Krievijas uzbrukums degvielas uzpildes stacijai Kijivā
Krievijas dronu uzbrukumā Kijivai otrdienas rītā postījumi nodarīti kādai degvielas uzpildes stacijai un noliktavām.
Trauksme bezpilota lidaparātu radītā apdraudējuma dēļ otrdienas rītā ilga apmēram 40 minūtes un tika atcelta īsi pēc pulksten sešiem. Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko apstiprina, ka uzbrukumā degvielas uzpildes stacijai Kijivas Darnicas rajonā ievainots viens cilvēks. Viņš nonācis slimnīcā smagā stāvoklī.
Ukrainas uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai
Tikmēr Ukrainas droni, spriežot pēc tīmeklī publicētās informācijas un amatpersonu paziņojumiem, naktī uz otrdienu ielidojuši Krievijas Samaras un Volgogradas apgabalos. Pēc trieciena naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabala Sizraņā izcēlies ugunsgrēks. “Telegram” kanālā “Supernova+” publicēts attēls liecina, ka biezi, melni dūmi turpina celties no minētā objekta arī rītausmā. Samaras apgabala gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs apgalvo, ka dronu uzbrukumos cietis kāds neprecizēts rūpniecības uzņēmums un dzīvojamās mājas. Nevar izslēgt, ka tā ir minētā naftas pārstrādes rūpnīca.
Rostovas apgabala Taganrogā par raķešu uzbrukuma mērķi, visticamāk, bijusi lidaparātu ražotne, kurai jau pirms nedēļas uzbruka Ukrainas droni. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Berijeva vārdā nosauktajā aviācijas kompleksā tiek remontētas Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.
Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars apgalvo, ka raķešu triecienos postījumi nodarīti tiešsaistes tirdzniecības platformas “Ozon” noliktavai. Publiski apstiprināts, ka arī šī vietne tirgo divējāda lietojuma preces Krievijas armijas vajadzībām, tāpēc trieciens šai “Ozon” noliktavai varētu būt likumsakarīgs, gluži kā iepriekš citām šīs firmas noliktavām.
Sociālo mediju publikācijas liecina, ka par uzbrukuma mērķi Volgogradas apgabalā bijusi firmas “Serbjakovcement” ražotne. Uzņēmums ir Krievijā lielākais cementa ražotājs.
Trīs lielākās Krievijas dīzeļdegvielas ražotnes ierobežo darbību
Trīs no sešām lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ražo dīzeļdegvielu, Ukrainas lidrobotu uzbrukumu dēļ septembrī ievērojami samazinājušas ražošanas apjomus vai to pilnībā apturējušas, pamatojoties uz degvielas tirgus dalībnieku sniegtajiem datiem, lēš aģentūra “Reuters”.
Saskaņā ar aģentūras novērtējumu sešas naftas pārstrādes rūpnīcas – Omskas, Kirišas (“Kiņef”), Volgogradas, Permas, Nižņekamskas NORSI (“Ņižegorodņefteorgsintez”) un “Taneko” – nodrošina aptuveni pusi no Krievijas dīzeļdegvielas ražošanas kopējā apjoma.
Kā norāda aģentūras avoti, “Kiņef” ir pilnībā apturējusi darbību, bet Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca un NORSI strādā aptuveni ar ceturtdaļu projektētās jaudas.
Dīzeļdegvielas ražošanas apjoms šajos uzņēmumos ir vairākas reizes zemāks par parasto līmeni.
Tramps bija vēstījis par uzbrukumu pārtraukšanu
Par iespējamo uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem pirmdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Savā sociālās saziņas vietnē “Truth Social” viņš paziņoja, ka Ukraina piekritusi nepakļaut triecieniem Krievijas enerģētikas infrastruktūras objektus. Krievija esot solījusi rīkoties tāpat. Oficiālā Kijiva un Maskava paziņojumu nekomentēja, bet mediji tos nodēvēja par pārsteidzīgiem.
Laikraksta “The Financial Times” korespondents Ukrainā norādīja, ka Kijivā kaut kas tiekot apspriests, taču galīgas vienošanās nav. Anonīmas amatpersonas viņu informējušas, ka par šo jautājumu sākotnēji runāts trīspusējās sanāksmēs, bet pēc to beigām kopš februāra arī neformālās sarunās. Tās turpinoties, taču Kremļa saimnieks Vladimirs Putins nevēlas panākt vienošanos pirms ziemas, jo uzskata, ka uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai varētu piespiest Kijivu piekāpties citos jautājumos.
1:06
Turcijai nav pieņemama Krievijas kara Ukrainā izplešanās Melnajā jūrā
Turcija ir nopietni satraukta par to, ka Krievijas karš Ukrainā arvien vairāk ietekmē drošu kuģošanu Melnajā jūrā. Pēdējās nedēļās Melnajā jūrā ir notikuši nāvējoši uzbrukumi kravas kuģiem un ir apdraudēts Ukrainas labības eksports.
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans šodien sacīja, ka Ankara dara visu iespējamo, lai atjaunotu drošību Melnajā jūrā.
“Aizvien biežāki uzbrukumi civilajiem kuģiem Melnajā jūrā nopietni apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu, kuģošanas drošību un vides drošību reģionā. Tā nav pieņemama situācija. Mēs esam izteikuši nepieciešamos brīdinājumus iesaistītajām pusēm. Mēs uzskatām, ka ir iespējams rast kopsaucēju vienošanās panākšanai, ja tiks parādīta nepieciešamā politiskā griba. Tāpēc pēdējā laikā esam pastiprinājuši centienus panākt vienošanos,” teica ministrs.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
