Šis raksts nav ieteikums iegādāties vai pārdot vērtspapīrus.
ĪSUMĀ:
Par cenām un misiju
Vietējie investori “Indexo” akcijas šķietami nemīl. Un ir saprotams, kāpēc.
2022. gadā “Indexo” vadība vilka paralēles ar Igaunijas grupas “LHV” veiksmes stāstu. Arī igauņi 1999. gadā sāka kā brokeru un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums, bet galu galā izauga par modernu un ļoti veiksmīgu banku, kuras aktīvu apjoms 2022. gadā sasniedza 6,8 miljardus eiro.
“Indexo” akcijas piedāvāja par 14 eiro gabalā, un tās iegādājās nedaudz vairāk kā 3000 Latvijas iedzīvotāju. Pēc IPO [iziešanas biržā] cenas uzņēmums tika vērtēts aptuveni 50 miljonu eiro vērtībā. Igaunijas “LHV” tobrīd – par vienu miljardu.
2023. gadā jaunas bankas joprojām nebija, lai gan sākotnējais plāns tobrīd jau paredzēja licenci. Kompānija rīkoja otro akciju emisiju – par 12 eiro gabalā. Īsi pirms tās akcijas biržā maksāja vēl mazāk: ap 11 eiro.
Licenci beidzot saņēma 2024. gadā.
Kredītiestādes izveide prasa lielus ieguldījumus un sākotnēji rada zaudējumus. Tāpēc 2025. gadā “Indexo” rīkoja vēl divas akciju emisijas (par 10,15 eiro gabalā – aptuveni tikpat, cik tās tobrīd maksāja biržā). Tie, kuri bija noticējuši veiksmes stāstam un akcijas agrāk pirkuši par 14 vai 12 eiro, savā vērtspapīru kontā nu redzēja zaudējumus.
2026. gadā oktobrī uzņēmums veica akciju sadalīšanu (split): viena akcija, kas biržā maksāja aptuveni 10 eiro, pārvērtās četrās 2,4 – 2,5 eiro vērtībā. Pēc paziņojuma, ka viens no “Draugiem” un “Printful” dibinātājiem Lauris Liberts iegādājies 1,2 miljonus “Indexo” akciju par 2,5 eiro gabalā, cena biržā 27. oktobrī pieauga līdz 2,71 eiro.
Biržas lietas
Rakstu sērija, kurā pēc pārskatu iesniegšanas iztaujājam lielāko biržā izgājušo Latvijas uzņēmumu vadītājus par biznesa attīstību, plāniem un akciju cenu svārstībām.
Bet kā klājas pašam biznesam? Tā kā ceļš līdz bankas izveidei izrādījās sarežģītāks, nekā gaidīts, “Indexo” zaudējumi bija jākompensē. Līdztekus jaunām akciju emisijām risinājums bija “laulība” ar citu biržā kotētu uzņēmumu – ienesīgo lombardu tīkla “Banknote” un patēriņa kredītu izsniedzēju “AS DelfinGroup”.
Tagad “Indexo” pieder 72 % “DelfinGroup” akciju, un, visticamāk, nākotnē šī daļa vēl pieaugs. Savukārt Latvijas ātro kredītu nozares pamatlicējs un, iespējams, bagātākais Latvijas uzņēmējs Aigars Kesenfelds, apmaiņā pret savām “DelfinGroup” akcijām kļuvis par lielāko “Indexo” labuma guvēju. Pateicoties šim darījumam, grupa šogad beidzot izkļuvusi no zaudējumiem.
Kas tālāk?
Darījums ar “DelfinGroup”: aprēķina laulība vai labs risinājums
“Indexo” akciju cena joprojām ir zemāka nekā IPO laikā. Ko jūs darītu citādi, ja būtu iespēja atgriezties 2022. gada vasarā?
Esmu viens no lielākajiem “Indexo” akcionāriem – un līdz ar to arī viens no tiem, kurus skāris akciju cenas kritums. Man tas, protams, nav vienaldzīgi.
Bankas izveides ceļš izrādījās sarežģītāks nekā sākumā bijām paredzējuši. Licencēšanas process bija ilgāks un grūtāks. Lielākās kļūdas bija saistītas ar mūsu pieņēmumiem par to, cik ātri spēsim attīstīt bankas darbību. Uzskatīju, ka mums izdosies ātrāk mainīt klientu ieradumus, un viņi straujāk pāries uz bankas ikdienas pakalpojumu izmantošanu. Pašlaik mums ir vairāk nekā 70 000 klientu, taču viņu paradumu maiņa, tostarp algu kontu un ikdienas norēķinu pārcelšana uz mūsu banku, notiek daudz lēnāk, nekā biju iztēlojies.
Ja varētu sākt no jauna, es izvēlētos mazāku pakalpojumu klāstu un zemāku izmaksu bāzi. Abus palielinātu pakāpeniski, vienlaikus attīstot ieņēmumus.
Tā rīkojās arī Igaunijas “LHV”, kas bankas pakalpojumus ieviesa ļoti pakāpeniski. Līdzīgi mēs tagad rīkojamies, attīstot pakalpojumus juridiskajām personām.
Mēs jau esam izgājuši cauri “nāves ielejai”. Bankas mēneša ieņēmumi tuvojas viena miljona eiro atzīmei, un drīzumā banka sasniegs bezzaudējumu punktu. Turklāt mūsu prognozes vairs nav balstītas tikai pieņēmumos, bet vairāk nekā divu gadu pieredzē. Banka būs galvenais grupas izaugsmes virzītājs. Attiecīgi ar tās attīstību būs saistīti arī galvenie riski.
Jūs pieminējāt “LHV” piemēru, kas pirms IPO bija veiksmes stāsts, kuram vēlējāties līdzināties. Cik atceros jūsu sākotnējo ieceri par banku, bijāt vizionāri – līdzīgi kā pensiju biznesa pirmsākumos. Gribējāt sakustināt tirgu, kurā dominē skandināvu bankas. Taču tagad “Indexo” grupas pelnošākais aktīvs ir “DelfinGroup”. Savukārt viens no grupas lielākajiem akcionāriem ir Aigars Kesenfelds, kurš prot pelnīt, taču nāk no patēriņa kreditēšanas un lombardu biznesa. Vai redzat, ka projekta ideja ir mainījusies? Sākotnēji tā vairāk līdzinājās “LHV 2.0.”, bet tagad – drīzāk “DelfinGroup”.
Nē, absolūti un kategoriski ne. Nekas nav mainījies.
Tomēr ļaujiet nedaudz atgriezties pie “LHV” piemēra. Protams, tas ir iedvesmojošs veiksmes stāsts, taču es negribētu apgalvot, ka mēs paši esam izmantojuši salīdzinājumu ar “LHV 2.0”. Bet katrā ziņā šis ir interesants stāsts, un starp abiem uzņēmumiem ir daudz līdzību. Arī “LHV” attīstības sākumā ieņēmumi no patēriņa kreditēšanas bija nozīmīga biznesa daļa.
“Indexo” vīzija – kļūt par nozīmīgu un lielu Latvijas finanšu sektora spēlētāju – nav mainījusies. Protams, jebkuram jaunuzņēmumam ir jāpielāgojas apstākļiem un jāpieņem dažādi taktiski lēmumi, lai šo mērķi sasniegtu. “DelfinGroup” pašlaik ir ļoti pelnošs uzņēmums. Taču drīzumā bankas kredītportfelis kļūs lielāks, un situācija strauji mainīsies. Tuvākajos pāris gados banka kļūs par pelnošāko grupas uzņēmumu.
Atgriežoties pie jūsu pirmā jautājuma, bankas izveide prasīja lielus ieguldījumus, tāpēc mums bija nepieciešams papildu kapitāls. Darījums ar “DelfinGroup” lielā mērā palīdz papildināt bankas kapitālu un izpildīt normatīvo aktu prasības. Tas ir taktisks risinājums, kas palīdz sasniegt lielos mērķus.
Mazliet izklausās pēc aprēķina laulības.
Ja vēlaties, varat to tā saukt. Mēs esam biznesā, un vadībai, īstenojot vērienīgu vīziju, ir jāsaskaras ar izaicinājumiem un jāmeklē risinājumi. Darījums ar “DelfinGroup” bija labs risinājums, kas mums deva atspēriena punktu un pamatu turpmākajai attīstībai.
Manuprāt, mēs jau tagad jūtami ietekmējam Latvijas banku sektorā notiekošo. Esam nozīmīgi spēlētāji patēriņa kreditēšanā – gan ar “DelfinGroup”, gan ar banku. Tāpat mums ir būtiska loma hipotekāro kredītu refinansēšanā. Aptuveni 60–70 % no darījumiem, kuros klienti faktiski refinansē kredītu, mainot banku, notiek par labu “Indexo”.
Praktiski tas nozīmē, ka šajā tirgus segmentā mēs esam vienīgie patiesi aktīvie spēlētāji.
Foto: Publicitātes attēls “Indexo” birojs Rīgā
Simtiem Latvijas ģimeņu jau ietaupa naudu, jo pārgājušas uz “Indexo”. Savukārt tūkstošiem klientu ir saņēmuši mūsu piedāvājumu un devušies pie līdzšinējās bankas, lai vienotos par izdevīgākiem nosacījumiem. Diemžēl viņi ne vienmēr pārnāk pie mums, taču arī šādā veidā iegūst sev labāku piedāvājumu. Ja vēlaties teikt, ka esam atkāpušies no savas misijas un lielajiem mērķiem – kategoriski nē.
Pašlaik sākam apkalpot arī juridiskās personas, un esam izsnieguši pirmo aizdevumu uzņēmumam. Šādu darījumu kļūs arvien vairāk.
Latvijas banku sektorā, kurā dominē četri lieli ārvalstu spēlētāji, joprojām ir daudz iespēju izaugsmei. Kreditēšanas tirgus Latvijā ir salīdzinoši mazattīstīts. Viss, ko darām, ir taktiski risinājumi mērķa īstenošanai, nevis atkāpšanās no tā.
Patēriņa kredīti. “Es to drīzāk sauktu par taktisku novirzi”
Savā 2029. gada plānā jūs vairākkārt uzsvērāt, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta patēriņa kreditēšanai un ka lielākā daļa no plānotās aptuveni 40 miljonu eiro peļņas nāks tieši no tās. Vai tas atbilst arī jūsu sākotnējai misijai?
Es to drīzāk sauktu par taktisku novirzi.
Patēriņa kreditēšana jau sākotnēji bija paredzēta kā nozīmīga ieņēmumu daļa. Tomēr pirmajos darbības gados tās loma, visticamāk, būs vēl lielāka nekā sākumā plānojām.
Jaunai bankai vēl nav lielas, stabilas un lētas noguldījumu bāzes, ko galvenokārt veido klientu ikdienas norēķinu un algu konti. Šī bāze pieaug ar katru dienu. Kamēr mēs runājam, droši vien kāds klients jau ir atvēris kontu vai pārskaitījis uz “Indexo” savu algu. Taču šādas pārmaiņas prasa laiku.
Objektīvi mūsu finansējuma bāze pašlaik ir nedaudz dārgāka nekā lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tāpēc patēriņa kreditēšana, kurai ir lielākas peļņas maržas un kuras rezultāti ir mazāk jutīgi pret finansējuma izmaksām, ir dabiska niša, kurā tāds jauns tirgus dalībnieks kā mēs var gūt pirmos panākumus. Tā ļauj izveidot stabilu ieņēmumu bāzi, kas pakāpeniski dos iespēju attīstīt arī pārējos bankas pakalpojumus.
Sanāk, patēriņu kreditēšanā viena grupas daļa – “DelfinGroup” – konkurēs ar otro grupas daļu, banku?
Neliela pārklāšanās un iekšēja konkurence jeb kanibalizācija, protams, būs. Taču lielākoties “DelfinGroup” un bankas patēriņa kredīti tiek izsniegti dažādiem klientu segmentiem. Tā nav fundamentāla problēma.
Pašlaik “Indexo” pieder 72 % “DelfinGroup” akciju. Vai ir apspriesta iespēja šo līdzdalību palielināt?
Esam saņēmuši akcionāru sapulces apstiprinājumu, kas mums dod iespēju, bet neuzliek pienākumu palielināt līdzdalību. Vienreiz lūdzām akcionāriem šādu mandātu, jo uzskatām to par iespēju, taču ne par katru cenu.
Pašreizējā tirgus situācijā līdzdalības palielināšana mums būtu izdevīga. Tam ir vairāki ieguvumi. Tātad interese mums ir, taču vēlos vēlreiz uzsvērt: tas nav pašmērķis.
Par korporatīvo tēlu. Vai ir plānots mainīt lombardu izkārtnes un “Banknote” nosaukumu aizstāt ar “Indexo”?
Nē, nav.
Šī ideja jums ne īpaši patīk?
[pēc pauzes] Droši vien ir miljards ideju, kuras nav labas. Mums nav šāda plāna. Taču mēs vērtējam, kā izmantot fizisko klātbūtni “Banknote” filiālēs, kur cilvēki ierodas dažādu iemeslu dēļ, tostarp, lai iegādātos tehniku. Šīs vietas izmantojam arī “Indexo Bankas” pakalpojumu popularizēšanai. Meklējam labākos veidus, kā to darīt. Daudzviet mums jau ir fiziska klātbūtne reģionos, kur citu banku vai finanšu sektora dalībnieku nav.
Tāpēc apspriežam un analizējam iespējas izmantot šo priekšrocību arī bankas pakalpojumu popularizēšanā un pārdošanā.
Kāpēc es jautāju par “Indexo” lombardu ar smīnu. No vienas puses, “DelfinGroup” ir nozīmīgs peļņas avots, tas skaidrs. No otras, daļai investoru lombardu bizness šķiet neētisks. Vai tur, jūsuprāt, nav korporatīvo tēlu konflikts? Liekas, “Indexo” lombards skanētu diezgan savādi.
Lombardu bizness veido ļoti nelielu daļu no “DelfinGroup” kopējiem ieņēmumiem [12 % no ieņēmumiem, 19 % no bruto peļņas, atskaites 23. lpp.– S.P.]. Mēs par kontrolējošajiem akcionāriem kļuvām salīdzinoši nesen, tāpēc vēl vērtējam dažādas attīstības iespējas, kā arī atsevišķu biznesa virzienu ilgtermiņa nepieciešamību un vietu “Indexo” grupā kopumā.
Banka. “Sniega pika ir izkustināta un sāk velties”
Vai šogad plānotā akciju emisija Zviedrijā varētu būt pēdējā?
Tā varētu būt. Taču, no otras puses, ja mums rastos iespēja augt vēl straujāk, nekā esam iecerējuši, tā būtu pozitīva problēma. Ja ieņēmumu bāze pieaugtu ātrāk, mums varētu būt nepieciešams papildu kapitāls turpmākai kredītportfeļa izaugsmei. Šādā gadījumā meklētu iespējas to piesaistīt.
Tomēr, ja īstenosim pašlaik publiski stāstīto plānu, ārējais kapitāls bankas izaugsmei vairs nebūs nepieciešams.
Vajadzīgo pēc tam varēsim ģenerēt grupas iekšienē.
Pēc jūsu vebināra saprotu, ka ārējā kapitāla vajadzība varētu būt 10–13 miljoni eiro. Ja runājam par akciju emisiju par pašreizējo biržas cenu, tas nozīmētu aptuveni piecus miljonus jaunu akciju. Pašlaik ir 42 miljoni. Vienlaikus jūs mērķējat uz 40 miljonu eiro neto peļņu pēc trim gadiem. Ja tas plāns izdosies, šobrīd “Indexo” akcijas, šķiet, ir būtiski nenovērtētas.
Es tā uzskatu. “Indexo” ir ļoti labas izredzes sasniegt izvirzītos mērķus, un akciju cenai vajadzētu uz to reaģēt. Ceru arī uz veiksmīgu kotēšanas sākumu Stokholmas biržā, kas palielinās likviditāti un paplašinās potenciālo investoru loku.
Arhīva foto. Pievienots 28.08.2024. Publicitātes attēls Finanšu iestāde “Indexo”
Jebkuram uzņēmumam visgrūtāk ir izkustēties no nulles punkta. Kad strādājat pie bankas licences iegūšanas, sēžat pie tukšas “ekseļa” tabulas un mēģināt izveidot biznesa plānu, tas balstās uz daudziem pieņēmumiem. Protams, to dara cilvēki ar pieredzi un zināšanām par Latvijas finanšu sektoru, tomēr nezināmo joprojām ir ļoti daudz. Arī pēc tam visgrūtāk ir panākt, lai bizness sāktu augt.
Tagad mūsu sniega pika ir izkustināta un sāk velties. Pirmajā darbības gadā izsniedzām kredītos 24 miljonus, bet pēc diviem darbības gadiem – jau 124 miljonus. Mēs vairs neesam “start-up”. Virzāmies uz mērķi līdz gada beigām mēneša ieņēmumos sasniegt miljonu.
Vienlaikus esam pietiekami agrīnā attīstības posmā, lai potenciālie investori vēl varētu paspēt iekāpt šajā vilcienā un gūt labumu no turpmākās izaugsmes.
Kādi ir galvenie riski, kas varētu traucēt sasniegt 40 miljonu eiro neto peļņas mērķi?
Pensiju bizness, manuprāt, ir ļoti labi prognozējams un attīstās stabili. Arī “DelfinGroup” darbība ir prognozējama.
Lielākie riski ir saistīti ar bankas attīstību.
To var ietekmēt ārējie apstākļi, ģeopolitika un makroekonomiskie faktori. Svarīga būs arī jaunu produktu un pakalpojumu attīstība, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošana. Mākslīgais intelekts ir transformējošs faktors finanšu sektorā. Mūsu panākumi būs atkarīgi arī no tā, cik veiksmīgi spēsim izmantot šīs iespējas.
Otrā līmeņa pensijas. Zemas lojalitātes bizness
“Indexo” pārskatos norādīts, ka pensiju biznesam ir zema klientu lojalitāte. Turklāt pēdējos divos gados viņu skaits samazinās. Kāpēc? Tas taču bija jūsu veiksmīgākais projekts.
Es gribētu nošķirt divas lietas. Trešais pensiju līmenis, kur cilvēki veic brīvprātīgus uzkrājumus, attīstās ļoti veiksmīgi. Šajā segmentā mēs faktiski esam visstraujāk augošais pensiju pārvaldītājs.
Pašlaik aktīvu apjoma attiecība jums ir aptuveni 1,6 miljardi eiro (otrajā līmenī) pret apmēram 100 miljoniem (trešajā)?
Jā, aptuveni tā. Trešais pensiju līmenis absolūtos skaitļos ir daudz mazāks, taču nākotnē tieši šo segmentu uzskatām par prioritāti.
Runājot par lielo klientu aizplūšanu otrajā pensiju līmenī, mēs, protams, tam sekojam līdzi, taču pašlaik neveicam lielas investīcijas šo klientu piesaistē. Ja to darītu, varētu piesaistīt daudz jaunu klientu, izlīdzināt plūsmu un saglabāt kopējo skaitu stabilu. Taču to apzināti nedarām, jo otrā pensiju līmeņa klientu piesaistes izmaksas ir visai augstas.
Aptuveni pusmiljons eiro gadā?
Aktīvākajā periodā tērējām pat vairāk. Tagad esam būtiski samazinājuši.
Turklāt šī biznesa ekonomiskā perspektīva nav viennozīmīga, īpaši ņemot vērā politiskos riskus un diskusijas par otro pensiju līmeni. Situāciju ietekmē arī, ka vairāki konkurenti ir pārņēmuši līdzīgus klientu piesaistes modeļus. Iespējams, viņi šogad uzrunā tos pašus klientus, ko mēs pirms kāda laika. Ir klientu grupa ar zemāku lojalitāti, kurus ir vieglāk pārliecināt mainīt pensiju pārvaldītāju. Klientu aizplūšana vēl kādu laiku saglabāsies augsta, bet vēlāk tai vajadzētu mazināties.
Nav objektīva pamata, kāpēc klientiem būtu masveidā jāturpina mainīt pārvaldītājus.
Turklāt, neraugoties uz šo negatīvo tendenci, mūsu otrā pensiju līmeņa bizness turpina augt. Paliekošo klientu ikmēneša iemaksas ir lielākas par to apjomu, ko zaudējam aizgājušo klientu dēļ. Arī mūsu pensiju plānu ienesīgums ir bijis labs, tāpēc pārvaldīto aktīvu apjoms – un attiecīgi arī ieņēmumi – ir auguši.
Vai klientu aizplūšana neliek apsvērt iespēju vēl vairāk samazināt komisijas? Tirgū ir līdzīgi produkti ar līdzīgu ienesīgumu, bet zemākām komisijām.
Komisijas pastāvīgi samazinām, taču pašlaik atšķirības starp lielākajiem pārvaldītājiem ir nebūtiskas.
Ja jūs domājat, ka komisijas ir galvenais klientu aizplūšanas iemesls, noteikti nē. Gluži pretēji – redzam, ka daudzi aizgājušie izdara, mūsuprāt, ne pārāk pārdomātu izvēli, pārejot uz plāniem, kuru ilgtermiņa ienesīgums vēsturiski bijis zemāks, bet komisijas – augstākas.
Kurā gadā trešais pensiju līmenis pārvaldīto aktīvu apjoma ziņā varētu pārsniegt otro?
Atšķirība joprojām ir ļoti liela. Tas noteikti nenotiks tuvākajos gados.
Nepazudīšu
Drīz jūs vairs nebūsiet “Indexo” valdes priekšsēdētājs. Ko darīsiet turpmāk? Akcijas nepārdosit?
Es nekur nepazudīšu. Vienkārši mainīsies mana loma.
Ņemot vērā, ka tuvākajos gados bankā lielāks uzsvars būs uz patēriņa kreditēšanu, pastiprinām komandu ar cilvēku, kuram ir pieredze un labas zināšanas šajā tirgus segmentā. Grupai augot, manu pieredzi un zināšanas varēs labāk izmantot stratēģiskajā vadībā, nevis ikdienas operatīvajā darbā.
Es neplānoju pārdot savas akcijas. Gluži otrādi. Pēc sākotnējām grūtībām ar banku “Indexo” grupa tagad strādā ar peļņu un spēj ģenerēt kapitālu. Turklāt akciju cena joprojām ir zemāka par IPO cenu. Manuprāt, šis ir brīdis, kad akcijās ieguldīt vai vismaz tās paturēt. Tieši tā es arī plānoju rīkoties.
Lasi citas “Biržas lietas” sērijas intervijas ar uzņēmumu vadītājiem:
