ĪSUMĀ:
Paredz reformas
Valdības deklarācija veselības jomā paredz samazināt pacientu rindas ar vienotu pieraksta sistēmu un slimnīcu tīkla pārskatīšanu. Nacionālo Veselības dienestu plānots pārveidot par veselības un aprūpes apdrošināšanas fondu jeb vienotu veselības un valsts finansētās aprūpes pircēju. Valdība apņēmusies arī atcelt pakalpojumu kvotas bērnu veselības aprūpē un attīstīt psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību, tāpat plānots paplašināt medikamentu pieejamību un samazināt to cenas.
Iepriekšējā valdības deklarācijā atrodams mērķis veselības aprūpei atvēlēt 12 % no kopējiem valdības izdevumiem, bet jaunajā dokumentā tieši ar veselības jomu saistītajos punktos finansējums nav pieminēts. Kopumā deklarācijā gan nojaušamas, ka veselībai paredzēts novirzīt daļu valsts pārvaldē ietaupīto līdzekļu, taču summa vai īpatsvars nav nosaukts.
To kā nepilnību jaunās valdības uzstādītajos mērķos saredz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa,
turklāt deklarācijas septiņos veselības jomas punktos nav pieminēta arī darbinieku piesaiste.
“Tas, kas mani satrauc – darbinieki visā šajā deklarācijā nav vajadzīgi. Darbinieks ir aizmirsts. Diez vai varēs samazināt rindas, jo ārsti un pakalpojumu sniedzēji ir tik, cik viņi ir. Nu, viņi jau arī ne no kā neradīsies klāt, ja viņu atalgojums neies līdzi ar inflāciju, bet par to deklarācijā nekas nav rakstīts. Bet tas finansējums ir pamats visam,” teica Bāriņa.
Uz jauno ministru raugās cerīgi, bet gaida arī finansējumu
Savukārt Normundu Staņēviču veselības ministra amatā Bāriņa vērtē pozitīvi, jo laikā, kad viņš vadīja Austrumu slimnīcu, sadarbība bijusi laba. Arodbiedrība gaida arī tikšanos ar jauno ministru. Arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš pauda cerības, ka ministrs arvien pārzina nozares problēmas no iekšpuses. Savukārt valdības deklarācijā ierakstīto par veselības aprūpes pārvaldi biedrība kopumā atbalsta, bet pierakstītie mērķi, viņaprāt, nerisina reālas problēmas nozarē.
“Tas, kas ir runāts par vienotu pierakstu sistēmu, lai samazinātu gaidīšanas laiku. Protams, ka slimnīcas atbalsta šo, bet vai tas glābs situāciju? Domāju, ka nē. Bet neviens no šiem punktiem nav tāds, kas radītu kaut kādu papildus vērtību, jo kopumā jau trūkst finansējums un personāls. Un premjers jau visu laiku saka, ka viņš nekādus zelta kalnus nesola. Nu,
bet lai sasniegtu šo rezultātu, ir jāiegulda nauda veselības aprūpes sistēmā. Bez ieguldīšanas mēs to rezultātu nevaram panākt,” norādīja Bērziņš.
Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs un Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols deklarācijā redz virkni atbalstāmu virzienu, vienlaikus uz šiem plāniem arī raugās piesardzīgi.
“Atšķirībā no iepriekšējās deklarācijas, šoreiz te nevar nolasīt skaidru apņemšanos arī palielināt šo veselības aprūpes finansējumu. Zilonis istabā, par kuru nevar nerunāt, ir mediķu atalgojums. Īpaši sāpīgs, protams, ir jautājums zemāk atalgotajās jomās, kā, piemēram, aprūpei. Mums ir jānotur ne tikai esošie darbinieki, bet tā lielā Latvijas problēma ir tāda, ka mums ir strauji jāpiesaista profesijai jauni cilvēki un bez konkurētspējīga atalgojuma to izdarīt būs ļoti, ļoti grūti,” skaidroja Ābols.
Onkoalianse: Deklarācijā iekļautie punkti ir ļoti tehniski
Pacientiem paredzēto pārmaiņu ziņā deklarācija sola jau pieminēto vienoto pierakstu un īsākas rindas, kā arī labāku zāļu pieejamību hronisko un reto slimību pacientiem. Onkoalianses pārstāve Olga Valciņa deklarācijā iekļautos punktus sauc par ļoti tehniskiem un pacientu organizācijas ieskatā tajā uzstādītajiem mērķiem trūkst kādu izmērāmu rādītāju.
“Lai arī veselības sistēmā mums ir daudz darāmo darbu, kurus var izdarīt arī bez finansējuma, mēs zinām, ka budžets veselībai mums ir daudz mazāk ne tikai Eiropas, bet arī Baltijas mērogā. Attiecīgi pie mums nomirst arī vairāk cilvēku, un būtu gribējies valdības deklarācijā redzēt skaidru mērķi, skaidru apsolījumu par šo te budžeta caurumu, kas nav parasta atpalicība, bet tas ir milzīgs robs, kas velk aiz sevis augstāku mirstību, zemāku piekļuvi, zemāku dzīves kvalitāti mūsu pacientiem.
Par to diemžēl valdības deklarācijā nav ne vārda, jo nekur tas budžets nav apsolīts,” teica Valciņa.
Latvijas ārstu biedrības prezidents Dzintars Mozgis norādīja, ka organizācija ir atvērta diskusijai par visām deklarācijā paredzētajām reformām un atbalsta pārmaiņas, bet arī aicina turpmāk šos mērķus papildināt ar skaidriem risinājumiem. Savukārt jauno ministru ārsti vērtēšot pēc padarītiem darbiem.
“Ja es gribu būt godīgs, es neredzu šajā deklarācijā to principu, ka veselībai ir jābūt jebkuras rīcībpolitikas sastāvdaļai.
Es to ļoti gribētu izlasīt, jo finansējums veselībai nav nekas cits kā ieguldījums cilvēkkapitālā. Tātad attiecīgi ekonomikas attīstībā un valsts drošībā. Un šajā ziņā Latvijas Ārstu biedrība saglabā iepriekš pausto, ka valsts finansējumam veselības aprūpei pārskatāmā nākotnē ir jāsasniedz vismaz 6 % no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus nodrošinot caurskatāmu un regulāru tarifu pārskatīšanu,” sacīja Mozgis.
Nozares pārstāvji kopumā ir gatavi sadarboties ar jauno ministru un iesaistīties reformu izstrādē, taču uzsver, ka ar deklarācijā ierakstītajiem mērķiem vien nepietiks. To īstenošana būs atkarīga no konkrētiem lēmumiem, finansējuma un spējas piesaistīt veselības aprūpei tik ļoti nepieciešamos darbiniekus.
Veselības ministra amatam izraudzīts Normunds Staņēvičs iepriekš vairākus gadus bija Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī strādājis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē. Taču līdz šim ir arī alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Beverage Group” valdes loceklis.
Vaicāti par jaunā ministra pēdējā laikā pārstāvēto nozari, sociālie partneri uzskata, ka tas neietekmē viņa darbu ministra amatā.
