēram 67 % no visa, ko saražojam. Bet, protams, mērķis ir atrast arvien vairāk izplatītāju. Šobrīd mums ir Japānā, Korejā un Dānijā, bet mēģinām meklēt arī citviet, īpaši Centrāleiropā un joprojām arī Āzijā,” atzina zīmola “Plūkt” radītāja Māra Lieplapa.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvija eksportēja vairāk nekā 585 tūkstošus tonnu piena un piena produktu, 2,5 miljonus tonnu kviešu un vairāk nekā 40 tūkstošus tonnu gatavo zivju produktu un konservu. Salīdzinot ar 2021. gadu, visu trīs produktu grupu eksporta apjoms ir pieaudzis.
Taču, lai veiksmīgāk konkurētu ārvalstīs, nepietiek tikai ar lielākiem ražošanas apjomiem. Uzņēmumiem jāseko arī tam, ko vēlas pircēji.
“Pārtikas produkti ir tādi, kas principā ir gatavi gandrīz lietošanai. Gribētu teikt, ka mēs esam ļoti steidzīgā dzīves ritmā. Mēs esam tādi, ka mums ir gana maz laika. Ko es gribētu uzsvērt – tiem produktiem, kas ir vienkāršāk lietojami, jābūt arī pietiekami vērtīgiem, veselīgiem, lai principā nav tā, ka mēs tikai paēdam un pēc tam raugāmies, ka mums daudz visādu nevērtīgu, neveselīgu vielu iekšā bijis,” pauda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta profesore Sandra Muižniece-Brasava.
“Ka piens nav tikai piens, bet pienam pievienot labās baktērijas, piemēram, ja ir probiotiskais piens un vienlaicīgi tas ir ne tikai garšīgs brokastīs, bet arī rūpējas par zarnu traktu. Un tādi produkti Latvijā ir, kā, piemēram, jau daži probiotiskie ar lielāku eksporta potenciālu nekā parastais piens,” piebilda Ruņģis.
Līdztekus jaunu produktu radīšanai izaicinājums ir arī jaunu eksporta tirgu apgūšana. Nozarē norādīja, ka daļai uzņēmumu joprojām ir grūti aizstāt agrākos Krievijas un Baltkrievijas tirgus, kuros Latvijas produkcija jau bija pazīstama.
“Mani pēdējā laikā ir pārsteiguši pārtikas nozares uzņēmumu tirgi Brazīlijā, kur mums principā pat nav īsti vēstniecības. Mums nav arī pārstāvniecības. Tas nav vienkārši tirgus. Mēs tur esam populāri. Gan mūsu zivju produkti ir populāri, gan arī čipsi ir populāri Brazīlijā. Pārsteigums. Es domāju, ka mums principā ir visa pasaule vaļā,” uzskata Balode-Andrūsa.
Vienlaikus nozarē uzsvēra, ka līdzās eksportam svarīgi stiprināt arī vietējo pārtikas produktu noietu. Lai gan Latvijas pircēji novērtē pašmāju produkciju, izvēlē joprojām liela nozīme ir cenai.
