ĪSUMĀ:
Lietuvā notriektajā dronā bija sprāgstvielas.
Eiropas Parlamenta deputāti: Eiropu apdraud arvien plašāks hibrīdkarš.
“Kamēr Krievija pastiprina agresiju pret Ukrainu, šāda gatavība ir vitāli svarīga mūsu reģionam. Kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem Lietuva aizsargās savu gaisa telpu,” vietnē “X” rakstīja kaimiņvalsts vadītājs.
0:28
Drons neitralizēts elektrostacijas tuvumā
Televīzijas intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT aizsardzības ministrs Roberts Kauns paziņojis, ka objekts ticis neitralizēts Krones hidroakumulācijas elektrostacijas (HAE) tuvumā, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Šāda elektrostacija izmanto augšējo un apakšējo ūdenskrātuvi atkārtoti mainīgos darba režīmos. Minētais objekts atrodas pie Kauņas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves.
Energoobjekts ir aprīkots ar pretdronu aizsardzības sistēmu un nav informācijas, kas liecinātu, ka Krones HAE būtu drona mērķis.
Nacionālais krīžu vadības centrs ziņoja, ka drons notriekts pie Pratkūnu ciema Kaišiadoru rajonā, kas atrodas mazāk nekā 10 km no Krones HAE.
Ministrs Kauns atzinīgi novērtēja dienestu darbu, iedzīvotājus laikus informējot, bet operācijai aizritot mierīgi.
Kauns Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT uzsvēra, ka Lietuvas bruņoto spēku lēmums par drona notriekšanu šajā gadījumā nav jāapšauba. Uz intervētājas jautājumu, kāpēc Viļņa tik lēni strādā pie incidentā atbildīgā nosaukšanas – atšķirībā no Vācijas, kur pēc notikumiem Leipcigas lidostā Krievija drīz vien tika nosaukta par vainīgo – ministrs atbildēja, ka Lietuva kā demokrātiska valsts nemētājas ar apsūdzībām:
“Pirmkārt, mēs esam demokrātiskas valstis. Mēs nemētājamies ar apsūdzībām, mēs nemelojam, un mēs atbildīgi sniedzam informāciju. Tas nozīmē – ja Vācija saka, ka par teroraktu Leipcigas lidostā atbildīga ir Krievija, ka Krievijas dienesti organizēja mēģinājumu uzspridzināt civilo lidmašīnu – tas ir tāpēc, ka viņiem ir 100 % neapgāžama informācija. Mēs Lietuvā darbojamies tieši tādā pašā veidā. Drona detaļas tiks analizētas, no tām mēģinās iegūt datus. Jau naktī runāju ar Polijas aizsardzības ministru, [..] vienojāmies kopīgi izmeklēt notikušo, apmainīties ar informāciju, un kolīdz ir simtprocentīgi neapgāžami pierādījumi – skaidri nosauksim izcelsmi.”
Par objekta ielidošanu Lietuvas gaisa telpā kļuva zināms pēc pusnakts, kad vairākos valsts rajonos, tai skaitā Viļņā un tās apkaimē, tika izsludināts dzeltenais brīdinājums.
Vietējie iedzīvotāji sociālajos medijos apstiprina, ka pēc pusnakts bija dzirdējuši iznīcinātāju pārlidojumu. Kā vēlāk paziņoja Lietuvas armija, lidaparātu notrieca Itālijas iznīcinātāji, kuri bija pacēlušies no Šauļu gaisa bāzes.
Kaimiņvalsts sabiedriskā medija LRT žurnālisti, kuri naktī devās uz notikuma vietu, ziņo, ka apkaimi norobežoja militārā policija. Ap četriem rītā Lietuvas armija apstiprināja, ka drons ir atrasts.
Priekšpusdienā aizdomīga objekta dēļ uz pusstundu apturēja arī Viļņas lidostas darbību. NATO iznīcinātāji atkal pacēlās gaisā, taču bīstamu objektu nekonstatēja, un lidosta atsāka darbu.
Arī Polija un Rumānija naktī pacēla gaisā iznīcinātājus, reaģējot uz Krievijas dronu uzlidojumiem Ukrainā. Polijā paaugstināja pretgaisa aizsardzības gatavību, bet Rumānijā izsludināja trauksmi pierobežā. Abu valstu gaisa telpas pārkāpumus nekonstatēja, un trauksmi vēlāk atcēla.
Lietuvā notriektajā dronā bija sprāgstvielas
Lietuvā naktī uz otrdienu notriektajā dronā bija sprāgstvielas, paziņoja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.
“Tika atklāta sprāgstierīce,” ministrs rakstīja sociālajos tīklos, piebilstot, ka to neitralizējuši sapieri.
Kauns norādīja, ka speciālisti turpinās drona atlūzu izpēti un analīzi.
Kā norādīja Lietuvas Gaisa spēku komandieris pulkvedis Antans Matutis, notriekšanā tika izmantota raķete, un bezpilota lidaparāta atlūzas nokritušas lauku saimniecības laukā.
Lietuvas prezidenta Gitana Nausēsas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Deivids Matuļonis ziņu radiostacijai “Žiniu radijas” teica, ka bezpilota lidaparāts, visticamāk, novirzījās no kursa, taču pagaidām nav skaidrs, kam tas pieder – Krievijai vai Ukrainai.
Drons Lietuvā ielidojis no Baltkrievijas
Nacionālā krīžu vadības centra priekšnieks Vilmants Vitkausks naktī LRT radio ēterā paziņoja, ka, pēc sākotnējās informācijas, lidaparāts ielidojis no Baltkrievijas teritorijas, virzoties uz rietumiem pāri Lentvares un Traķu rajoniem. Drons Lietuvas gaisa telpā atradies aptuveni pusstundu pirms to neitralizēja NATO iznīcinātāji.
0:59 NATO iznīcinātāji notriekuši dronu virs Lietuvas
Lietuvas Gaisa spēku komandieris pulkvedis Antans Matuts preses konferencē otrdienas rītā apstiprināja, ka pirms pusnakts radarā tika pamanīts objekts, kas tuvojas Lietuvai no Baltkrievijas puses.
Matuts uzsvēra: nekāds brīdinājums no Baltkrievijas netika saņemts. Taču, tā kā nebija iespējams no zemes apstiprināt, kāds objekts tas bijis, tika pieņemts lēmums pacelt gaisā iznīcinātājus.
LRT radio žurnālists Dominiks Rimaitis otrdien devās uz notikuma vietu un Latvijas Radio stāstīja, ka īsi pirms septiņiem rītā drona atlūzas atrada zemnieks, kas ieradās strādāt savā laukā. Savukārt Pratkūnu ciemam, kur tika notriekts drons, neviens nevar piekļūt. Tur strādā policija un militārā policija. Viņi ir slēguši ceļu.
“Esmu runājis ar vairākiem vietējiem iedzīvotājiem. Tai skaitā divām ukraiņu sievietēm – māti un meitu, kas dzīvo tuvējā ciemā apmēram piecu kilometru attālumā no vietas, kur tika notriekts drons. Viņas teica, ka ļoti labi dzirdēja sprādzienu. Viņas sajuta trīcēšanu. Pēc dažām minūtēm viņas tālruņos saņēma brīdinājumu un nobijās. Citi cilvēki, kuri dzīvo tuvumā, un ar kuriem runāju, arī teica, ka [..] jutās nobijušies,” pauda žurnālists.
Pārbauda notriektā drona atlūzas
Notikuma vietā esošās policijas un militārās policijas vienības pārbauda notriektā drona atlūzas. Pašlaik pārbaudītās lidaparāta sastāvdaļas vēl neļauj noteikt, vai tas bijis kaujas drons.
Vaicāts, kāpēc netika izsludināts sarkanā līmeņa apdraudējums, Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs norādīja, ka šāda veida brīdinājums tiek izziņots tikai tad, kad pastāv tūlītēji draudi drona avārijai vai triecienam. Vitkausks uzsver, ka armijas novērtējumā lidaparāts bijis sagatavošanās fāzē. Drona iznīcināšanas operācija aizņēma vien dažas sekundes.
Lietuvas Gaisa spēku komandieris Matuts šorīt žurnālistiem uzsvēra: lēmums izplatīt dzelteno brīdinājumu bijis pamatots:
“Es uzskatu, ka algoritmus var uzlabot. Taču patiesībā Lietuvas teritorijai nebija masveida uzbrukums. Mums nav informācijas par to, vai dronam bija piestiprinātas sprāgstvielas vai ka tam bija noteikts mērķis.
Iedzīvotājiem izplatītais brīdinājums būtībā bija: esiet gatavi, tas var notikt. Tieši pirms trieciena veikšanas – redzot, kur tas notiek – iedzīvotājiem nedraudēja briesmas.”
Opozīcijā esošo kristīgo demokrātu līderis Laurīns Kaščūns izteicies, ka valsts nav pietiekami gatava liela mēroga dronu uzbrukumam.
Aizsardzības ministrs sākotnēji noliedza, ka drons aprīkots ar sprāgstvielām
Otrdienas pēcpusdienā Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns paziņoja, ka, visticamāk, drons nebija aprīkots ar sprāgstvielām.
“Sākotnējā informācija liecina, ka drons, šķiet, nebija aprīkots ar sprāgstvielām, taču tā ir ļoti, ļoti provizoriska informācija, kas pašlaik tiek precizēta.
(…) Gaidīsim, līdz informācija būs precīza. Tiek pārmeklēta plašāka teritorija, un, kad mums būs pilnīgs kopainas pārskats, varēsim pateikt precīzi,” teica Kauns.
Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noteiktu drona izcelsmes valsti un veidu.
Tikmēr Lietuvas prezidents Nausēda uzsvēra, ka Lietuvas armijas un sabiedroto spējas identificēt dronus un attiecīgi rīkoties ir palielinājušās.
“Es vēlos paust gandarījumu par to, ka bruņotie spēki ātri reaģēja, identificēja draudu un sabiedrotie pacēlās gaisā. Mūsu Itālijas partneri notrieca dronu, neradot nekādu apdraudējumu ne ēkām, ne cilvēku dzīvībām,” teikts prezidenta paziņojumā.
Nausēda teica, ka detalizētāka informācija par drona veidu un izcelsmi, kā arī par to, vai tas bijis aprīkots ar sprāgstvielām, varētu būt pieejama jau trešdien:
“Ceru, ka līdz rītdienas Valsts aizsardzības padomes sēdei mēs uzzināsim visas detaļas vai vismaz vairāk detaļu.”
Krievija izšauj signālraķetes Dānijas helikoptera virzienā
Cits pēdējās diennakts notikums, kas arī paguvis izpelnīties pasaules uzmanību, arī ir no Baltijas jūras reģiona.
Dānijas bruņotie spēki paziņojuši, ka pirmdien no Krievijas karakuģa dāņu helikoptera virzienā tika izšautas divas signālraķetes. Viena no tām lidoja nelielā attālumā no helikoptera.
Incidenta brīdī Dānijas spēki fotografēja Krievijas jūras spēku fregates pārvietošanos starptautiskajos ūdeņos. Dānijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka tas varēja apdraudēt cilvēku dzīvību. Pēc viņa teiktā, fregates apkalpe nebija mēģinājusi sazināties ar helikopteru.
Premjerministre Mete Frederiksena Krievijas rīcību nosodījusi kā bezatbildīgu.
“Lai arī tā ir vērsta uz iebiedēšanu un šķelšanu, viņiem neizdosies”, tā platformā “X” raksta Frederiksena.
Otrdien par notikušo sprieda arī dažādu politisko partiju pārstāvji, kas tikās Aizsardzības ministrijā.
EP deputāti: Eiropu apdraud arvien plašāks hibrīdkarš
Šis dronu incidents Lietuvā nav viens unikāls gadījums. Taču droni ir tikai daļa no plašākas problēmas. Par hibrīdkaru šodien debatēja arī Eiropas Parlaments (EP).
Deputāti secinājuši, ka pret Eiropas Savienību (ES) vērsto hibrīduzbrukumu intensitāte kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā ir būtiski pieaugusi.
Hibrīdkaram ir dažādas formas – no droniem ES teritorijā un kiberuzbrukumiem līdz sabotāžai, zemūdens kabeļu bojāšanai, dedzināšanai, dezinformācijai un mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas.
EP deputāti brīdina: šādu operāciju mērķis nav tikai nodarīt fizisku kaitējumu. To mērķis ir radīt haosu, izraisīt bailes un neuzticēšanos, sašķelt sabiedrību un vājināt demokrātiskās valstis.
Tāpēc Eiropai nepieciešama ne tikai spēja aizsargāt infrastruktūru, bet arī ātrāk pamanīt, kas notiek. EP rezolūcija, par kuru deputāti balsos trešdien, aicina dalībvalstis daudz vairāk dalīties ar izlūkošanas informāciju un izveidot kopīgu priekšstatu par draudiem – jo koordinētu uzbrukumu nereti nav iespējams saskatīt no vienas valsts perspektīvas.
“Bailes no eskalācijas rada vēl lielāku eskalāciju no Krievijas puses. Ja mēs nespēsim pienācīgi reaģēt ar pareizajiem rīkiem uz visu, kas notiek šeit, mūsu zemē – Krievija tikai eskalēs un eskalēs. [Krievijas vadonis Vladimirs] Putins ir oportūnists. Viņš dara tik daudz, cik viņam ļauj darīt, un mēs viņam to pagaidām ļaujam darīt,” norādīja eiroparlamentāriete Rasa Juknevičiene,
Savukārt EP Drošības un aizsardzības komitejas biedrs Mārtiņš Staķis (Progresīvie) atzīmē, ka aizvien konvencionāls Krievijas uzbrukums ES vai NATO valstīm nav iespējams. Taču cita lieta ir dažādas provokācijas – tās jau notiek un būs arī nākotnē:
“Ar to mums ir jārēķinās vēl ilgu laiku uz priekšu un jātrenē sabiedrības noturība. Mēģinam varbūt arī pārāk smagi uz to nereaģēt. Katru reizi nav valdībai jākrīt, kad kaut kas tāds notiek. Bet es domāju, ka
šeit ļoti svarīga ir pašu iedzīvotāju iesaiste, jo mēs nevarēsim nolikt policistu uz katra stūra. Iedzīvotājiem pašiem šeit jādzīvo ar atvērtām acīm un jāziņo.”
Un vēl viens būtisks secinājums, kas izskanējis EP – Eiropa nedrīkst tikai reaģēt. Deputāti aicina pāriet no aizsardzības uz aktīvāku atturēšanu, lai jebkurš uzbrukums dalībvalsts suverenitātei saņemtu koordinētu un samērīgu atbildi.
KONTEKSTS:
Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu dēļ arī Lietuvā ielido droni, vairāki gadījumi bija šajā un pagājušajā gadā. Maijā viens lidaparāts nokrita netālu no Utenas.
