Šādu rīcību paredz Ministru kabineta iekārtas likums, informēja Valsts kanceleja.
Kulbergs norādījis, ka šis viņa valdībai ir nozīmīgs mirklis.
“Esam kopīgi strādājuši, lai būtiski stiprinātu Latvijas drošību un virzītu uz priekšu reizēm neērtus, bet valstij svarīgus jautājumus. Arī Latvijas pilsoņos atgriezām ticību valsts drošībai. Atgriezām dinamiku valdības darbā. Tas ir mūsu kopīgā darba rezultāts,” viņš paudis.
Kulbergs gan norādījis, ka darbs neapstājas un pašlaik uzmanības centrā ir trīs būtiski uzdevumi – izveidot jauno valdību, sagatavot jauno valsts budžetu un aizstāvēt Latvijas intereses Briselē sarunās par nākamo daudzgadu budžetu.
Valsts prezidents premjera amata kandidātu nosauc pēc tam, kad aizejošā valdība ir nolikusi pilnvaras sakarā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar premjera amata kandidātu Kulbergu paredzēta trešdienas rītā Rīgas pilī.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu.
Pagājušajā nedēļā sākās oficiālās valdības veidošanas sarunas. Pagaidām gan tās nav viesušas skaidrību, kāds varētu būt jaunās koalīcijas modelis un kādi politiskie spēki tajā varētu sadarboties. Tomēr neoficiāli izskanējuši iespējamie kandidāti uz ministru amatiem un Saeimas vadību.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
