Balsojums Saeimā par nākamās valdības apstiprināšanu varētu notikt šajā piektdienā vai nākamās nedēļas sākumā, ziņoja Latvijas Televīzija.
Vairāki bezpartejiski kandidāti
“Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) vienojušies kopā veidot nākamo valdību. Abiem politiskajiem spēkiem Saeimā kopā ir 51 balss, un tie jau sadalījuši atbildības jomas. Nacionālajai apvienībai paredzēta vadība trīs ministrijās – Iekšlietu, Kultūras un Labklājības ministrijā.
Tikmēr pārējos potenciālos ministrus izraudzījies “Apvienotais saraksts”. Kulbergs iepriekš norādījis, ka ministru amatos vēlas redzēt ne tikai politiķus, bet arī nozaru profesionāļus, kuri spētu īstenot pārmaiņas.
Latvijas Radio rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatu varētu saglabāt Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Zemkopības ministra amatam tiek apsvērts “Apvienotā saraksta” deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.
Satiksmes ministra amatam tiek apsvērts pašreizējais premjera Andra Kulberga ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns. Viņš ir jurists, kurš darbojas arī Auto asociācijas valdē. Iepriekš Lipšāns bijis Kulberga kā deputāta palīgs, konsultējis “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisiju un strādājis par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš agrāk politikā darbojies arī partijā KPV.lv.
Savukārt finanšu ministra amatam tiek apsvērts Kārlis Purgailis – bankas “Citadele” galvenais ekonomists un Kulberga ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos.
Ekonomikas ministra amatam tiek apsvērts “Apvienotā saraksta” deputāts un uzņēmējs Edgars Štelmahers, kurš ir apakšveļas ražotāja “New Rosme” valdes loceklis.
Izglītības un zinātnes ministra amatam apsvērts Saeimas deputāts Česlavs Batņa, kurš iepriekš vadījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un strādājis par skolas direktoru.
Tieslietu ministra amatam tiek apsvērts “Apvienotā saraksta” deputāts Viesturs Vitovskis. Viņš pašlaik ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Aizsardzības ministra amatu jau piekritis saglabāt bezpartejiskais Raivis Melnis, kurš ir bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis un kuru sākotnēji šim amatam virzīja “Jaunā Vienotība”.
Savukārt veselības ministra amatam tiek apsvērta Normunda Staņēviča kandidatūra. Viņš pašlaik ir grūtībās nonākušā alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Beverage Group” valdes loceklis. Iepriekš Staņēvičs vadījis Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un bijis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs.
Ārlietu ministra amatam savukārt tiek apsvērts karjeras diplomāts Ģirts Jaunzems. Viņš ir Latvijas vēstnieks Uzbekistānā un diplomātiskajā dienestā strādā kopš 1999. gada. Iepriekš Jaunzems bijis Ārlietu ministrijas Ekonomiskās diplomātijas departamenta direktors, kā arī strādājis Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Jaunzems savulaik mācījies vienā klasē ar Andri Kulbergu un “Suverēnās varas”/”Apvienības Jaunlatvieši” deputātu Artūru Klēbahu.
Jaunzems bija ieradies uz Nacionālās apvienības valdes sēdi un medijiem apstiprināja, ka ar viņu notikušas sarunas par iespējamo darbu valdībā. Diplomāts šo piedāvājumu salīdzina ar kārtējo rotāciju savā profesionālajā karjerā.
“Esmu diplomāts, braukāju pa valstīm rotācijās un atgriežos mājās. Es šo uztveru kā vēl vienu rotāciju, kuru es kādu laiku pildu, – turpinu pildīt savus diplomāta pienākumus. Bet šobrīd es vēl neesmu apstiprināts. Esmu tikai bijis uz sarunām.”
Izņemot Nacionālās apvienības oficiāli izvirzītos kandidātus,
pārējās ministru kandidatūras pagaidām ir neoficiālas un vēl var mainīties. Galīgais valdības sastāvs nav apstiprināts.
Abām partijām arī jāturpina sarunas par konkrētiem darbiem katrā nozarē un jāsagatavo sadarbības dokumenti parakstīšanai.
Aģentūrai LETA zināms, ka AS biedru vidū tiek spriests par īpašo uzdevumu ministru “Rail Baltica” un “airBaltic” jautājumos, savukārt TV3 ziņoja, ka varētu tikt izveidots īpašu uzdevumu ministra amats informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos un tas varētu tikt Kristam Avotam, kurš patlaban ir Kulberga parlamentārais sekretārs.
Nacionālajai apvienībai paredzēts deleģēt trīs ministriju vadību
“Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība vienojušies kopā veidot nākamo valdību. Abiem politiskajiem spēkiem Saeimā kopā ir 51 balss, un tie jau sadalījuši atbildības jomas. Nacionālajai apvienībai paredzēta vadība trīs ministrijās – Iekšlietu, Kultūras un Labklājības ministrijā.
Nacionālā apvienība pirmdien valdes sēdē nolēmusi šiem amatiem virzīt trīs līdzšinējos ministrus. Iekšlietu ministra amatā partija vēlas saglabāt Jāni Dombravu, kultūras ministra amatā – Nauri Puntuli, savukārt labklājības ministres amatam virza partijas valdes priekšsēdētāju Ilzi Indriksoni, kura pašlaik vada Izglītības un zinātnes ministriju, bet iepriekš bijusi arī ekonomikas ministre.
Indriksone norāda, ka pirms darba sākšanas valdībā jābūt skaidram plānam par iecerētajām reformām. Viņa arī uzsvēra, ka
pašlaik nav paredzēts likvidēt Labklājības ministriju.
“Izvēle nebija grūta. Vairāk bija daudz pārdomu un uzdevumu un reizē arī iespējamo sagaidāmo darbu, ko Ministru prezidents varētu vēlēties, jo mēs zinām, ka situācija nav vienkārša. Tiek sagaidītas arī pārmaiņas un varbūt funkciju un uzdevumu sakārtošana. Iepriekš izskanējis, ka Labklājības ministrija būtu jālikvidē gada laikā. Mēs arī izstāstījām, kāpēc varbūt šāds lēmums šobrīd ir atlikts un ka tas netiks darīts. Manuprāt, ir labi reformēt, bet reformām jābūt ar jēgu un mērķi, tām jābūt pārdomātām. Ātri var kaut ko izdarīt, un pēc tam var nākties visu mainīt atpakaļ. Tā ka vispirms jābūt skaidram plānam un redzējumam. Un tad, protams, mēs varam veikt pārmaiņas gan uzdevumos, gan funkcijās. Noteikti ir daudz darāmā arī šajās jomās.”
Kulbergs izvēli par labu Nacionālajai apvienībai skaidrojis ar līdzšinējo sadarbību un līdzīgu skatījumu uz valsts drošību, finansēm un ekonomikas izaugsmi. Viņaprāt, divu partiju valdība varētu ātrāk vienoties par lēmumiem. Tomēr abām partijām Saeimā kopā ir tikai 51 balss, tāpēc svarīgos balsojumos būs jānodrošina visu koalīcijas deputātu atbalsts.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers iepriekš pieļāvis iespēju atbalstīt jauno valdību, tomēr uzsvēris, ka frakcija neatbalstīs katru tās lēmumu. Savukārt “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” paziņojuši, ka Kulberga valdību neatbalstīs.
Kulbergs gan vēlas ciešāku sadarbību ar opozīciju un iecerējis regulāri, vēlams reizi mēnesī, tikties ar opozīcijas frakcijām, lai uzklausītu to priekšlikumus.
Vienlaikus turpinās sarunas par Saeimas komisiju vadību. Nacionālā apvienība ar “Apvienoto sarakstu” vienojusies, ka vadīs Tautsaimniecības komisiju. Tai piedāvāta arī Juridiskās komisijas un Ārlietu komisijas vadība. Savukārt Budžeta komisiju un Aizsardzības komisiju vadību paredzēts saglabāt “Apvienotā saraksta” pārziņā.
Klimata un enerģētikas ministriju likvidēs
Līdz ar jaunās valdības veidošanu ministriju skaitu iecerēts samazināt, uzreiz atsakoties no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM). To pirmdien Latvijas Radio apstiprināja premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). Diskusijas par ministrijas likvidēšanu norit ilgstoši. Enerģētikas organizāciju domas dalās par līdzšinējo sadarbību un nozares attīstības tempu. Tikmēr biedrība “Zaļā brīvība” norāda uz risku, ka, likvidējot ministriju, vides jautājumi var tikt atstāti novārtā. Savukārt Pašvaldību savienība uzskata, ka darba procesus tas būtiski neietekmēs.
Kulbergs jau jaunās valdības pirmajā darbības posmā paredz likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, bet atbildību par nozari līdz reorganizācijas pabeigšanai varētu uzņemties pats valdības vadītājs.
KONTEKSTS:
“Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) ir vienojušies par sadarbību jaunās valdības veidošanā un atbildības jomām. Abiem politiskajiem spēkiem Saeimā kopā ir 51 balss.
Panākta arī vienošanās, ka Nacionālā apvienība vadīs Saeimas Tautsaimniecības komisiju. Latvijas Televīzijai zināms, ka komisijas vadītāja amatam iecerēts virzīt Jāni Vitenbergu. Partija iecerējusi vadīt arī Saeimas Juridisko komisiju un Ārlietu komisiju.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
