Krievijas uzbrukumā Ukrainai ievainoti vairāki cilvēki
Krievijas spēki uz Sumiem nometa piecas vadāmās aviācijas bumbas. Trāpījumi fiksēti divos pilsētas rajonos, izpostītas dzīvojamās ēkas un cita civilā infrastruktūra. Ievainoti vismaz pieci cilvēki, bet ziņu par bojāgājušajiem pagaidām nav. Notikuma vietā strādā glābēji.
Ukrainas sabiedriskais medijs ziņo, ka rīta agrumā sprādziens nogranda arī Černihivā. Taču līdz šim amatpersonas nav apstiprinājušas, vai pilsēta aizvadīto stundu laikā bija Krievijas uzbrukumu mērķis.
Ukraina raida dronus Krievijā
Spriežot pēc Krievijas amatpersonu paziņojumiem un sociālajos medijos publicētajām liecībām, pirmdienas rītā agresorvalsts teritorijā ielidojuši Ukrainas droni. Vairākos Krievijas reģionos esot spēkā brīdinājumi par bezpilota lidaparātu apdraudējumu.
“Telegram” kanāli “Astra” un “Supernova+” publicēja video, kuros, kā teikts, redzami Tatarstānas pilsētas Ņižņekamskas tuvumā lidojoši droni. Sociālo mediju lietotāji ziņo, ka šajā Krievijas daļā par uzbrukuma mērķi ir naftas pārstrādes rūpnīca.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins rīta agrumā paziņojis par astoņiem notriektiem bezpilota lidaparātiem. Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars apgalvoja, ka esot notriekti 70 droni.
Savukārt okupētās Krimas vietvaldis Mihails Razvožajevs apgalvoja, ka esot notriekti 15 bezpilota lidaparāti. “Telegram” kanāls “Krimskij veter” gan neslēpa, ka Razvožajeva paziņojumā esot arī melīgi vēstījumi.
Taču šī sociālo mediju platforma apstiprināja, ka sprādzieni naktī uz pirmdienu bija dzirdami gan Simferopolē, gan Sevastopolē. Sprādzieni bijuši dzirdami arī Belbekas lidlauka rajonā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
