ĪSUMĀ:
Sabiedriskās domas aptaujās līderpozīcijā – opozīcija
Spāņu medija “El Pais” publicētās aptaujas dati liecina, ka oktobrī opozīcijā esošā centriski labējā Tautas partija (PP) izvirzījās līderos, gūstot 31,6 % atbalstu. Tās sabiedrotā nacionālistu partija “Vox” ierindojusies trešajā vietā ar 18,4 % atbalstu.
Sančesa vadīto Spānijas Sociālistisko strādnieku partiju (PSOE) atbalsta 27,4 % respondentu. Savukārt PSOE sabiedrotā “Sumar” alianse oktobrī ieguva vien 5,6 % atbalstu.
Kreisā “Podemos” partija, ar kuru Sančess varētu mēģināt veidot sadarbību, oktobrī baudīja tikai 2,7 % atbalstu. Tikmēr nacionālistu partija “SALF” – 2 % atbalstu.
Ja PP un “Vox” sadarbosies koalīcijas izveidei, tās varētu saņemt pietiekamu balsu skaitu, lai iegūtu absolūto vairākumu parlamentā.
Tādējādi paredzams, ja Sančesam neizdosies pārvilināt PP un “Vox” atbalstītājus, pirmstermiņa vēlēšanās virsroku varētu gūt labējie spēki.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominēs mājokļu un imigrācijas jautājumi
Spāniju ir satricinājusi mājokļu krīze – desmitiem tūkstošu cilvēku protestos pārmet valdībai nepietiekamu īrnieku aizsardzību.
Paredzams, ka mājokļu jautājums dominēs kreiso spēku priekšvēlēšanu kampaņā.
Sančess, visticamāk, izmantos mājokļu krīzi, lai, no vienas puses, pārvilinātu PP un “Vox” atbalstītājus, bet, no otras, – mazinātu uzmanību migrācijas jautājumiem.
Lai risinātu mājokļu krīzi, valdībā tika ierosināti divi priekšlikumi, tomēr parlaments tos noraidīja. Par likumprojektiem balsoja Sančesa partija, bet pret tiem – PP, “Vox” un separātistu partija “Kopā ar Kataloniju”. Premjeram šobrīd nav vairākuma parlamentā, tādēļ viņa koalīcija bija atkarīga no “Kopā ar Kataloniju” atbalsta – katalāņu partijas septiņas balsis kļuva par izšķirošajām balsojumā par priekšlikumiem.
Zināms, ka PP, “Vox” un “Kopā ar Kataloniju” atbalstītāji iestājās par priekšlikumiem, vēlēdamies lielāku īrnieku tiesību aizsardzību. Tādējādi, lai pārvilinātu šos balsstiesīgos, priekšvēlēšanu kampaņā Sančess varētu izmantot abu konservatīvo partiju balsojumu pret likumprojektiem.
Savukārt “Vox” priekšvēlēšanu kampaņā lielāku uzsvaru varētu likt uz imigrācijas jautājumiem un korupcijas apkarošanu.
Sančess tiek uzskatīts par vienu no aktīvākajiem legālās imigrācijas aizstāvjiem Eiropā, īpaši izceļot ekonomiskos labumus. Tomēr nesenā migrācijas krīze Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā, kur jūlija beigās ielauzās desmitiem tūkstošu imigrantu no Marokas, izraisīja kritikas vilni pret Sančesu.
PP un “Vox”, kas iestājas par stingrāku imigrācijas kontroli, apsūdzēja premjeru nespējā kontrolēt situāciju uz robežas.
Sančesa popularitāti iedragāja arī ar valdību saistītie korupcijas skandāli, kuros iesaistīti viņam pietuvinātie cilvēki, viņa sieva un sociālistu līderi. Tā kā premjeru vajā korupcijas skandāli, paredzams, ka opozīcijas partijas to izmantos priekšvēlēšanu kampaņā, cenšoties mazināt sabiedrības atbalstu un uzticību Sančesam. Pats premjers ir vairākkārt noliedzis jebkādus pārkāpumus, uzsverot, ka korupcijas skandāli ir daļa no politiski motivētās kampaņas pret viņa valdību.
PP līderis Feiho kļūs par galveno Sančesa sāncensi
Paredzams, ka PP līderis Alberto Nunjess Feiho būs galvenais Sančesa sāncensis pirmstermiņa vēlēšanās. Feiho ir bijušais Galisijas reģiona prezidents, ieņemot šo amatu no 2009. līdz 2022. gadam. Uzvarot Galisijas reģionālajās vēlēšanās četras reizes, Feiho ir ieguvis mērena un pragmatiska līdera reputāciju. Viņš kopš 2022. gada aprīļa ir PP līderis.
2023. gadā PP parlamenta vēlēšanās ieguva lielāko vietu skaitu parlamentā, tomēr nespēja gūt pietiekamu atbalstu valdības izveidei – Feiho kļuva par opozīcijas līderi. Tobrīd partija “Kopā ar Kataloniju” palīdzēja Sančesam izveidot valdību, tomēr gandrīz pirms gada tā paziņoja par piesliešanos opozīcijai.
Paredzams, ka pirmstermiņa vēlēšanās 29. novembrī ne PP, ne PSOE varētu neiegūt absolūto vairākumu, tādējādi abām partijām būs jādomā par sabiedrotajiem lielākas parlamentārās koalīcijas izveidē.
Visticamāk, PP valdības izveidošanā paļausies uz nacionālistu partiju “Vox”. Abas partijas jau sadarbojas vairākos reģionos. Partijas līderis ir Santjago Abaskals, kurš 2014. gadā izstājās no PP un dibināja “Vox”. Abaskala vadībā “Vox” kļuva par trešo lielāko partiju Spānijā. “Vox” iestājas par stingrāku imigrācijas kontroli, valsts pilnvaru decentralizāciju, nodokļu samazināšanu un vairāku sociālistu virzīto politiku atcelšanu.
Tikmēr kreisie spēki ar Sančesa partijas sabiedroto “Sumar” priekšgalā apņēmušies izveidot jaunu platformu “Plašā fronte”, kas, visticamāk, kļūst par premjera vienīgo iespēju izveidot vairākuma koalīciju pēc vēlēšanām. Kreisā “Sumar” aliansi 2023. gadā dibināja Spānijas darba ministre Jolanda Diasa. Viņa paziņoja, ka nekandidēs uz “Plašās frontes” līdera amatu. Sagaidāms, ka “Plašās frontes” kandidāts pirmstermiņa vēlēšanās tiks paziņots 17. oktobrī, platformas atklāšanas ceremonijas laikā.
Sančess popularitātes palielināšanai izmantos ārpolitikas jautājumus
Tradicionāli vēlēšanu iznākumu Spānijā nosaka iekšpolitiskie jautājumi, tomēr Sančesa popularitātes reitingi pieauguši ārpolitisko notikumu ietekmē. Piemēram, Sančess ir kritizējis Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, apsūdzot Telavivu genocīda veikšanā.
Tāpat Sančess izpelnījās plašu ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku, kad atteicās atļaut izmantot Spānijas militārās bāzes uzbrukumiem pret Irānu. Politikas komentētāji uzskata Sančesu par vienu no skaļākajiem Trampa kritiķiem Eiropā. Neraugoties uz Trampa draudiem izslēgt Spāniju no NATO, Sančess jautājumā pret karu Irānā palika nelokāms, izpelnoties atbalstu arī spāņu vidū.
Vienlaikus PP ir daudz draudzīgāka nostāja pret Trampa administrāciju. Tāpat arī partija “Vox” atbalsta Trampa ārpolitiskos lēmumus un kustību “Make America Great Again”.
Laikraksts “Politico” šā gada aprīlī ziņoja, ka 51 % aptaujāto spāņu uzskata, ka Vašingtona rada apdraudējumu Eiropai. Lielākā daļa respondentu iestājās pret Trampa ārpolitiku un īpaši neatbalstīja ASV karu pret Irānu. Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ strauji pieauga mēslošanas līdzekļu un degvielas cenas, palielinot daudzu vēlētāju neapmierinātību.
Tādējādi PP un “Vox” piekāpīgāka nostāja jautājumos, kas saistīti ar ASV varētu mudināt daļu no vēlētājiem balsis nodot par Sančesa partiju.
