ĪSUMĀ:
“Tehniskās eļļas”, ko pārdod kā degvielu, nemaksājot nodokļus
Kā šāda shēma darbojas, atklāj Vācijā izmeklētā lieta. Pirms diviem gadiem muitas izmeklētāji veica kratīšanu 32 adresēs visā Vācijā. Pie kāda degvielas tirgotāja Bavārijā viņi apturēja piecas autocisternas ar naftas produktiem no Polijas.
Pavaddokumentos produkti bija uzrādīti kā tehniskās eļļas, bet Vācijā tos pārdeva kā degvielu, nemaksājot nodokļus.
Hofas pilsētas prokuratūras pārstāvis Bernhards Bekslers rakstiskā atbildē “De facto” skaidroja, kā tika mainīts kravu marķējums un pavaddokumenti: “Tiešā uzņēmuma teritorijas tuvumā autocisternām nomainīja bīstamo kravu zīmes pret tādām, kas atbilst dīzeļdegvielai. Pēc tam autocisternas iebrauca uzņēmuma teritorijā, kur dizainēto degvielu pārsūknēja uzglabāšanas tvertnēs.
Uzņēmuma teritorijā atradās arī grupas dalībnieki, kuri palīdzēja nomainīt kravas pavaddokumentus.”
Nemaksāti nodokļi, cietuši legālie tirgotāji un sabojātas mašīnas
Apjoms izrādījās milzīgs. Nepilna gada laikā šim degvielas tirgotājam Bavārijā piegādāja ap 90 miljoniem litru šāda naftas produkta. Nodokļos netika samaksāti 44 miljoni eiro. Zaudējumus cieta arī legālie degvielas tirgotāji, kuri nespēja konkurēt ar nelikumīgi tirgotās degvielas zemajām cenām.
Dažiem pircējiem šī degviela sabojāja automašīnas.
Šā gada septembrī tirgotājam piesprieda sešus gadus un trīs mēnešus cietumā. Spriedums vēl nav stājies spēkā.
Šī paša tirgotāja darījumus Eiropas Prokuratūra turpina pētīt plašākā izmeklēšanā ar nosaukumu “Ūdens vīnā”. Šā gada jūnijā kratīšana notika sešās valstīs, arī Latvijā. Izmeklētāji uzskata, ka Polijas uzņēmumi organizējuši Latvijas izcelsmes naftas produktu piegādes uz Vāciju. Vācija un Polija nodokļu zaudējumus lēš vairāk nekā 240 miljonu eiro apmērā.
Eiropas Prokuratūras redzeslokā arī Latvijas uzņēmēji
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe intervijā “De facto” atzina, ka dienestam ir zināma Eiropas Prokuratūras (EPPO) izmeklēšana un tās saistība ar Latvijas uzņēmējiem: “Mēs zinām par šo EPPO lietu tādēļ, ka tā ir saistīta ar Latvijas uzņēmējiem. Vairākums Latvijā – vislielākā daļa – viennozīmīgi ir godīgi uzņēmēji.
Bet ir arī tādi, kuri mēģina izmantot šīs interpretācijas iespējas un pasaka, ka tā ir smēreļļa. (…) Es gan nezinu, par kuru konkrēti ir runa.
Ja ir jau aizgājis līdz EPPO, tas nozīmē, ka ir kriminālprocess. Tas nozīmē, ka ir pietiekami fakti, kas liecina, ka uzņēmums ir mēģinājis krāpties.”
Krāpnieki degvielai pievieno vielas, lai to varētu uzrādīt kā smēreļļu
Kas ir shēmas pamatā? Par dīzeļdegvielu jāmaksā augsts akcīzes nodoklis. Ja degvielu no Latvijas ved pārdošanai Vācijā, nodoklis jāmaksā Vācijā. Līdz tam tās pārvadājumus stingri kontrolē. Savukārt smēreļļas var vest ar parastiem dokumentiem, nemaksājot akcīzi.
Krāpnieki degvielai pievieno vielas, lai to varētu uzrādīt kā smēreļļu. Pēc tam citā valstī to pārdod kā degvielu, nodokli nesamaksājot. Tā rodas krāpnieku peļņa.
Dizainētās degvielas pamatā ir dīzeļdegviela, kurai pievieno bāzes eļļu un ķīmiskas piedevas. Pēc izskata šādu maisījumu no dīzeļdegvielas grūti atšķirt. Muitas laboratorijā pārbauda maisījumu īpašības, lai noskaidrotu, kas tas patiesībā ir – smēreļļa vai degvieleļļa. “Cilvēks bez aparatūras nemanīs starpību,” raidījumam skaidroja muitas laboratorijā.
Latvija necieš nodokļu zaudējumus – cieš mūsu reputācija
VID vadītāja skaidro, ka nodokļu zaudējumus cieš valsts, kurā Latvijā ražotās smēreļļas nelikumīgi pārdod kā degvielu. Savukārt Latvijai tas ir reputācijas jautājums. “Šinī gadījumā Latvija vairāk satraucas par savu reputāciju.
Mēs pirms pāris gadiem bijām bēdīgi slaveni ar to, ka mūsu uzņēmumos Latvijā tiek saražotas šīs smēreļļas un citās valstīs tās tiek izmantotas krāpnieciskos nolūkos,” sacīja Šmite-Roķe.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn no Latvijas uz citām Eiropas Savienības valstīm izvesti gandrīz 106 tūkstoši tonnu smēreļļu un līdzīgu naftas produktu. Divas trešdaļas – uz Vāciju un Poliju. Kopš 2019. gada apjoms pieaudzis vairāk nekā četras reizes.
Pārbaudīti visi naftas eļļu vai smēreļļu ražotāji Latvijā – situācija nebija laba
Latvijā šādu eļļu ražotāju ir mazāk nekā desmit. VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe stāsta, ka pirms diviem gadiem, stājoties amatā, uzdevusi tos pārbaudīt. “Es devu šo uzdevumu – pārbaudīt pilnīgi visus naftas eļļu vai smēreļļu ražotājus Latvijā. Pilnīgi visus, neatkarīgi no tā, kāda ir uzņēmuma reputācija, kurā reitingā tas atrodas. Tika pārbaudīti visi uzņēmumi.
Diemžēl par rezultātiem es nevaru stāstīt, bet tā situācija nebija laba.
Teikšu, kā ir. Kontroles notiek arī tagad. Bet es teiktu, ka tāds pīķis šai problēmai bija kādus desmit gadus iepriekš,” skaidroja VID ģenerāldirektore.
Daļa pārbaužu rezultātu tomēr ir publiski zināma. VID sniedzis ziņas par pieciem uzņēmumiem, kuru ražotās smēreļļas dienests atzinis par degvieleļļu – naftas produktu, kas pēc īpašībām ir tuvāks degvielai. Tāpēc uzņēmumiem aprēķināts akcīzes nodoklis.
SIA “IC Trading” aprēķināti 137 303 eiro, SIA “Pars termināls” – 63 104 eiro, SIA “Rietumu nafta LV” – 40 115 eiro, SIA “Gotika Auto” – 37 828 eiro, bet SIA “RMNS” – 14 238 eiro. Vai līdzīgi pārkāpumi konstatēti arī citos uzņēmumos, VID raidījumam neprecizēja.
Tie ir administratīvi lēmumi, un četri uzņēmumi tos pārsūdzējuši.
“Rietumu nafta LV” norāda, ka strīds ir par produkta klasifikāciju, un noliedz iesaisti degvielas krāpšanas shēmās. “Pars termināls” uzsver, ka nav bijis produktu īpašnieks, bet sniedzis sajaukšanas pakalpojumu. Uzņēmums atsaucas uz neatkarīgas laboratorijas atzinumu, kas apstiprinot produkta atbilstību deklarētajam. “RMNS” skaidro, ka tā ražošanas tehnoloģija ir saskaņota ar VID, un nepiekrīt nodokļa aprēķinam. Uzņēmums norāda arī uz saistītu tiesvedību, kuras iznākums varētu būt pamats lēmuma pārskatīšanai. “Gotika auto” uz jautājumiem neatbildēja, savukārt “IC Trading” no komentāriem atteicās.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe pieļāva, ka jaunāko Eiropas Komisijas skaidrojumu dēļ dažus lēmumus varētu pārskatīt. Viens no pieciem uzņēmumiem – “IC Trading” – ar VID tiesājies jau agrāk. 2020. gadā uzņēmums uz Vāciju sūtīja gandrīz 26 000 litru naftas produkta, kas dokumentos bija uzrādīts kā smēreļļa.
Administratīvā tiesa vēlāk atzina, ka patiesībā tā bijusi degvieleļļa, par kuru jāmaksā akcīzes nodoklis.
Veikta kratīšana vairākās vietās Daugavpilī
Taču līdzās strīdiem par naftas produktu klasifikāciju degvielas tirgū pastāv arī nelikumīgas shēmas. Par tām runā arī viens no VID lēmumos minētajiem uzņēmumiem – “Pars Termināls”. “Mēs apzināmies, ka degvielas tirgū pastāv nelegālas shēmas un melnais tirgus, par ko ir publiski ziņots, un atbalstām to apkarošanu. SIA “Pars Termināls” šādās shēmās nepiedalās,” rakstiskā atbildē “De facto” norādīja uzņēmums.
Pēc “De facto” rīcībā esošās neoficiālās informācijas, oktobrī Nodokļu un muitas policija veikusi kratīšanu vairākās vietās Daugavpilī saistībā ar smēreļļu ražotāju “Mix Oil”.
Kratīšana, visticamāk, saistīta ar aizdomām par iespējamu nelikumīgu dīzeļdegvielas tirdzniecību Latvijā. Nodokļu un muitas policija konkrētu uzņēmumu lietas nekomentē, bet “Mix Oil” uz raidījuma jautājumiem neatbildēja.
Savukārt Nodokļu un muitas policija Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apstiprināja, ka pēdējos gados sākusi vairākus kriminālprocesus par dizainētās degvielas shēmām, kurās iesaistīti Latvijas uzņēmumi.
Kuri tie ir, policija neatklāj, jo izmeklēšana vēl turpinās.
Eiropas Prokuratūra raidījumam norādīja, ka tās izmeklēšana šobrīd galvenokārt norit Vācijā un Polijā. Iespējamās saiknes ar citām valstīm vēl tiek pārbaudītas.
