“Šodien uzmanības centrā ir mākslīgais intelekts un diskusijas par to. Bet ir tik daudz svarīgāku lietu, piemēram, miers Ukrainā un diskusijas par Eiropas lomu miera sarunās. Manuprāt, mums Eiropā vajadzētu “izaudzēt lielākas olas” (have to grow some bigger balls – angļu val.),” teica Latvijas premjers.
Ministru prezidenta Andra Kulberga komentārs neformālajā Eiropadomē 13.11.2026.
Kulbergs norādīja, ka Eiropas Savienība ir ekonomiski un militāri daudz spēcīgāka par Krieviju, kas nav spējīga uzvarēt karā pat pret krietni mazāko Ukrainu.
“Krievija mums izvirza prasības, ko mums vajadzētu pieņemt? Nē, tā ir agresors, kas zaudē frontē! Mums būtu jāizvirza prasības par Ukrainas drošību,” uzsvēra Kulbergs.
Kulbergs apņēmies padarīt Latviju par MI izmantošanas līderi
Līdzīgu pieeju Kulbergs aicināja izmantot arī jautājumā par MI attīstību, kur Eiropa līdz šim atpaliek no ASV un Ķīnas.
“Mans mērķis ir četru gadu laikā pārveidot Latviju par valsti, kurā MI ir valsts pārvaldes darbības pamatā. Jaunās tehnoloģijas ļaus pieņemt ātrākus un kvalitatīvākus lēmumus, mazināt administratīvo slogu un efektīvāk izmantot valsts resursus. Mūsu ambīcija ir četros gados ar jauno tehnoloģiju palīdzību ietaupīt aptuveni vienu miljardu eiro valsts līdzekļu,” sacīja Kulbergs.
Foto: EPA, OLIVIER HOSLET Latvijas premjers Andris Kulbergs samitā Dublinā ar Vācijas, Somijas, Grieķijas un Dānijas līderiem
Premjers uzsvēra arī nepieciešamību nodrošināt MI modeļu pieejamību visās Eiropas valodās, ieskaitot latviešu valodu, un veicināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju.
Eiropas Savienības amatpersonas pēdējā laikā arvien biežāk runā, ka Eiropai galvenā uzmanība būtu jāpievērš praktiskai mākslīgā intelekta pielietošanai, jo tā var iegūt lielāku peļņu. Tomēr ir arī tie, kas joprojām domā, ka mūsu kontinentam nevajadzētu padoties cīņā par jaunāko mākslīgā intelekta modeļu attīstību.
Eiropai ir pasaules līmeņa talanti
Zīmīgi, ka šīs diskusijas notikušas dienā, kad daudzi lietotāji visā pasaulē saskaras ar “Microsoft” pakalpojumu pieejamības problēmām. Tās vēlreiz izgaismoja Eiropas atkarību no ASV interneta tehnoloģijām.
Pašlaik Eiropa ir atkarīga no ASV un Ķīnas MI modeļiem, mikroshēmām un mākoņpakalpojumiem.
“Es ienīstu mantru, ka Eiropa kaut kādā veidā ir zaudējusi mākslīgā intelekta sacensībā. Es domāju, ka mums ir vajadzīga pārliecība un spēks, lai sevi pierādītu.
Mums ir pasaules līmeņa talanti. Mums ir lieliska tehnoloģiju ekosistēma. Mums ir industriālā ekspertīze, un mums ir globāli līderi,” uzskata Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
“Tagad mums ir jāpiesaista kapitāls, ir jānodrošina finansējums, lai idejas varētu augt Eiropā. Mums ir jānodrošina, ka mēs samazinām enerģijas cenas, jo datiem nepieciešama lētāka enerģija, un mums ir jāpieņem gudri lēmumi.”
Vācija negrib maksāt tik daudz ES budžetā
Īpašs finansējums jaunāko tehnoloģiju un konkurētspējas attīstībai ir paredzēts arī nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā no 2028. līdz 2034. gadam. Dublinā sarunas par to notika samita starplaikos.
Latvijai no ES fondu līdzekļiem nākamajā budžeta periodā plānoti aptuveni 9,3 miljardi eiro, bet klīst runas, ka Vācija un citas taupīgās valstis gribētu samazināt šo summu.
Baltijas valstu premjeriem bija tikšanās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Kulbergs stāsta, ka viņš mēģinājis izskaidrot Mercam Krievijas kara ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku.
“Es teicu: pagaidiet, atvainojiet, mēs Baltijā ciešam tieši, mums ekonomika ir samazinājusies, investīcijas ir samazinājušās, izaugsme [samazinājusies].”
Latvijas Televīzija vaicāja Kulbergam, vai Mercs runājis par dalībvalstīm paredzēto fondu samazināšanu.
“Viņš deva signālu, ka jā, varētu kohēzijas jautājumu skatīties šajā kontekstā. Es arī saprotu viņu. Es teicu: “Merca kungs, mēs saprotam jūsu pozīciju un situāciju Vācijā, ka Vācijas sabiedrība nav ne tuvu tāda kā mūsu, kas saprot, ko nozīmē apdraudējums austrumos.” Viņam ir ļoti grūti to politiski paskaidrot, un vācieši nav gatavi maksāt vairāk,” atzina Kulbergs.
Vai Mercs viņu sapratis? “Saprata! Viņš to ļoti labi arī atklāti pateica – “es saprotu”. Es teicu, ka mēs atbalstīsim viņa domu, bet pārējām valstīm jāpieraujas.”
Tiek meklēts arī risinājums, kā rast Ukrainai nepieciešamos 70 miljardus eiro nākamajam gadam.
Vācijas kanclers Mercs piedāvā šos līdzekļus iekļaut ES daudzgadu budžetā, lai izvairītos no tā, ka dažas ES dalībvalstis, piemēram, Ungārija Slovākija, Čehija un Bulgārija, nepiedalās Ukrainas finansēšanā. Latvijas premjers pauda atbalstu šai Merca idejai.
Eiropas Savienības valstu līderi joprojām cer panākt vienošanos par daudzgadu budžetu līdz decembra beigām. Diskusijas tupināsies pēc divām nedēļām ārkārtas Eiropadomes sanāksmē Briselē. Paredzams, ka nākamās nedēļas beigās būs zināmi jaunie ES daudzgadu budžeta skaitļi jeb sarunu ietvars.
Tad būs redzams, vai Vācijai un citām taupīgajām valstīm būs izdevies samazināt kopējo ES budžeta apjomu un novirzīt resursus aizsardzībai, kā arī investīcijām jaunās tehnoloģijās, piemēram, mākslīgajā intelektā, un ko šī budžeta pārbīde nozīmēs Latvijai, mūsu zemniekiem un kohēzijas fondu līdzekļiem.
