ĪSUMĀ:
Izdevums “Cybernews” vēstī, ka “CSCTelecom” drošības nepilnības dēļ publiski bija pieejama datubāze ar vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu. Pieejamie dati ir no 2022. gada oktobra līdz 2026. gada septembrim, un datubāze tika atjaunināta reāllaikā, kas nozīmē, ka uzbrucēji varēja pārtvert autentifikācijas kodus, paroļu atjaunināšanas saites un privāto informāciju vēl pirms to apskatīja īsziņas saņēmējs.
Izdevums: Drošības nepilnību dēļ publiskoti klientu dati
“Cybernews” pētniecības komanda septembra beigās atrada “CSCTelecom” datubāzi “ClickHouse”. Tikai septembrī pakalpojums bija nosūtījis vairāk nekā trīs miljonus īsziņu.
Datubāzē bija ziņojumi no lielākajām bankām, medicīnas iestādēm, populārām iepirkšanās vietnēm, valdības organizācijām un Latvijas nacionālās ārkārtējo situāciju palīdzības tālruņa līnijas 112.
Lai gan “CSCTelecom” galvenokārt darbojas Latvijā, noplūde ietekmējusi arī uzņēmumus un privātpersonas Lietuvā un Igaunijā.
Datu bāzes drošības nepilnības dēļ publiski bija pieejami “CSCTelecom” klientu uzņēmumu nosaukumi, tālruņu numuri, uz kuriem tika nosūtītas ziņas, pilns īsziņas saturs, piemēram, autentifikācijas kodi, pagaidu paroles, medicīnisko testu rezultāti, rezervācijas informācija, piegādes atjauninājumi ar vārdiem un adresēm, ceļojumu rezervāciju datumi un bankas darījumu paziņojumi, kā arī metadati, piemēram, laika zīmogi, ziņojumu cenas un mobilā tīkla maršrutēšanas informācija, un reāllaika atjauninājumi, kad sistēmā tika nosūtīti jauni ziņojumi.
“Cybernews” norādīja, ka publiski bija pieejamas īsziņas no Latvijas “Swedbank” un SEB, Latvijas apdrošinātājiem “ERGO”, “Compensa” un “Artea”, 112 ārkārtas situāciju līnijas, mazumtirgotājiem “Porsche” Latvijā un Lietuvā, “CityBee” un “Barbora” Latvijā, “EuroCash” Lietuvā, DEPO Lietuvā un Igaunijā, “Akropolis” Latvijā un Lietuvā, IKI un “PerlasGo” Lietuvā, “Autoplius” Latvijā un Lietuvā, Lietuvas veselības aprūpes uzņēmumiem “Sypsenos akademija” un “Denticija”, kā arī Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” visās trīs Baltijas valstīs.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “CSC Telecom” 2025. gadā strādāja ar 4,483 miljonu eiro apgrozījumu un 110 554 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2022. gadā un tā pamatkapitāls ir 273 339 eiro. “CSC Telecom” pieder Igaunijā reģistrētajai “Osauhing Global Telecom Invest” (89,99 %) un Sergejam Buzakam (10,01 %).
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar medijos publiskoto informāciju “Cert.lv” ir pieprasījusi “CSCTelecom” veikt padziļinātu situācijas izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktiskos apstākļus un izvērtētu, vai pastāv pierādījumos balstītas pazīmes, kas apstiprinātu iespējamu datu noplūdi no uzņēmuma infrastruktūras.
“Cert.lv” ir piedāvājusi uzņēmumam nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu situācijas izmeklēšanā. Informācija ir nodota arī kompetentajām tiesībsargājošajām iestādēm.
“SEB banka”: Incidents neapdraud sensitīvu klientu informāciju
Reaģējot uz “Cybernews” izplatīto ziņojumu, “SEB bankas” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Anete Igaunija norādīja, ka banka “CSC Telecom” pakalpojumus izmantoja ierobežotā apjomā tikai mārketinga informācijas nosūtīšanai pensiju fondu jomā. Sensitīvas klientu informācijas nosūtīšanai banka izmanto citus saziņas kanālus.
“”CSC Telecom” nav informējis SEB par notikušo drošības incidentu, tāpēc šobrīd izvērtējam situāciju, balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju. Būtiski uzsvērt, ka konkrētais incidents neietekmē SEB sistēmu drošību un neapdraud ne sensitīvu klientu informāciju, ne klientu līdzekļus,” norādīts bankas paziņojumā.”
“Swedbank” aicina klientus saglabāt modrību
Savukārt “Swedbank” pārstāve Kristīne Čekstere aģentūrai LETA norādīja, ka, saņemot informāciju par incidentu, banka nekavējoties sāka tā izmeklēšanu un veica visas normatīvajos aktos paredzētās darbības.
Patlaban “Swedbank” ir apturējusi šī pakalpojuma sniedzēja izmantošanu un ir pieprasījusi visu nepieciešamo informāciju, lai pilnībā izvērtētu incidenta apmēru un iespējamo ietekmi uz bankas klientiem.
“Swedbank” turpina apkopot informāciju un sadarbojas ar iesaistītajām pusēm, lai iespējami ātri noskaidrotu visus incidenta apstākļus.
Tikmēr banka aicina klientus saglabāt modrību un neuzticēties aizdomīgām īsziņām, telefona zvaniem vai e-pastiem, kuros tiek prasīti personas dati, paroles, autentifikācijas kodi vai cita sensitīva informācija.
“Mūsu prioritāte šobrīd ir pilnvērtīgi izvērtēt incidentu un nodrošināt mūsu klientu interešu un datu aizsardzību,” norāda Čekstere.
“airBaltic” precizē incidenta iespējamo ietekmi uz klientiem
“airBaltic” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka lidsabiedrība ir informēta par izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamu datu drošības incidentu ārēja pakalpojumu sniedzēja sistēmās. Uzņēmums šo situāciju uztver ļoti nopietni, jo klientu datu drošība un privātums ir viena no “airBaltic” prioritātēm.
Lidsabiedrība ir sākusi situācijas izvērtēšanu un cieši sadarbojas ar iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un uzraugošajām iestādēm, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un precizētu incidenta iespējamo ietekmi uz “airBaltic” klientiem.
“airBaltic” norāda, ka izvērtēšana vēl turpinās, tāpēc šobrīd būtu pāragri izdarīt secinājumus par iespējami skarto datu apjomu vai klientu skaitu.
Atbilstoši izvērtēšanas rezultātiem tiks veikti nepieciešamie pasākumi klientu interešu un datu drošības aizsardzībai.
“airBaltic” aicina klientus būt īpaši piesardzīgiem ar īsziņām, e-pastiem un zvaniem, kas šķietami nāk no “airBaltic”, īpašu uzmanību pievēršot ziņām, kurās lūgts steidzami rīkoties, atvērt saiti, apstiprināt rezervāciju vai norādīt personas, maksājumu kartes vai pieteikšanās datus.
Kiberdrošības eksperts: Nav skaidrs, vai kāds šos datus izguvis
Komentējot izskanējušo, kiberdrošības eksperts un IT drošības uzņēmumu grupas “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs sarunā ar Latvijas Radio pieļāva, ka problēma notikusi ar uzņēmuma serveri, kas nepareizi sakārtots:
“Izklausās, ka konkrētais pakalpojuma sniedzējs ir nejauši savu sistēmu padarījis publiski pieejamu internetā. Kā var saprast no publikācijām, cilvēki varēja viņā ieiet iekšā un sākt atlasīt datus, iepazīties ar tiem lasīšanas režīmā. Kas svarīgi – iepazīties ar viņiem reāllaikā. Tātad, tiklīdz īsziņa tika ievietota rindā uz sūtīšanu, tā ar to varēja iepazīties. Līdz ar to apgalvojums, ka ar to varēja iepazīties vēl pirms adresāta, arī tehniski atbilst patiesībai.”
Solovjovs vērtēja, ka šo varētu saukt par personas datu noplūdi, jo publicēti telefona numuri. Vienlaikus šobrīd nav skaidrs, vai kāds šos datus ir piesavinājies.
“Šajā gadījumā tā ietekme ir samērā plaša. Te ir runa par pakalpojumu sniedzējiem, kuri bija izvēlējušies vai nu tiešā vai netiešā veidā sadarboties ar pakalpojumu sniedzēju, kas īsziņas piegādā tālāk operatoriem. No iedzīvotāju perspektīvas, atkarībā no tā, kuri ir jūsu pakalpojumu sniedzēji, tad vai nu jūsu dati ir noplūduši vai nav noplūduši,” secināja kiberdrošības eksperts.
