Valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā Kulbergs pirmdien ticies ar “Jaunās Vienotības”, “Progresīvo” un Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Pirmajā kārtā Kulbergs tikās arī ar partiju “Latvija pirmajā vietā”. Ar to, pēc viņa teiktā, viss jau esot izrunāts, tāpēc šoreiz tikšanās netika paredzēta.
Prasa pārmaiņu idejas
Pēc tikšanās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem Kulbergs pauda, ka no “Jaunās Vienotības” līdz šim nav saņēmis pietiekami konkrētu redzējumu par iespējamiem budžeta samazinājumiem un valsts pārvaldes optimizāciju. Arī no “Progresīvajiem” viņš esot gaidījis konkrētākus priekšlikumus par iespējām, vienlaikus Kulbergs esot pārliecināts, ka abām pusēm ir kopīga izpratne par nepieciešamību sakārtot valsts finanses. Šodienas sarunās “Apvienotais saraksts” esot detalizēti iepazīstinājis ar savu redzējumu par nepieciešamajām pārmaiņām valstī, uzsverot, ka tās nav īstenojamas tikai valdības līmenī, bet prasa arī Saeimas iesaisti.
Šoreiz sarunas notiek plašākā lokā. Pirmajā kārtā katru pusi pārstāvēja divi cilvēki, bet šoreiz – četri.
Pirmajā kārtā partijas uzklausīja “Apvienotā saraksta” redzējumu, bet šoreiz Kulbergs gribēja dzirdēt arī to priekšlikumus. Latvijas Radio rīcībā esošajā darba kārtībā teikts, ka katra partija nosauc trīs svarīgākās pārmaiņas, ko tā gribētu īstenot, un trīs soļus, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai augt. Sarunās paredzēts arī apspriest, kur budžetā varētu ietaupīt un vai valdība strādātu labāk, ja mainītu ministriju skaitu vai to pienākumus.
Pēc tikšanās ar “Jauno Vienotību” Kulbergs sacīja, ka šoreiz sīkāk izklāstījis “Apvienotā saraksta” redzējumu, kur valsts varētu samazināt izdevumus. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka ar taupīšanu vien nepietiks, – jāpārskata arī lielo projektu termiņi un finansējums un jāmeklē veidi, kā audzēt ekonomiku. Pēc viņa teiktā, abām pusēm bija līdzīgs skatījums uz valsts veselības apdrošināšanu un plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē.
Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka valsts finanšu situācija ir sarežģīta un tuvāko trīs gadu laikā būtu jāpanāk vismaz trīs miljardu eiro ietaupījums, lai atgrieztos pie ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas.
“Īsti tur, kur mēs bijām uzdevuši iepriekš jautājumus par redzējumu no “Jaunās Vienotības” puses – kur griezt, kur pelnīt, kur samazināt arī valsts pārvaldes izmēru, –
bija piemēri, bet nebija konkrētības par to, kur “Jaunā Vienotība” savukārt redz to griešanu.
Mēs rādījām ciparus, ko mēs redzam, bet – bija idejas, bet bez tāda finansiālās ietekmes. Es biju sagaidījis nedaudz lielāku precīzāku informāciju, lai varētu izvērtēt,” teica Kulbergs.
Savukārt “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka partija uz tikšanos nākusi ar priekšlikumiem ekonomikas izaugsmei. Tie skāruši
gan valsts uzņēmumu pārvaldību, gan investīciju piesaisti un atbalstu uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināties.
“Mēs šodien varbūt nenācām ar detalizētu tādu piedāvājumu attiecībā uz budžeta konsolidāciju, jo te ir jābūt dialogam un saskarsmes punktiem abās pusēs. Šī varbūt ir tāda sākotnējā ekonomikas saruna. Mēs noteikti esam gatavi arī turpmāk to apspriest un nākt ar savu piedāvājumu,” teica Lībiņa-Egnere.
Partijas “Vienotība” valdes loceklis Jānis Upenieks pēc tikšanās sacīja, ka abas puses saskata iespēju ar Latvijas Attīstības fonda palīdzību piesaistīt ieguldījumus eksportējošiem uzņēmumiem. Viņš arī rosināja vairāk izmantot mākslīgo intelektu valsts un pašvaldību iestādēs, lai iedzīvotāji ātrāk saņemtu atbildes un būtu mazāk papīru un rindu. Vēl viens partijas priekšlikums ir mērķtiecīgi uzrunāt ārvalstu uzņēmumus, kas varētu ieguldīt Latvijā, piemēram, aizsardzības nozarē.
Lībiņas-Egneres vērtējumā “Apvienotais saraksts” atzinīgi uzņēmis Upenieka izklāstīto “Jaunās Vienotības” redzējumu par ekonomikas izaugsmi un atzinis to par gana inovatīvu.
Valdības aprises aizvien nesauc
Savukārt par iespējamo valdības sastāvu Kulbergs pēc tikšanās ar “Jauno Vienotību” vēl neko konkrētu neteica. Viņš norādīja, ka “Apvienotais saraksts” izdarīs secinājumus pēc sarunām ar visām trim partijām un tad grib valdības veidošanu virzīt uz priekšu strauji.
Pēc tikšanās ar “Progresīvajiem” Kulbergs sacīja, ka arī no šīs partijas nav saņēmis detalizētus priekšlikumus par to, kur samazināt izdevumus. Tomēr abām pusēm esot izpratne, ka valsts finanses jāsakārto. Atšķirīgi gan bijuši viedokļi par zaļo kursu.
Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija Valdības veidošanas sarunās tiekas “Apvienotā saraksta” un “Progresīvo” pārstāvji
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs savukārt iebilda pret tik kategorisku skatījumu uz zaļo kursu. Viņš arī grib lielāku skaidrību par to, kā valdības veidošana virzīsies tālāk, lai sarunas nepārvērstos par “murkšķa dienu”, kurā ik dienu atgriežas pie tiem pašiem jautājumiem.
Šuvajeva ieskatā koalīcijai jābūt pēc iespējas plašākai, un tās vairākums nedrīkst būt atkarīgs no Aināra Šlesera vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” atbalsta. Pēc Šuvajeva teiktā,
“Progresīvie” šodien saņēmuši apstiprinājumu, ka viņu dalība valdībā joprojām tiek apsvērta.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu.
Oktobra izskaņā sākās oficiālās valdības veidošanas sarunas. Pagaidām gan tās nav viesušas skaidrību, kāds varētu būt jaunās koalīcijas modelis un kādi politiskie spēki tajā varētu sadarboties. Tomēr neoficiāli izskanējuši iespējamie kandidāti uz ministru amatiem.
Kulbergs un Rinkēvičs iepriekš pauduši cerību valdības modeli piedāvāt līdz valsts svētkiem 18. novembrī.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
