Avots atzīmējis, ka “iekšpolitiskas sekas varētu būt ļoti negatīvas, ja mobilizēto vidū būs lieli zaudējumi un vienlaikus ievērojami pieaugs dezertēšanas gadījumu skaits”.
No aptuveni 300 000 Krievijas pilsoņu, kas tika mobilizēti 2022. gada rudenī, uz pagājušajā gada beigām Ukrainas frontē joprojām bija tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 168 000, analizējot Krievijas federālā budžeta datus, aprēķinājis Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge.
Viņa aplēses liecina, ka jau pirmajā gadā pēc mobilizācijas viļņa Krievijas armijā iesaukto skaits samazinājies par aptuveni 50 000 cilvēku. Pērn mobilizēto skaits bija samazinājies par aptuveni 80 000. Savukārt šā gada vidū pirmajā mobilizācijas vilnī armijā iesaukto skaits, pēc Klūges aplēsēm, varēja sarukt līdz nedaudz vairāk kā 100 000 cilvēku.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas armijas kritušo karavīru skaits sasniedzis teju 500 000, vēsta “Financial Times”, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu informāciju.
Ieskaitot ievainotos, Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi frontē sasnieguši 1,4 miljonus cilvēku, lēš Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS). Tas ir aptuveni tikpat, cik iedzīvotāju ir tādās lielās Krievijas pilsētās kā Kazaņa vai Jekaterinburga.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
