Oktobra Eiropadomē Briselē Latvijas premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) ieradās apņēmības pilns – pārliecināt ES iekļaut Krievijas graudu tranzītu Eiropas sankcijās.
“Kāpēc šis graudu tranzīts pie mums ir ar tādu spiedienu – tādēļ, ka Melnās jūras koridors ir aizvērts, 4 kuģi jau ir ietekmēti un nogremdēti un tas ir tas, par ko šeit būs saruna ar visiem Eiropas līderiem – tas ir saistīts jautājums,” teica Latvijas premjers.
Taču liela daļa Eiropas valstu negrib ķerties klāt krievu graudu tranzītam uz trešajām valstīm – un tam ir vienkāršs iemesls.
Eiropa uztraucas, ka šādi ierobežojumi pasliktinātu globālo pārtikas drošību, īpaši jaunattīstības valstīs.
Graudi, kas iet tranzītā, bieži tiek virzīti uz Āfriku. Briseles ieskatā tas ir drīzāk humānās palīdzības maršruts, nevis Maskavas ieņēmumu avots.
Jau tagad ANO līmenī tiek daudz runāts par pārtikas drošību, kas karu dēļ ir pasliktinājusies.
“Ja pasaule neapzināsies, kurp mēs šobrīd virzāmies, pastāv risks, ka nākotnē saskarsimies ar vēl lielāku nestabilitāti. Kā jau teicu – ģimenei, kurai nav ko ēst, ir tikai trīs izvēles: badoties, doties prom vai sacelties,” sacīja Pasaules Pārtikas programmas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Karls Skau.
Tas savukārt var izraisīt jaunu patvēruma meklētāju vilni no bada skartajiem Āfrikas reģioniem uz, iespējams, Eiropu.
Ir arī bažas, ka Krievija graudu tranzīta aizliegumu uz Āfriku nekavēsies izmantot savā retorikā – norādot, ka Eiropa domā tikai par sevi un karu, nevis par badacietējiem Āfrikā.
Jautāts, vai Eiropas interesēs nav tas, ka Āfrikas valstis tomēr paliek vairāk Eiropas nevis Krievijas pusē, Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks sacīja: “Tā problēma ir tā, ka viņas jau tāpat ir un būs Krievijas pusē, protams, ne visas, bet daudzas. Es nedomāju, ka tas kaut ko mainīs šajā situācijā – protams, Krievija ļoti aktīvi darbojās šajā reģionā.”
Bet viss atduras pret vienu: ES sankcijas prasa vienprātību.
Pārtika ir izņēmums, ko Eiropa nevēlas skart – it īpaši piesardzīgas ir tās valstis, kam ir interese Āfrikas reģionā.
Un ne tikai valstis – arī paši graudu tirgotāji.
“Ļoti labi var arī redzēt Eiropas caurspīdības reģistrā, ka šie lielie graudu tirgotāji ļoti aktīvi darbojas Eiropas Komisijā lobējot. Nu, es precīzi nezinu, ko, bet ir redzams, ka viņi nāk bieži un diskutē par starptautiskajām pārtikas plūsmām un ģeopolitisko situāciju. Es pieļauju, ka viņi ļoti aktīvi lobē un mēģina pārliecināt Eiropas Komisiju, ka nevajag šos graudus sankcionēt. Un es domāju, ka vienkārši izdarot lielāku spiedienu no otras puses, tomēr tas būtu panākams,” uzskata Pozņaks.
Ar tādu pašu domu Latvija, kopā ar Igauniju un Lietuvu plāno mēģināt dabūt krievu graudu tranzīta aizliegumu ES nākamajā 22. sankciju pakotnē, kam dienas gaismu vajadzētu ieraudzīt vēl līdz gada beigām.
