ĪSUMĀ:
Daļa “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputātu varētu atbalstīt jauno valdību, taču tas būs atkarīgs no tās sastāva. Savukārt “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” valdības veidošanas sarunās nav iesaistīta. Ar pārējo trīs frakciju vadītājiem prezidents tiksies pirmdien.
Ticamākā – AS un Nacionālās apvienības koalīcija
Kučinskis skaidroja, ka šīs ir prezidenta regulārās sarunas ar visām frakcijām un tikšanās sadalītas divās dienās praktisku iemeslu dēļ. Ar “Apvienoto sarakstu” prezidents runāja arī par Saeimas darba sākšanu un to, kurus iepriekšējā sasaukuma nepabeigtos likumprojektus pārņemt. Kā vienu piemēru Kučinskis minēja Ostu likumu, kas jau ilgāku laiku atrodas politisko diskusiju lokā. Tāpat pārrunāts, kurus likumprojektus jaunā politiskā sadarbība varētu pārņemt un kurus virzīt tālāk. Uz jautājumu par Stambulas konvenciju Kučinskis atbildēja, ka tā būs darba kārtībā, taču, viņaprāt, pašlaik tā nav prioritāte. Vispirms jāķeras pie reformām, jāstabilizē valsts budžets un jāpieņem citi likumi.
Savukārt par valdības veidošanu prezidents, pēc Kučinska teiktā, uzsvēris, ka svarīgi izveidot valdību, kas spēj strādāt un īstenot reformas. Konkrēts datums tam neesot noteikts.
“Prezidents apliecināja, ka galvenais ir, lai būtu kārtīgi pamati ielikti, lai valdība būtu tāda, kas var funkcionēt un kas var izpildīt visus tos šobrīd labos nodomus par reformām, kas mums arī ir padomā. Tāpēc teikt, ka par katru cenu jābūt 17. datumā [valdībai] – tāda uzstādījuma nav. Tajā pašā laikā mēs esam diezgan tuvu pie finiša. Es nevaru pateikt, kurā brīdī būs, jo šobrīd sarunās ar Nacionālo apvienību vēl ir jāvienojas par atsevišķām lietām. Tādā gadījumā tālāk jau būs arī viss pārējais,” pauda Kučinskis.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja AS Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis
Valdības veidotājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) iecerējis līdz sestdienai viest skaidrību par koalīcijas sastāvu. Ministru amatu kandidāti varētu kļūt zināmi šonedēļ vai vēlākais pirmdien. Neoficiālās sarunas vēl turpinās.
Ticamākais variants joprojām ir “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības (NA) koalīcija. Abām kopā Saeimā būtu 51 balss. Šādai valdībai atbalstu solījis arī partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kura frakcijai ir 17 deputātu. Savukārt “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” uz nākamo valdības veidošanas sarunu kārtu nav aicināti. Arī “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” valdības veidošanas sarunās nav iesaistīta.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) iepriekš sacīja, ka labākajā gadījumā Saeima par valdību un komisiju sastāvu varētu lemt jau otrdien, 17. novembrī, dienu pirms valsts svētkiem. Ja līdz tam visu nepaspēs, tas varētu notikt nedēļas otrajā pusē.
Vēl neskaidrs atbildības jomu sadalījums
Nacionālajai apvienībai saruna ar Valsts prezidentu paredzēta nākamnedēļ. Taču pagaidām vēl nav skaidrs, vai partijai izdosies vienoties ar topošajiem koalīcijas partneriem par tai piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Neoficiāli zināms, ka partijas valde nav steigusies paust atbalstu piedāvātajam modelim.
Nacionālajai apvienībai varētu uzticēt iekšlietu nozari Jānim Dombravam, kas ir viena no partijas prioritātēm.
Tomēr no šīs ministrijas plānots nodalīt darbaspēka piesaistes jautājumus, tos nododot Ekonomikas ministrijas pārziņā.
Tāpat partijai piedāvāts uzņemties atbildību par Labklājības ministriju. Taču šis piedāvājums raisot bažas, vai nākotnē labklājības ministrija netiks apvienota ar Veselības ministriju. Nacionālā apvienība savukārt vēlas jaunajā valdībā uzņemties atbildību arī par kādu no tautsaimniecības nozarēm.
LPV joprojām gatava atbalstīt profesionāļu valdību
Prezidents piektdien, 13. novembrī, Rīgas pilī tikās arī ar frakciju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” vadītājiem, bet pirmdien paredzētas tikšanās ar pārējo trīs frakciju vadītājiem.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu LPV Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers sacīja, ka partijas nostāja kopš vēlēšanām nav mainījusies. Tā ir gatava atbalstīt profesionāļu valdību, reformas valsts pārvaldē un pasākumus dzimstības veicināšanai. Taču partija neatbalstīs pensiju vai invaliditātes pabalstu samazināšanu. Šlesera ieskatā galvenais jautājums ir, kā palielināt valsts ieņēmumus – ar izdevumu samazināšanu vien nepietiks.
Par atbalstu Kulberga valdībai frakcija lems, kad “Apvienotais saraksts” būs piedāvājis konkrētu valdības sastāvu. Vaicājot, vai LPV atbalstītu valdību, kurā ir AS un NA, Šlesers atgādināja, ka
LPV iepriekš prasījusi iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) demisiju. Ja Dombrava saglabātu amatu, frakcijai būtu grūti atbalstīt valdību kopumā.
Viņš minēja Dombravas ieceri slēgt Pāternieku robežšķērsošanas punktu un kritizēja arī to, kā iestādes rīkojušās gadījumā ar vairāk nekā 80 gadus vecu sievieti, kurai, pēc Šlesera teiktā, pēc 35 Latvijā likumīgi nodzīvotiem gadiem draudējusi izraidīšana.
“Es varu skaidri pateikt – ja Dombrava būs iekšlietu ministrs, tad mums būs grūti atbalstīt valdību, kurā Dombrava ir ministrs, bet tas neizslēdz to, ka mēs varētu nodrošināt individuālu atbalstu Kulbergam. Tas nozīmē, ka nebūs vienots balsojums no mūsu frakcijas, bet tas būtu pietiekoši simbolisks atbalsts tieši Kulberga reformām,” pavēstīja Šlesers.
Par budžetu Šlesers gan cer vienoties ar “Apvienoto sarakstu”, lai tā apstiprināšanu atbalstītu visi 17 LPV frakcijas deputāti.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kancelejaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs tiekas ar “Latvija pirmajā vietā” līderi Aināru Šleseru
SV/AJ par atbalstu Kulberga valdībai vēl lems
“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” valdības veidošanas sarunās nav iesaistīta. Taču pēc tikšanās ar prezidentu Saeimas frakcijas vadītāja Jūlija Stepaņenko sacīja, ka par atbalstu Kulberga valdībai frakcija lems, kad būs zināms tās sastāvs un valdības deklarācija.
Sarunā ar prezidentu Stepaņenko izklāstīja arī frakcijas priekšlikumus budžetam. Tā rosina no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvot jauniešus līdz 25 gadu vecumam un novados veidot ražošanas zonas ar zemāku nodokļu likmi. Frakcija arī iestājas par lielāku atalgojumu pedagogiem un medicīnas atbalsta personālam.
“Tas, ko mēs dzirdējām no Kulberga kunga prezentācijām, mums ļoti nepatika. Mums nepatika šis izpratnes trūkums par to, kādā veidā mums piedāvāts dzīvot. Mēs uzskatām, ka, pirmkārt, ir pilnībā jānovērš tēriņi “Rail Baltica” un “airBaltic”, nedrīkst nekādā gadījumā vērsties pret iedzīvotāju grupām, kurām ir nepieciešama lielāka aizsardzība,” teica Stepaņenko.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar Saeimas frakcijas “Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši” priekšsēdētāju Jūliju Stepaņenko.
Politoloģe: LPV varētu palikt par atbalstītāju ārpus koalīcijas
Vaicāta, vai valdību varētu izdoties izveidot līdz valsts svētkiem, politoloģe Lelda Metla-Rozentāle pieļāva, ka valdības veidošanas sarunas nav vienkāršas, “Apvienotajam sarakstam” un Nacionālajai apvienībai ir dažādi skatījumi, piemēram, uz Dombravas politiku vai ostu jautājumu. Tāpēc šis process tik raiti uz priekšu varētu nevirzīties.
Komentējot LPV atbalstu Kulberga topošajai valdībai, politoloģe pauda, ka LPV varētu palikt kā ārpus koalīcijas esošs atbalstītājs, kurš varētu pacīnīties par kādām savām interesēm, tomēr nenosakot vadošo kursu. Viņa norādīja, ka lielāku atbalstu Šlesers tomēr solījis profesionāļu valdībai un Nacionālās apvienības politika neesot īsti LPV vēlētāju interesēs.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu.
Oktobra izskaņā sākās oficiālās valdības veidošanas sarunas. Kulbergs un Rinkēvičs iepriekš pauduši cerību valdības modeli piedāvāt līdz valsts svētkiem 18. novembrī.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
