Uz pieaugošo migrācijas spiedienu Igaunija reaģējusi, pastiprinot pārbaudes uz robežas ar Latviju un pierobežas satiksmes mezglos. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri no Latvijas dodas uz Igauniju, ar policijas pārbaudēm var nākties sastapties biežāk.
Igauņi pastiprināti kontrolē galvenos satiksmes mezglus
Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) vēsta, ka Latvijas pusei nav iebildumu pret Igaunijas rīcību.
“Es domāju, ka tas nav nekas nepareizs, katrai vastij ir tiesības to darīt. Ja mums būtu resursi, mēs arī to noteikti darītu. Mēs esam koncentrējuši resursus galvenokārt, lai rūpētos par mūsu ārējo sauzemes robežu.”
Pēc viņa domām, tas neesot signāls no Igaunijas, ka Latvija netiek galā ar migrantu apturēšanu.
Kā ziņo Igaunijas sabiedriskās televīzijas ziņu pārraide “Aktuālā kamera”, Tallinas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir teju pārpildīts un starp tā iemītniekiem izceļas konflikti. Lielāko daļu migrantu plānots nogādāt atpakaļ Latvijā.
Tallinas aizturēšanas centrā pašlaik atrodas 226 ārvalstnieki. Savukārt Igaunijas policija norāda, ka 93 cilvēki, kuri valstī nonākuši no Baltkrievijas caur Latviju, nodoti Latvijas varasiestādēm.
Igaunijas robežsargi un policisti veic pārbaudes veic arī Valgā, kur pastiprināti kontrolē vilcienus, kas ierodas no Latvijas.
“Mēs kontrolējam galvenos satiksmes mezglus, tostarp dzelzceļu, kā arī uz autoceļiem pārbaudām cilvēkus un transportlīdzekļus. Vienlaikus esam informējuši naktsmītņu nodrošinātājus un citus uzņēmumus, piemēram, autobusu pārvadātājus, lai tie mums ziņotu par visu, kas rada jautājumus vai aizdomas,” informē Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Dienvidaustrumu nodaļas patruļdienesta vadītājs Igors Bogdanovs.
Daudzi melo par izcelsmes valsti un vecumu
Kopš jūlija policija aizturējusi teju 300 cilvēku, kas Igaunijā nelikumīgi iekļuvuši caur Latviju no Baltkrievijas. Pēdējā laikā arvien vairāk šo cilvēku nāk no Āfrikas valstīm.
“Runa ir par migrācijas spiedienu, ko, iespējams, izraisījusi Baltkrievijas valsts. Taču, runājot par šo migrantu izcelsmes valstīm, visbiežāk esam aizturējuši Somālijas pilsoņus, kam seko cilvēki no citām Austrumāfrikas valstīm, piemēram, Etiopijas, kā arī no tālākām valstīm – Indijas, Pakistānas un Bangladešas. Patiesībā šo izcelsmes valstu ir ļoti daudz,” atzīst Bogdanovs.
Nereti gan šo personu izcelsmes valsti ir grūti noteikt. Robežsardzes pārstāvis Indreks Aru neslēpj, ka vairāk nekā puse migrantu melojot – tai skaitā par savu izcelsmi un vecumu.
Pagājušajā nedēļā vien Igaunijā aizturēta 41 persona, kas bija nelikumīgi ieradusies Igaunijā pāri robežai ar Latviju. Pēdējās dienās Igaunijas policija aizturējusi arī sešus ārvalstniekus aizdomās par nelegālās migrācijas organizēšanu.
Vienā no gadījumiem sestdien policija apturēja “Volvo” ar Latvijas numurzīmēm. To vadīja 62 gadus vecs Vācijas pilsonis, bet automašīnas salonā un bagāžas nodalījumā atrada septiņus vīriešus bez personu apliecinošiem dokumentiem. Viņi apgalvoja, ka ir no Marokas un Somālijas.
Lielāks slogs arī tiesām
Strīdus migrantu vidū līdz šim izdodas izšķirt mierīgā ceļā. Vienlaikus slodze pieaug ne tikai izmitināšanas centra darbiniekiem, bet arī Tallinas Administratīvajā tiesā. Tur izskata simtiem lūgumu aizturēto personu izmitināšanai centrā.
Pieaugošais migrācijas lietu skaits rada papildu slodzi arī tiesām. Lai cilvēku aizturētu ilgāk par 48 stundām, policijai nepieciešama administratīvās tiesas atļauja. Tallinas Administratīvās tiesas tiesnese norāda, ka šo lietu izskatīšana jau kavē citu lietu virzību.
Daudzi aizturētie Igaunijā cenšas iegūt bēgļu statusu. Taču lielāko daļu no Latvijas ieceļojušo migrantu sūta atpakaļ.
Igaunijas TV raidījuma sižetā teikts – pēdējā laikā policija izraidījusi uz Latviju gandrīz 100 migrantu. Šonedēļ esot plānotas vēl vairākas migrantu izraidīšanas operācijas.
