Pēc dienesta beigām Hannings darbojies kā privātais konsultants drošības jomā. Aizdomas par spiegošanu saistītas ar laiku, kad viņš vairs nestrādāja izlūkdienestā. Izmeklētāji uzskata, ka Hannings no 2010. līdz 2022. gadam saņēmis slepenus dokumentus no sava bijušā biroja vadītāja, kurš aizturēts reizē ar viņu.
Pret 80 gadus veco Hanningu ierosināta lieta par valsts nodevību un par darbošanos kādas ārvalsts izlūkdienesta labā, otrdien apstiprināja Vācijas ģenerālprokuratūra.
Hannings vadīja BND no 1998. līdz 2005. gadam.
Arī pēc tam viņš ieņēmis nozīmīgus amatus valsts drošības struktūrās, piemēram, līdz 2009. gadam bija Vācijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Laikā, kad šo ministriju vadīja Volfgangs Šeible, Hannings spēlēja nozīmīgu lomu dažādu pretterorisma likumu izstrādē.
Nav spiegojis Krievijas labā
Vācijas Federālās kriminālpolicijas birojs Hanningu arestēja otrdien no rīta viņa dzīvesvietā Nordvaldē, netālu no Minsteres. Savukārt Bavārijā arestēts bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta darbinieks un Hanninga biroja vadītājs, kurš identificēts kā Manfrēds D.
Tiek uzskatīts, ka laikā no 2010. gada līdz vismaz 2022. gadam, kad Hannings jau bija aizgājis no BND, bet Manfrēds D. tajā vēl darbojās, viņš savam bijušajam priekšniekam piegādājis slepenu izlūkošanas informāciju apmaiņā pret naudu.
Viņš nodevis Hanningam ap 2000 slepenu dokumentu. Raidsabiedrība ARD vēsta, ka tajos bija arī informācija, piemēram, par Irānas kodolprogrammu un Krievijas armiju.
Vienā no gadījumiem Hannings izmantojis šo informāciju, lai sagatavotu analīzi, ko solījis piegādāt citas valsts izlūkdienesta virsniekam.
Vācu mediji ziņo, ka ārvalsts, kuras labā darbojies Hannings, nav Krievija.
Mediji spriež, ka Vācijā šis ir lielākais spiegošanas skandāls kopš 1974. gada, kad toreizējā Rietumvācijas kanclera Villija Branta padomnieks Ginters Gijoms tika izgaismots kā komunistiskās Austrumvācijas spiegs. Skandāla dēļ Brants atkāpās no kanclera amata, bet Gijomam tika piespriests 13 gadu cietumsods.
Hannings izmeklētāju uzmanības centrā bija nonācis arī iepriekš. Pirms dažiem gadiem plašu rezonansi izraisīja skandāls ar uzņēmējas Kristīnas Blokas bērnu nolaupīšanu Dānijā. Izraēlas drošības firmas darbinieki bērnus nolaupīja 2023./2024. gadu mijā, no Dānijas viņus nogādājot Vācijā, kur viņus sagaidīja māte.
Hannings tika turēts aizdomās par saistību ar pirmo bērnu nolaupīšanas mēģinājumu. Lai arī Hannings savu saistību ar šo gadījumu noliedza, tieši šīs izmeklēšanas laikā viņa birojā tika atrasti slepenie dokumenti, kuriem viņa rīcībā nevajadzēja būt.
Saites ar bankrotējušo banku Latvijā
Hannings bija zināms arī Latvijā kā maksātnespējīgās “PNB bankas” (iepriekš “Norvik bankas”) padomes loceklis.
2018. gadā Hannings pieņēmis Krievijas biznesmeņa Grigorija Guseļņikova piedāvājumu kļūt par “Norvik bankas” padomes locekli. Šajā padomē darbojās arī bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. 2019. gadā “PNB banka” tika atzīta par maksātnespējīgu.
2021. gadā intervijā laikrakstam “BILD” Hannings apgalvoja, ka banka esot izlaupīta ar īpašnieku ziņu. Hannings arīdzan apgalvoja, ka toreizējais Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs esot saņēmuši 500 000 eiro kukuli, lai pievērtu acis uz šīm darbībām.
Bankas administrators Vigo Krastiņš šobrīd tiesājas par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem. Starp viņiem ir arī Hannings, kura mājai uzlikts arests.
Krastiņš sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka tā arī nav izdevies noskaidrot, kā Hannings nokļuva šajā amatā.
“Izvērtējot visus iepriekš slēgtos bankas darījumus, līdz maksātnespējai, tika konstatēts, ka ar vairākiem darījumiem bankai un tās kreditoriem ir nodarīti ievērojami zaudējumi.
Tādēļ esam cēluši vairākas prasības pret bankas padomes un valdes locekļiem par šo zaudējumu atlīdzināšanu. Runa ir par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Līdz šim neviena no mūsu prasībām vēl nav izskatīta pirmajā instancē, līdz ar to tiesas spriedumus neesam saņēmuši,” stāsta Krastiņš.
Vācijas prese norāda, ka tieši “Norvik bankas” skandāla dēļ Hanningam varētu būt sākušās nopietnas finansiālās grūtības, jo no viņa personiski varētu piedzīt aptuveni 3,5 miljonus eiro. Vienlaikus mediji uzsver, ka pagaidām īsti nevar saistīt abus šos gadījumus.
