ES Padomē prezidējošās Īrijas pārstāvis informēja, ka nav panākta vienošanās par sankciju pagarināšanu apmēram 3000 fiziskām personām, organizācijām un uzņēmumiem. Ierobežojumi varēja zaudēt spēku jau 15. septembrī, bet termiņu izdevies pagarināt par septiņām dienām līdz 22. septembra pusnaktij, lai turpinātu diskusijas.
Kā norāda ziņu aģentūra DPA, domstarpības izraisījusi Slovākijas prasība atcelt ES sankcijas Krievijas uzņēmējam Ališeram Usmanovam, kurš nereti tiek dēvēts par oligarhu.
Slovākiju šajā jautājumā pēdējā laikā sāka atbalstīt Francija, kas, kā norāda medijs “Euronews” kļuva par nepatīkamu pārsteigumu pārējām 25 ES dalībvalstīm, kas pirmdien notikušajās sarunās iebilda pret Usmanova izslēgšanu no sankciju saraksta.
Usmanovs tika pakļauts ES sankcijām drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ES Padome lēmumu pamatoja ar Usmanova “ciešajām saiknēm” ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu, kā arī viņa biznesa interesēm “stratēģiski nozīmīgās” Krievijas ekonomikas nozarēs.
Slovākija arī vēlas sankciju atcelšanu citam Krievijas oligarham – Mihailam Frīdmanam. Pret to iebilst citas ES dalībvalstis, jo nevēlas radīt precedentu un vairot iespēju, ka vēl kādas sankcionētās personas iesniegs prasības tiesā.
Nedz Bratislava, nedz Parīze nav sniegušas oficiālos skaidrojumus savai pozīcijai. Taču Slovākijas gadījumā tas nav nekas jauns, jo šī valsts jau ilgstoši iestājas par sankciju atcelšanu atsevišķiem Krievijas biznesa pārstāvjiem, ko citas ES dalībvalstis vērtē kā politiski motivētu procesu.
Kas attiecas uz Franciju, medijs “EUobserver” citē kādu Francijas diplomātu, kurš norādījis, ka Parīzei ir nacionālās drošības intereses, un tā vēlas pozitīvi reaģēt uz starptautisko partneru lūgumiem saistībā ar Usmanovu.
“EUobserver” pieļauj, ka Francijas diplomāta minētie starptautiskie partneri ir Turcija, Azerbaidžāna un Uzbekistāna, kas ir Usmanova dzimtene. Šīs valstis vēl martā lobēja viņa svītrošanu no sankciju saraksta.
Medijos arī izskanējis, ka Francija vēlas atcelt sankcijas Usmanovam, lai tādējādi nodrošinātu Azerbaidžānā aizturēto Francijas pilsoņu atbrīvošanu. “EUobserver” atzīmē, ka viens no Francijas pilsoņiem, kura atbrīvošanu mēģina panākt Parīze, ir uzņēmējs Martins Raiens, kurš Azerbaidžānā tika notiesāts uz 10 gadiem cietumā par spiegošanu.
Mediji arī atgādina, ka Vācijas prokuratūra veica izmeklēšanu pret Usmanovu par iespējamiem Ārējās tirdzniecības un maksājumu likuma, kā arī sankciju režīma pārkāpumiem. Lietu izbeidza pēc desmit miljonu eiro naudassoda samaksāšanas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr uzsvēris, ka šis nav īstais brīdis, lai mīkstinātu sankcijas pret Putina režīmu.
“Mēs visi saprotam, ka sankcijām pret Krieviju ir būtiska nozīme. Šis noteikti nav īstais brīdis, lai atceltu sankcijas, glābtu Krievijas oligarhus no ierobežojumiem vai lai Eiropa pasniegtu Krievijai dāvanas.
Usmanovs, Fridmans un citi viņiem līdzīgie Krievijas pārstāvji joprojām nav spēruši nekādus soļus pret karu. Eiropa nedrīkst aizmirst notiekošo. Mums ir nepieciešamas jaunas un, atklāti sakot, stingrākas sankcijas – tādas, kurām Krievija nespētu vienkārši pielāgoties,” sacīja Zelenskis.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība (ES) kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pret Krieviju ir ieviesusi jau 21 sankciju kārtu. Tās mērķētas pret Krievijai kritiski svarīgām jomām kara Ukrainā vešanai, tostarp enerģētikas nozari, “ēnu floti”, preču eksportu, finansēm un militāro rūpniecību.
Sankcijas līdz šim ieviestas ne vien pret personām, uzņēmumiem un bankām Krievijā, bet arī trešo valstu institūcijām, kas šos ierobežojumus palīdz apiet.
Eiropas Savienībā bija karstas diskusijas par 21. sankciju kārtu, kurā Krievijas iespējas turpināt karu vismaz sākotnēji bija paredzēts ierobežot vēl plašāk. Taču atsevišķas ES valstis iebilda pret stingrākām sankcijām atsevišķos punktos, tā šo pakotni padarot krietni vieglāku, nekā sākotnēji plānots.
