Skolēni darbojās piecās grupās. Sekojot īpašai metodikai, jaunieši piekrastē vāca atkritumus, lai noteiktu piesārņojuma veidus un skaidrotu to izcelsmi.
Pētījuma dalībniece Lana sacīja: “Ir ļoti daudz piesārņojuma jūrā, jūras apkārtnē, un interesanti bija tas, ka jāmeklē vēl sīkākas detaļas.”
“Es atradu tos cigarešu izsmēķus, pudeles es arī esmu atradis visvairāk – tie ir visstipiskākie gruži, ko es atradu pludmalē,” teica pētījuma dalībnieks Ralfs.
Savukārt pētījuma dalībniece Emīlija uzsvēra: “Interesantākais, ko es uzzināju, ir tas, cik daudz atkritumu ir pie jūras un cik daudz cilvēki piegružo un nepaceļ. Es domāju, ka tas parāda, kā cilvēki izturas pret dabu.”
Plastmasa ir viens no izplatītākajiem piesārņojuma veidiem Latvijas piekrastē. Monitoringa projekta “Mana jūra” dati liecina, ka plastmasa veido 88 % no uzskaitītajiem atkritumiem. Aptuveni trešdaļa no tiem ir cigarešu izsmēķi.
“Liepājas RAS” vides izglītības speciāliste Sniedze Više sacīja: “Šeit, pilsētā, protams, tas ir tūrisms, tie ir iedzīvotāji, bet citās vietās tikpat labi tie var būt kādi zvejniecības tīkli vai kādi citi piesārņojuma avoti, bet, nu, jā – tūrisms un kafejnīcas, un tā: kur cilvēks, tur viņam nāk līdzi sava veida atkritumi.”
Foto: Novadu Ziņas LTV Pludmales piesārņojuma pētīšana
Līdzās pludmalē atrodamajiem atkritumiem pētnieki analizē arī mikroplastmasu. Lai gan tās konkrēto izcelsmes avotu noteikt ir sarežģīti, paraugi ļauj identificēt biežāk sastopamos materiālus.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Valentīna Vītola sacīja: “Sintētiskās šķiedras vai arī, piemēram, polietilēns ir parasti topā, un tie visbiežāk ir iepakojuma materiāli vai arī kādi sadzīves plastmasas materiāli, ko mēs visi izmantojam.”
Saules starojuma, vēja un laikapstākļu ietekmē plastmasa sadalās arvien sīkākos fragmentos. Tie var nonākt jūras organismos, tostarp zivīs, un tālāk barības ķēdē.
Foto: Novadu Ziņas LTV Pludmales piesārņojuma pētīšana
“Atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, piemēram, hormonu sistēmu ietekmējošas vielas, un šie visi pētījumi pašlaik aktīvi notiek, un mēs vēl līdz galam nevaram zināt, kāda ir tā ietekme, cik liela un kas tieši ir tas ļaunākais, no kā baidīties,” sacīja Vītola.
Jauniešu ievāktie paraugi un dati kļūs par daļu no starptautiska pētījuma, lai meklētu risinājumus plastmasas piesārņojuma mazināšanai visā Eiropā.
