Deputāti vēlas noskaidrot, kas deva pavēles,un kāda bijusi policijas saziņa ar premjera biroju.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Karolina Galecka norāda, ka policija rīkojās atbilstoši likumam. Viņa piebilda, ka iestāde atbildēs uz deputātu jautājumiem.
Tikmēr Polijas premjers Donalds Tusks, uzrunājot valdības ministrus, uzsvēra, ka situācijas destabilizēšanā valstī iesaistīti ne tikai krievu boti, bet arī Maskavai labvēlīgi noskaņoti ārvalstu politiķi:
“Jā, es to vēlos pateikt, lai beidzot visi Polijā saprastu, vai mēs patīkam vai ne. Šodien ir ļoti svarīgi, ka Polijas politiķi – nav svarīgi, apzināti vai sava stulbuma dēļ – nekalpo Krievijas interesēm, kura vēlas destabilizāciju, starptautisko likumu neievērošanu, Eiropas un Eiropas Savienības atzīšanu par galveno ienaidnieku, un tā tālāk un joprojām, un Ukrainas izolāciju.”
KONTEKSTS:
Polijā ilgstoši politiskie strīdi par likuma varas jautājumiem pārauguši jaunā konfrontācijā starp valdību un opozīciju, kā arī prezidentu Karolu Navrocki.
30. oktobra vakarā Varšavā pie Konstitucionālā tribunāla ēkas izcēlās protesti, pēc tam kad viena no pieciem parlamenta ievēlētajiem tribunāla tiesnešiem uz mēnesi atstādināja no amata tiesas prezidentu un viņa vietnieku. Pret to izvērsās protesti, tribunāla teritorijā ieradās policija, bloķējot piekļuvi ēkai. 31. oktobrī Polijas Konstitucionālās tiesas vadības pilnvaras tika apturētas.
Kamēr valdība apgalvo, ka iepriekšējās koalīcijas ieceltie tiesneši un priekšsēdētājs ir neleģitīms un sastāvs ir jāmaina, opozīcijā esošās partijas “Likums un taisnīgums” politiķi notikušo sauc par apvērsuma mēģinājumu. Arī prezidents uzskata, ka valdība īstenojusi konstitucionālas institūcijas vardarbīgu pārņemšanu.
Tribunāla kompetencē ir lemt par likumu atbilstību Polijas konstitūcijai. Tā lēmumi var liegt tiesību aktiem stāties spēkā, tādēļ tribunāla neatkarība un tā sastāvs ir politiski sensitīvi jautājumi.
