Klimata ministrijas rezervēs atrastos miljonus pārdala arī sporta fondam

Kā vēsta raidījums “de facto”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagaidām vēl konkrētus pasākumus, kas, piemēram, nākamajā gadā tiks finansēti no šiem līdzekļiem, nenosauc. Bet uzsver, ka tas būs finansējums no jauna radītai institūcijai – Valsts sporta fondam, kas jāizveido līdz nākamā gada maija beigām.

ĪSUMĀ:

Klimata un enerģētikas ministrija savās rezervēs atradusi 50 miljonus eiro

Latvija 2013. gadā uzvarēja tiesā Eiropas komisiju par savulaik nepietiekamu bezmaksas emisiju kvotu iedalīšanu. Pirms astoņiem gadiem iegūtās kvotas pārdeva, tiekot pie vairāk nekā 50 miljoniem eiro.

Ilgāku laiku nauda bija palikusi “starp rindām”. Gaismā to izcēla līdz ar pērn pieņemto Klimata neitralitātes un ekonomiskās izaugsmes likumu, ieplānojot to klimata mērķu sasniegšanai. Bet līdz ar taupības režīmu plāni bija jāmaina, lai no savām rezervēm atrastu naudu mājokļa pabalstiem.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska pauda: “Tas ir vienreizējs finansējums, uz ko neattiecas direktīvas prasības. Attiecīgi tas, ko mēs darījām brīdī, kurā atnāca gan no Finanšu ministrijas, bet arī no premjera, un, godīgi sakot, es domāju, ka arī katram valsts pārvaldes darbiniekam vai vismaz lielākajai daļai ir izpratne, ka mums ir jātaupa, – attiecīgi tad, kad tika meklēts finansējums, mēs arī gājām cauri, kas ir tās naudas, kurām mums šobrīd pretī nav specifisku, šauru saistību vai specifisku uzdevumu, ar ko mēs varam palīdzēt kopējam budžetam.” 

Daļu naudas novirzīs ministrijas jautājumiem; pārējo sadalīs ar Finanšu ministrijas ziņu

Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais plāns paredz izlietojumu minētajiem 50 miljoniem eiro, daļu novirzot pašas ministrijas pārziņā esošo jautājumu risināšanai, bet pārējais tiek sadalīts ar Finanšu ministrijas ziņu.

Desmit miljonus eiro 2027. gadā iecerēts rezervēt mājokļu pabalstiem šajā apkures sezonā. “Protams, labāk, ja mums to visu nevajag, bet esmu diezgan droša, ka daļu no tās noteikti vajadzēs, jo diemžēl tie cipari enerģijas tirgū ir nepielūdzami,” norādīja Kurevska.

Vēl ar šo naudu – pa pieciem miljoniem katrā no četriem nākamajiem gadiem (kopā 20 miljoni) kompensēs no atkritumu poligoniem negūtos dabas resursa nodokļa ieņēmumus – pretējā gadījumā būtu jāceļ atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Un vēl tikpat daudz – 20 miljoni eiro, kā vēsta pārdales projekta anotācija, aizies pilnīgi nesaistīti ar klimata jautājumiem – dažādu sporta vajadzību finansēšanai.

“Finanšu ministrija mums deva rekomendāciju, ka būtu nepieciešams finansējums sporta fondam, un, manuprāt, tas ir 4 miljoni. Otrs ir 1 miljons, kas ir dažādiem atbalsta pasākumiem, kur pret Eiropas direktīvām šeit ierobežojumi nav. Tā kā šis nav finansējums, ar ko mēs agrāk būtu operējam šādā klasiskajā EKII vai modernizācijas fonda kontekstā – mēs nesamazinātu to finansējuma apjomu, kas mums programmā ir pieejams un kas mums ir īpaši nozīmīgs,” skaidroja Kurevska.

Vairākas vides organizācijas iebilst

Likumprojekts šobrīd ir saskaņošanā, un līdz 12. novembrim bija iespējams iesniegt viedokļus. Iebildumus izteikušas vairākas vides organizācijas.

“Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi sociālo klimata plānu, kurš īstenībā jau ļoti daudz labus pasākumus paredz, kā, piemēram, uzlabot mājokļu energoefektivitāti, kaut vai ar logu nomaiņu vai apkures iekārtu nomaiņu, lai mēs varētu virzīties projām no gāzes dedzināšanas, un mēs būtu brīvāki no cenu svārstībām, un tās mūs tik ļoti neietekmētu. Šajā sociālā klimata plānā ļoti labi pasākumi ir paredzēti. Ministrija varētu novirzīt līdzekļus, lai turpinātu šos pasākumus īstenot, jo ar sociālo klimata fondu varēs aizsniegt ļoti nelielu daļu no cilvēkiem, kas ir enerģētiskai nabadzībai pakļauti. Atsevišķos Latvijas reģionos tie ir pat līdz 55 % iedzīvotāju,” sacīja klimata politikas eksperte Linda Zuze (“Zaļā brīvība”).

Klimata un enerģētikas ministrs: esam priecīgi, ka izdevies daļu naudas saglabāt ministrijas aktivitātēm

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) sacīja: “Mūsu gadījumā mēs bijām samierinājušies, ka šos līdzekļus mēs novirzām kopējā budžeta katlā, bet mēs esam priecīgi par to, ka ir izdevies daļu šo naudu saglābt mūsu pašu aktivitātēm.

Vai varēja saglabāt visu – droši vien, ka nē. Un tad Finanšu ministrija jau tālāk skatās, kam finansējumu varētu paredzēt.

Tā ka viņu gadījumā tas ir sporta fonds, par kuru bija lielas debates Saeimā, nu tad droši vien kaut kādi argumenti ir.”

Finanšu ministrs: To nevar interpretēt kā KEM naudu

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) uzsvēra, ka Saeima oktobra sākumā nobalsoja par Sporta fonda izveidi, kam tagad jāatrod finansējums un šis bijis viens no veidiem, kā to izdarīt. 

“Finanšu ministrija šīs pārskatīšanas rezultātā arī skatījās, kādā veidā kur nauda var aiziet. To, kas ir – daļu fonda segs no loterijas biļetēm, Speciālā sporta loteriju, kas ir miljons… Tā nav KEM tiešā nauda – pārskatīšanas periodā tā nonāca kopējā katlā, tāpēc to nevar interpretēt, kā KEM [naudu]. Finanšu ministrija tāpat būtu viņu atradusi, tāpat kā daudzas citas naudiņas,” saka Kučinskis.

IZM pagaidām nenosauc konkrētus pasākumus, kas tiks finansēti no šiem līdzekļiem

Saskaņā ar anotāciju, šī pārdale sporta fondam ļautu tikt pie ikgadējiem četriem miljoniem eiro četrus turpmākos gadus. Vēl pa miljonam tiktu novirzīts ikgadējai sporta nozares finansēšanai. Kādas ieceres slēpjas zem anotācijā piesauktās vajadzības finansēt “ilgtspējīgu un drošu sporta vidi reģionos”, izglītības ministrijā atbildēt nevar.

Ministrijā norādīja: “Ilgtspējīgas un drošas sporta vides attīstība reģionos pilnībā saskan ar Sporta likumā noteiktajiem fonda mērķiem. Turklāt sporta nozares reālās vajadzības ir būtiski lielākas par šo summu, tāpēc nozīmīgs uzsvars ir uz mērķtiecīgu atbalstu nozares attīstībai.”

Atbildot uz jautājumu par to, ka anotācijā minēts arī finansējums reģionālajam sportam un vai ministre zina, kas ir tajā minētās reģionālās sporta būves, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) sacīja: “Nē, nezinu. Mums šobrīd jāmēģina, šobrīd vienīgais, kas ir mums budžeta dokumentācijā, kas tika sagatavots, bet šodien Ministru kabinets neskatījās, tur bija skaidri un gaiši šis uzdevums iekšā – 5 miljoni, konkrēti 74. resorā. (..) Principā tas ir iezīmēts sporta pasākumu, sporta fonda mērķu un uzdevumu īstenošanai kopumā viena summa – pieci miljoni.”

Indriksone uzsvēra, ka katru gadu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dažādām sporta vajadzībām pārdala vairākus miljonus eiro. Bet, iezīmējot tuvākajiem gadiem papildu finansējumu sportam, šādi prasījumi varētu samazināties.

“Fonds ir daudz vienkāršāk un varbūt arī ērtāk, elastīgāk pielāgojams tam, kā mums šķiet, vajadzīgs, bet tas nekādā mērā neskar tradicionālo, kā es teiktu, sporta federāciju finansēšanu, jo tā ir cita kārtība un citi līdzekļi. Šis skar vairāk to, kur mēs parasti finansējam dažādu līdzdalību sacensībās starptautiskajās, un dažādiem masu sporta, kā saka, aktivizēšanai, bērnu jauniešu sports kā prioritāte fonda uzdevumos ir ierakstīts,” norādīja Indriksone.

Detalizēta kārtība un kritēriji, kam un kā sadalīt Sporta fonda rīcībā esošo naudu, vēl tikai taps, tāpat kā pats Sporta fonda, kas jāizveido līdz nākamā gada 31. maijam. Saskaņā ar pieņemto likumu, tā būtu jauna iestāde Izglītības ministra pārraudzībā, ar savu budžetu un darba vietām.

Tas notiek laikā, kad premjers primāri izdevumu samazinājumu aicinājis rast tieši valsts pārvaldē. Izglītības ministrijā vēl nespēj pateikt, cik papildu darbinieku vajadzēs un kādas varētu būt tā administratīvās izmaksas.

Grozījumi par naudas pārdali, visticamāk, virzīsies kopā ar visu budžeta likumprojektu paketi, un tas būs jau jaunās valdības ziņā – turpināt ar šo, vai nē.