ĪSUMĀ:
Vidustermiņa vēlēšanās tradicionāli labāk veicas opozīcijai
Līdz šim Tramps varēja salīdzinoši brīvi pieņemt lēmumus un rīkoties, jo abās Kongresa palātās vairākums bijis republikāņiem.
Kopš 1857. gada, kad ASV ieviesa mūsdienu partiju sistēmu, Kongresā viena partija kontrolēja abas palātas 48 reizes. No tām 23 reizes demokrāti un 25 – republikāņi.
Arī pirmajā Trampa prezidentūrā, kas ilgusi no 2017. līdz 2021. gadam, pirms Kongresa vēlēšanām republikāņiem bija vairākums abās palātās, bet pēc tām kontroli pār Pārstāvju palātu pārņēma demokrāti.
Tas nav pārsteigums, jo vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai.
Tramps ir ieviesis būtiskas izmaiņas Republikāņu partijā
Katrs līderis ietekmē savu partiju, tomēr tās parasti cenšas pieturēties savai ideoloģijai, jo nevēlas zaudēt savu elektorātu. Tomēr Tramps ir ieviesis būtiskas izmaiņas Republikāņu partijā, it īpaši ekonomikas un migrācijas politikā.
Pirms viņš nāca pie varas, republikāņi lielāku uzsvaru lika uz brīvo tirdzniecību un mērenu imigrācijas politiku, bet Trampa vadības laikā partija sākusi virzību uz ekonomisko nacionālismu un stingrāku migrācijas politiku.
Pirms Trampa prezidentūras republikāņi iestājās par brīvo tirgus modeli, bet Tramps un viņa atbalstītāji to mainīja, piemēram, valdībai iejaucoties tirgū un nosakot tarifus vietējās rūpniecības aizsardzībai. ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss iestājas par stingrākiem noteikumiem visās ekonomikas jomās, sākot no bankām un beidzot ar dzelzceļu. Politikas komentētāji uzsver, ka šādi piedāvājumi Ronalda Reigana vai Džordža V. Buša prezidentūru laikā, iespējams, novestu pie Vensa izslēgšanas no Republikāņu partijas.
Tāpat pirms Trampa prezidentūras republikāņi ieņēma maigāku nostāju un pat atbalstīja imigrāciju. Viņi uzskatīja, ka migranti ir ekonomiski izdevīgi valstij, jo palīdz aizpildīt darbaspēka trūkumu un veido tā rezervi, kā arī atvieglo kvalificētu darbinieku atrašanu. Tomēr abu Trampa prezidentūru laikā migranti no nepieciešamā darbaspēka kļuva par ekonomikas un arī kultūras apdraudējumu.
Trampa politika sašķeļ Republikāņu partiju
Tramps nav pirmais un vienīgais republikāņu līderis, kurš mainīja partiju, bet viņa politika to sašķēla tradicionālajos republikāņos un tā dēvētajos “Padarīsim Ameriku varenu atkal” jeb MAGA atbalstītājos.
Arī sabiedrības viedoklis par Trampu mainījās. Šobrīd viņa popularitāte sasniegusi zemākos rādītājus abu prezidentūru laikā. Tas kļuva par lielāko triecienu partijai pirms Kongresa vēlēšanām, jo pat republikāņus atbalstošie mediji pārstāja publicēt šos rezultātus.
Trampa popularitātes kritums un arī nepiekrišana viņa politikai pamudināja vairākus republikāņu kandidātus distancēties no prezidenta. Tomēr partijā joprojām ir daudz Trampa atbalstītāju.
Trampa un viņa administrācijas centieni dažādos veidos popularizēt prezidentu kļuva par precedentu valstī. Tramps izvietoja savus portretus daudzās valsts iestāžu ēkās un Baltajā namā, vēlējās izlaist monētu ar savu portretu, pārdēvēja ēkas savā vārdā, kā arī reģistrēja savu vārdu kā preču zīmi kopā ar skaitli 250, kad ASV tuvojās šī gadadiena.
Vairāki Republikāņu partijas kandidāti distancējas no Trampa
Neraugoties uz šiem mēģinājumiem, šā gada vidustermiņa vēlēšanas ir “maizes un sviesta” vēlēšanas – amerikāņus satrauc augstā inflācija, rekordaugstās degvielas cenas un strauji pieaugošā dzīves dārdzība. Šos procesus tiešā veidā ietekmē Trampa ārpolitika.
Pats prezidents uzskata, ka ASV šobrīd ir labākie ekonomikas rādītāji valsts pastāvēšanas laikā. Dažos rādītājos ASV ir labi rezultāti, piemēram, zemais bezdarba līmenis, tomēr kopējā situācija nav rožaina. 63 % respondentu uzskata, ka ASV ekonomikas stāvoklis Trampa prezidentūras laikā pasliktinājās. Un tikai 26 % atbalsta Trampa ekonomikas politiku.
Tādējādi Trampa nepopulārie lēmumi radījuši bažas arī republikāņu kandidātu vidū. Viens no spēcīgākajiem Trampa atbalstītājiem ir Floridas politiķis Pārstāvju palātā Bairons Donalds.
Uzstājoties dažādos pasākumos vidustermiņa vēlēšanu kampaņā, Bairons Donalds izvairījās runāt par Trampu. Tas izraisīja pieņēmumus, ka lojālais republikānis pagriež muguru prezidentam.
Bairons Donalds un arī Tramps šīs aizdomas steidzās noraidīt. Tomēr ir arī citi piemēri šim fenomenam. Piemēram, Aiovas štatā, kur republikāņu Kongresa deputāte Ešlija Hinsone, kas kandidē uz Senātu, vienā no uzrunām sacīja, ka štats maksā par Vašingtonas kļūdām. Viņa aicināja Trampu izbeigt karu pret Irānu. Hinsoni atbalstīja republikāņu kandidāti no Ohaio un Mičiganas štatiem. Tāpat divi viņas kolēģi Pārstāvju palātā no Aiovas balsoja par demokrātu priekšlikumu, lai ierobežotu Trampa pilnvaras kara pret Irānu vešanai.
Savukārt republikāņu Kongresa pārstāve Marija Salazāra publiski pauda, ka Trampa migrācijas politika ir aizgājusi pārāk tālu. Tramps viņu apsūdzēja nodevībā un mudināja izstāties no vidustermiņa vēlēšanām.
Šie piemēri atspoguļo neērto patiesību – Republikāņu partija Trampa prezidentūras laikā kļuva sadrumstalotāka.
Trampa politika sašūpo atbalstu republikāņu kandidātiem
Trampa politikas dēļ parādījušās plaisas ne tikai republikāņu kandidātu atbalstā prezidentam, bet arī vairāku štatu iedzīvotāju atbalstā Republikāņu partijas kandidātiem.
Piemēram, Kanzasas, Aiovas, Mičiganas, Ziemeļkarolīnas un Džordžijas štatos tradicionāli lielāks atbalsts bijis republikāņiem, tomēr pirms vidustermiņa vēlēšanām demokrātiem izdevies pietuvoties saviem sāncenšiem.
Tomēr eksperti uzsver, ka neapmierinātība ar Trampu nenozīmē gatavību balsot par Demokrātu partijas kandidātiem. Trampa popularitāte krīt, demokrāti un daudzi republikāņi neatbalsta viņa politiku, bet kāda šobrīd ir atmosfēra ASV galvaspilsētā? Šo jautājumu raidījums uzdeva Latvijas Sabiedriskā medija korespondentei ASV Inai Strazdiņai.
Vēlēšanu tuvumu Amerikā, protams, ļoti jūt, jo šobrīd ir intensīva aģitēšanas fāze, kad Kongresa un Senāta kandidāti tiekas ar saviem vēlētājiem reģionos un ir daudz dažādu akciju tikšanos. Ārkārtīgi daudz debašu arī televīzijā – uzstājas analītiķi un skaidro procesus.
Un, protams, liela uzmanība pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš pats arī dodas šajos kampaņu braucienos – katru dienu no Baltā nama ar helikopteru uz lidmašīnu un pēc tam tālāk uz kādu no štatiem. Viņš pats reiz žurnālistiem izteicās, ka tas patiesībā ir ļoti grūti, jo tie ir tāli lidojumi un tas prasa milzu enerģiju. Bet šobrīd republikāņiem nav citu variantu, jo likmes ir ļoti augstas.
Kopējais noskaņojums šobrīd ir tāds, ka, raugoties gan uz prezidenta Trampa zemo reitingu, gan arī uz valstī joprojām ļoti augstajām degvielas cenām, gan uz karu Irānā, kurš nav beidzies, lai gan aktīvā fāze šobrīd ir pieklususi, šie nosacījumi nav par labu Republikāņu partijai. Tai šobrīd ir intensīvi jācīnās, lai saglabātu esošās pozīcijas vai arī censtos iegūt jaunus atbalstītājus. Bet pamatā šobrīd vairāk ir runa par pozīcijas saglabāšanu.
Tāda īpatnība, ko novērojuši eksperti, – tas, ka šoreiz ir vairāki štati, kuros republikāņiem ir pamatīgi jācīnās. Un tie [štati], var teikt, ir arī republikāņu līdzšinējie stiprie bastioni, kas likās it kā [demokrātiem] neieņemami, piemēram, Teksasa un Kanzasa, kas šobrīd piedzīvo to, ka demokrātu kandidāti ir diezgan stipri, un šie štati var nosliekties pavisam pretējā virzienā republikāņiem.
Var teikt, ka priekšvēlēšanu kaislības ir ļoti intensīvas un procesi ir ļoti, ļoti sakāpināti. Ir arī vairāki interesanti kandidāti, kuri piedalās šajās debatēs, un izskatās, ka ļoti daudz ko izšķirs tieši personības faktors. Proti, kā štatos uzrunās vēlētājus un kā [viņiem] patiks konkrētie kandidāti.
Bet kopumā problēma, kas šobrīd Amerikā ir, – tā ir ekonomika, dzīves dārdzība un, kā jau minēju, augstās degvielas cenas, kas sadārdzina arī visu pārējo. 3. novembri gaida ar ļoti aizturētu elpu, ļoti lielu satraukumu un gaidām, un arī domājot par to, cik mierīgi paies šī diena.
Prezidents Tramps pats ir izteicies, ka vairākos štatos jau ir skaidrs, ka rezultāti būs krāpnieciski, un tas rada bažas, vai pēc rezultātu paziņošanas, lai kādi tie arī būtu, nesāksies kādi nemieri. Nu šobrīd nav tiešu apliecinājumu, ka tas tā varētu būt, bet katrā ziņā ir zināms, ka vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu rīkotāji gatavojas dažādiem scenārijiem, jo patiešām šī gaisotne šajās vēlēšanās ir ļoti, ļoti nokaitēta.
Agresīvāku toni gūst Kongresa amatpersonu uzklausīšana
Kritika seko Trampam ne tikai vidustermiņa vēlēšanu kampaņā, bet arī Kongresā. Agresīvāku toni iegūst Kongresa uzklausīšana jeb tā dēvētā amatpersonu “grillēšana”. Tajās arvien biežāk izskan mājieni, ka Trampa administrācija ierobežo valsts institūciju neatkarību, ieguvusi pārāk lielu ietekmi tiesībaizsardzības iestādēs un ierobežo izmeklēšanas prezidentam netīkamās lietās.
Piemēram, Epstīna failu izmeklēšanā. Saistībā ar to ASV bieži izskanēja bijušās ģenerālprokurores Pemas Bondi vārds. Viņai nācās atbildēt uz jautājumiem arī Kongresā. Bondi izpelnījās asu kritiku par Epstīna lietas izmeklēšanas gaitu, kā arī viņu apsūdzēja Tieslietu ministrijas neatkarības graušanā un agresīvajā izmeklēšanā pret Trampa oponentiem.
Pēc Bondi “grillēšanas” daudzi demokrāti palika neapmierināti. Vienā no tām viņa demokrātu jautājumus nodēvēja par teatrāliem, bet visu uzklausīšanu – par cirka izrādi. Epstīna lietas izmeklēšana Trampam ir bijusi neērta, un šobrīd par to Kongresā runā arvien retāk.
ASV Kongresā uzklausīšanas bieži notikušas arī saistībā ar ASV karu pret Irānu. Aizsardzības ministram Pītam Hegsetam ne vienu reizi vien nācies atbildēt uz Kongresa jautājumiem. Zīmīgi ir tas, ka arī republikāņi nekautrējas kritizēt Baltā nama lēmumus saistībā ar karu Tuvajos Austrumos.
Dažos ASV ciematos mēra vēlēšanās uzvar dzīvnieki
Vairākos ASV mazajos ciematos mēra vēlēšanās kandidē un uzvar – dzīvnieki. Tiem nav reālas izpildvaras, bet ievēlēšana ir simboliska. Šajās vēlēšanās bieži vien vāc līdzekļus vietējām vajadzībām, piemēram, patversmēm, biedrībām, pilsētas labiekārtošanai un tūristu piesaistei.
Mēru vēlēšanās mēdz savākt vairākus desmitus tūkstošu ASV dolāru – maksu ietur gan par kandidātu pieteikšanu, gan balss nodošanu.
Dzīvnieku ievēlēšana ir populāra tradīcija un vairākās vietās dzīvnieki ieņem mēra amatu jau vairākus gadu desmitus. Piemēram, Rebithešā Kentuki štatā kopš 1998. gada, kad tika rīkotas pirmās mēra vēlēšanas, uzvar tikai suņi.
Šobrīd kopienas sestais mērs ir Gaskoņas zilpelēkais dzinējsuns Būns, kurš uzvarēja vēlēšanās 2024. gada novembrī un amatā stājās 2025. gada janvārī. Citur mēra amatus ieņem arī kaķi, zirgi, vistas, ēzeļi, govis un citi dzīvnieki.
Parasti šādi mēri ir miermīlīgi, bet ir arī kāds izņēmums. Kopš 1986. gada Lahitā Teksasa štatā mēra amatu ieņem kazas. Pirmais mērs bijis āzis Klejs Henrijs, kurš popularitāti ieguva, jo desmit sekunžu laikā varēja izdzert alus pudeli. Informācija internetā liecina, ka viņš varēja izdzert līdz 40 alus pudelēm dienā.
Bet 1992. gadā Henriju nogalināja paša dēls Klejs Henrijs jaunākais. Stāsta, ka Henrijs jaunākais nogalināja tēvu, jo abi bija piedzērušies un sakāvās par kazu mātīti. Kleju Henriju dinastija nodeva mēra amatu paaudzēs, un kopš 2024. gada pilsētiņas mērs ir Klejs Henrijs IV.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
