ĪSUMĀ:
Harkivā cietusi medicīnas iestāde
Harkiva apšaudīta ar ballistiskajām raķetēm un vadāmajām aviācijas bumbām, paziņojis pilsētas mērs Ihors Terehovs, norādot, ka uzbrukumā cietusi medicīnas iestāde Ņemišļanskas rajonā.
Krievijas triecienā medicīnas iestādei ievainoti 73 cilvēki, bet 226 pacienti evakuēti uz citām slimnīcām, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Gaisa triecienā ap plkst. 3.20 pēc vietējā un Latvijas laika tika sagrauta pāreja starp diviem slimnīcas korpusiem. Uzbrukumā cietuši pacienti, medicīnas darbinieki un tuvējo māju iedzīvotāji, paziņoja Ukrainas ģenerālprokuratūra.
Uzbrukumā bojāta slimnīcas fasāde un viena nodaļa. Bojāta arī cita medicīnas iestāde, laboratorija un desmit daudzdzīvokļu mājām izsisti logi. Bojātas arī vairākas automašīnas.
Spriežot pēc sprādziena vietā atrastajām atlūzām, Krievija uzbruka ar aviācijas bumbu FAB-250.
Raķešu uzbrukuma draudi bija arī citos Ukrainas reģionos
Ukrainas Gaisa spēki ziņoja par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu Dņipropetrovskas un Vinnicas apgabala, kā arī Krivijrihas, Zeļenodoļskas, Ladižinas un Haisinas virzienā.
Par iespējamiem Krievijas masveida uzbrukumiem savā ikvakara uzrunā brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņa paziņojums sekoja pirmdien notikušajam Krievijas aviācijas triecienam Zaporižjas apgabalam, kur uzbrukumā Komišuvahas ciema skolas ēkai, kas tika izmantota kā humānās palīdzības izdales punkts, tika nogalināti vismaz 29 cilvēki.
Uzbrukumā Komišuhavas ciemam ievainoti vēl pieci cilvēki, bet 48 cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.
Notikuma vietā turpinās meklēšanas un glābšanas darbi.
“Traģēdijas mērogs ir šausminošs. Aiz katra skaitļa slēpjas cilvēka dzīvība, ģimene, kas zaudējusi savus mīļotos vai joprojām gaida ziņas par tuviniekiem,” norādīja Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītāja pienākumu izpildītājs Mihailo Semikins.
Zelenskis norādīja uz Ukrainas izlūkdienestu informāciju, kas liecina, ka Krievija gatavojas plašam triecienam, kura galvenie mērķi būs enerģētikas infrastruktūra un loģistikas objekti. Pēc Zelenska teiktā, Maskava cer izmantot ASV vidustermiņa vēlēšanu laiku, kad starptautiskās sabiedrības uzmanība varētu būt novērsta no Krievijas izvērstā kara Ukrainā.
Krievijas armijai ievērojami dzīvā spēka zaudējumi
Oktobrī nogalināto un ievainoto Krievijas karavīru skaits sasniedzis aptuveni 54 tūkstošus, atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestu informāciju, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”. Līdzīgu skaitu svētdien minējis arī Ukrainas prezidents.
Neraugoties uz ievērojamiem dzīvā spēka zaudējumiem izvērstajos uzbrukumos, Krievijas armijai oktobrī nav izdevies gūt teritoriālus panākumus, vērtē ASV militārā domnīcas “Kara izpētes institūts”.
Saskaņā ar tās aplēsēm Ukrainas teritorijas platība, kas atrodas Krievijas spēku kontrolē, oktobrī samazinājusies par aptuveni 160 kvadrātkilometriem. Šāda dinamika turpinās jau otro mēnesi pēc kārtas – septembrī Krievijas armija zaudēja kontroli pār 80,8 kvadrātkilometriem Ukrainas teritorijas.
Šā gada pirmajos desmit mēnešos Krievijas armija ieņēmusi mazāk nekā 1000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Saskaņā ar Ukrainas monitoringa projekta “DeepState” datiem tas ir gandrīz 3,5 reizes mazāk, nekā Krievijai izdevies ieņemt attiecīgajā periodā pērn.
“Bloomberg Intelligence” eksperts Alekss Kočarovs atzīmējis, ka katra Ukrainas teritorijas kvadrātkilometra ieņemšana Krievijas spēkiem vidēji izmaksā aptuveni tūkstoti karavīru.
“Visticamāk, Krievijas armijas potenciāls kaujas laukā līdz 2026. gada beigām joprojām būs zems, neraugoties uz to, ka Maskava turpina palielināt spiedienu uz Ukrainu, pastiprinot gaisa uzbrukumus,” sacīja Kočarovs.
Plānotas trīspusējas sarunas Abū Dabī
Karadarbībai Ukrainā turpinoties, Kijivas starptautiskie partneri aizvien meklē diplomātiskus risinājumus, lai panāktu Krievijas izvērstā kara izbeigšanu.
Nākamnedēļ Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī notiks Ukrainas, Krievijas un ASV amatpersonu trīspusējās sarunas, pirmdien paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. Sarunās paredzēts apspriest drošības garantijas pēckara periodā, humānās palīdzības jautājumus un turpmākos soļus ceļā uz mieru.
Vitkofs arī pavēstījis, ka Briselē šonedēļ ASV sarunu vedēji tiksies ar Francijas, Vācijas un Lielbritānijas pārstāvjiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) un NATO amatpersonām, lai apspriestu Ukrainas drošības garantijas, Eiropas pēckara drošības arhitektūru, kā arī Ukrainas atjaunošanas jautājumus.
Tikmēr Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paudis skepsi par nākamnedēļ plānoto trīspusējo tikšanos starp ASV, Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem, norādot, ka viņš uz šīm sarunām lielas cerības neliek.
Pistoriuss norādījis, ka pagājušajā gadā notikušās sarunas nav devušas nekādu rezultātu – tā vietā Ukrainas bombardēšana kļuvusi vēl intensīvāka, uzvēra Vācijas aizsardzības ministrs. Pistoriuss arī piebildis, ka Eiropā nav iespējams panākt noturīgu mieru bez kontinenta valstu iesaistes sarunās.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
