Krievija gan uzreiz pēc pamiera beigām atsākusi uzbrukumus Ukrainai. Pamiers noslēdzās svētdien pulksten 22.59, un jau uzreiz Hersonas apgabalā atsākās apšaudes, Krievijas uzbrukumi teritorijai Dņipras upes labajā krastā, kas ir Ukrainas armijas kontrolē.
Okupantu armija izmantoja iespēju atjaunot spēkus
“Krievijas spēki sāka Hersonas apšaudi plkst. 23.00, tūlīt pēc pamiera beigām, izmantojot artilēriju un mīnmetējus. Līdz rītam divi cilvēki bija guvuši ievainojumus Krievijas drona uzbrukumā, kura laikā tika nomests sprādzienbīstams priekšmets. Apšaudītas tika arī citas apdzīvotās vietas, kā arī Hersonas teritoriālās kopienas piekrastes apdzīvotās vietas. Īsāk sakot, Krievijas spēki ir oficiāli izbeiguši pamieru,” secina Hersonas apgabala valsts administrācijas pārstāvis Oleksandrs Tolokonņikovs.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs svētdien arī informēja, ka Krievijas armija izmantojusi šo sešas dienas ilgušo pamieru, lai atjaunotu savus spēkus – veiktu rotāciju, pozīciju nostiprināšanu, izvietotu papildu pretdronu nostiprinājumus uz ceļiem un papildinātu armijas krājumus.
Līdz ar to šobrīd tiek sagaidīts, ka uzbrukumi Ukrainas pozīcijām Dņipras otrā krastā atsāksies ar jauniem spēkiem, kas nozīmē – tie būs daudz bīstamāki arī tur palikušajiem iedzīvotājiem.
ASV prezidenta dzīvesbiedre Melānija Trampa, ar kuras palīdzību abas puses vienojās par pamieru un civiliedzīvotāju evakuāciju, šo humāno operāciju raksturojusi kā sekmīgu. Tās laikā no Oleškiem izvesti gandrīz 800 cilvēki.
Evakuētie cer, ka Ukrainai izdosies atgūt Oleškus
Tie iedzīvotāji, kas izvēlējās doties uz Ukrainas kontrolēto teritoriju, vispirms no Krievijas ar lidmašīnu tika nogādāti Baltkrievijā un tad no turienes ar autobusiem aizvesti līdz Ukrainas robežai. Precīzs skaits pagaidām nav zināms, bet izskan informācija, ka tie varētu būt aptuveni 500 cilvēki.
“Gribu, lai Ukraina atnāktu līdz Oleškiem, nevis Oleški atnāktu uz Ukrainu! Tur ir daudz cilvēku, kas gribētu, lai Ukraina atnāk līdz turienei, nevis lai cilvēki brauktu uz Ukrainu. Tā taču ir Ukraina, vai tad tā nav patiesība? Tad kāpēc viņiem jābēg?” sarunā ar Ukrainas sabiedrisko mediju vaicā kāda sieviete.
“Kad nevari apturēt asaras, sāc dejot. Ja nevari dejot, sāc dziedāt,” stāsta kāda cita no Oleškiem evakuētā sieviete.
“Autobusā mēs visi, lai gan klusi, bet nodziedājām Ukrainas himnu. Mēs to ilgi nebijām varējuši dziedāt, jo, dzīvojot Oleškos, bijām pieraduši visu darīt ļoti klusi.
Galvenais bija tas, ka nebijām aizmirsuši Ukrainas himnu. Tas mums bija vissvarīgākais. Slava Ukrainai!”
Pamiers būtu vajadzīgs arī citviet
Hersonas apgabala administrācijas pārstāvis spriež, ka Oleškos varētu būt palikuši vēl aptuveni 1000 iedzīvotāju, kas atteikušies evakuēties. Viņi nav piekrituši izbraukt uz Krievijas okupētajām teritorijām, bet arī nevēlas doties uz Ukrainas kontrolēto daļu.
Tāpat ir šobrīd neapstiprināta informācija, ka no Olešku slimnīcas pagraba izvesti desmitiem mirušo civiliedzīvotāju līķi. Par to plašāk varētu pastāstīt Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubinecs pēcpusdienā gaidāmajā preses konferencē.
Ukrainā arī citviet uz frontes līnijas ir daudz apdzīvoto vietu, kur līdzīgi kā Oleškos ir palikuši civiliedzīvotāji, kuriem karadarbības dēļ ir ārkārtīgi apgrūtināti izdzīvošanas apstākļi.
Gan no Ukrainas amatpersonām, gan no visiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti Olešku pamiera organizēšanā, izskan cerība, ka šādu sadarbību abas puses varētu turpināt arī citās vietās, bet pagaidām nav zināms, ka Krievija un Ukraina būtu panākušas šādu vienošanos.
KONTEKSTS:
30. oktobrī veikta civiliedzīvotāju evakuācija no Krievijas spēku okupētās Ukrainas pilsētas Oleškiem, kur pēdējos mēnešus cilvēkiem nācies dzīvot sevišķi smagos apstākļos. Civiliedzīvotāju evakuācija kļuva iespējama, jo Krievija un Ukraina ar ASV starpniecību vienojās par pamieru. Tiesa gan, nebūt ne visi Olešku iedzīvotāji piekrita pamest karadarbības apdraudēto pilsētu; daudzi izlēma palikt, spītējot nāves briesmām.
Olešku iedzīvotāji varēja izvēlēties, vai evakuēties uz Ukrainas vai arī Krievijas kontrolēto teritoriju.
Lai gan Oleški atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Ukrainas kontrolētās teritorijas, tiem iedzīvotājiem, kas nolēma izbraukt uz Ukrainu, nācās mērot ļoti sarežģītu maršrutu: Maskava pieprasīja, lai viņi pa Krievijas okupēto teritoriju vispirms tiktu nogādāti Krievijas dienvidu pilsētā Anapā, tad ar lidmašīnu pārvesti uz Baltkrievijas pilsētu Gomeļu, un tikai no turienes varēja doties uz Ukrainas robežu, ko šķērsoja no Černihivas apgabala puses.
